Vilnis Ķirsis juridiski strīdīgā veidā kļūst par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Vakar par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju ārkārtīgi dīvainā veidā kļuva Rīgas domes (RD) “Vienotības” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis.

RD ārkārtas sēde, kurā bija paredzēts ievēlēt Rīgas mēra pienākumu izpildītāju, sākās ar daudziem domniekiem negaidītu paziņojumu: nekāds balsojums nemaz neesot vajadzīgs. Izrādās, no rīta, pirms sēdes, trīs RD priekšsēdētāja vietnieki jau par visu vienojušies. No pašu vidus viņi trijatā par vietas izpildītāju iecēluši Ķirsi.

Šāda iespēja izrietot no e-pasta vēstules, kurā kāda VARAM vidējā līmeņa ierēdne Inese Bursevica uz jautājuma formā uzdotu apgalvojumu: vai drīkst šādi rīkoties, atbildējusi, ka likums šādu iespēju pieļauj: “Teorētiski, jebkuram no trim būtu tiesības pildīt priekšsēdētāja pienākumus [..] attiecīgi būtu pieļaujami, ka priekšsēdētāja vietnieki savstarpēji vienojas, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus.” Tiesa, jau nākamajā teikumā viņa raksta: “Tas neliedz deputātiem pēc tam pieņemt lēmumu arī balsojot.” Interesanti, ka starp Ķirša jautājuma un Bursevicas atbildes vēstules izsūtīšanu esot pagājušas tikai 19 minūtes. Tā stāsta RD deputāte Agnese Logina.

Vairāki RD deputāti (pārsvarā no “Progresīvie”/Kustība”Par!” (PP) un “Saskaņas” frakcijām) šādu Rīgas mēra pienākumu izpildītāja iecelšanas kārtību apšaubīja kā juridiski nekorektu, neleģitīmu, kas arī visus viņa turpmāk parakstītos dokumentus ļaus tiesiski apstrīdēt. Tāpēc šie deputāti aicināja stiprināt Ķirša amata mandātu ar balsojumu, tādējādi noņemot jebkādas tiesiskas šaubas par viņa leģitimitāti. Aizbildinoties ar to, ka ārkārtas sēdē nevarot tikt iekļauti nekādi papildu lēmumprojekti, šis priekšlikums tika noraidīts.

Var rasties jautājums, kāpēc radās tik ietiepīga vēlme izvairīties no balsojuma par Ķirša apstiprināšanu amatā? Viens no iemesliem - priekšlaicīgi neizgaismot jauno RD koalīciju. Bija daudzmaz skaidrs, ka Ķirsis nepieciešamo balsu skaitu savāks, taču, ja būtu noticis balsojums, tad skaidri iezīmētos tā koalīcija, kurai divu mēnešu laikā būs jāievēlē jaunais, pilnvērtīgais Rīgas mērs.

Spēku samērs RD šobrīd ir tāds, ka bez lielākās RD frakcijas PP - 14 balsis - ārkārtīgi grūti izveidot stabilu vairākumu, jo diez vai “Vienotības”, Nacionālās apvienības un “Kods Rīgai” (KR, bijušie “Konservatīvie”) bloks ar kopā 20 balsīm (9 + 7 + 4) būtu gatavs ņemt koalīcijā “Saskaņu” - 11 un Latvijas Krievu savienību - 3 (tātad kopā 14 formāli nepieskaramie).

Līdz ar to, lai nodrošinātu Ķirša būšanu par Rīgas mēru, jāsavāc koalīcijā visi pārējie. Vēl vismaz 11. Tie varētu būtu trīs “Latvijas attīstībai”, četri neatkarīgie deputāti, varbūt vēl divi paristi, bet jebkurā gadījumā bez deputātiem no “Gods kalpot Rīgai” (GKR) frakcijas (5 mandāti) nekādi neiztikt.

Tieši GKR, par spīti tam, ka šī frakcija RD ir samērā labi ieredzēta un gandrīz neviens neapšauba tās deputātu profesionālo kvalifikāciju, no publiskā tēla viedokļa skaitās piederīga “tumsas spēkiem”. Līdz ar to sadarbība ar GKR var mest nelāgu ēnu uz “valstiski domājošajiem” “gaismas spēkiem”, ko ne Ķirsis, ne NA RD līderis Edvards Ratnieks nevēlas.

Šī politiskās dzīves primitivizēšana, kad viss notiekošais tiek zīmēts kā nebeidzama “gaismas” cīņa ar “tumsu”, ar ko ilgus gadus nodarbojās pats Ķirsis un “Vienotība”, tagad atspēlējas viņam pašam, kad jāmeklē atbalsts pie kādreiz apspļaudītajiem.

Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc Ķirsis un vadošais triumvirāts - Ķirsis, Ratnieks un Linda Ozola no KR - tik strikti iebilda pret jebkādu balsojumu mēra pienākumu izpildītāja jautājumā. Cits iemesls bija vēlme saglabāt plašākas manevra iespējas.

Kaut politikas vērotāji vienmēr uzsver Latvijai raksturīgo “lielās” politikas vājo sasaisti ar vietējo pašpārvalžu politiku, dažkārt notikumi Jēkaba ielā un Brīvības bulvārī būtiski ietekmē notiekošo atsevišķās, pirmkārt jau galvaspilsētas, pašvaldībās. Vēl jo vairāk, ja abās vienlaicīgi notiek mēģinājumi mainīt koalīcijas.

Drīz vien pēc izšķirošā ceturtdienas RD balsojuma, bet it īpaši pēc Rīgas mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanās pirmdienas rītā, Ķirša retorika būtiski mainījās. Asos pārmetumus “Progresīvajiem” nomainīja samiernieciskāki toņi. Gan no viņa, gan citu koalīcijas politiķu mutes izskanēja versijas, ka varētu arī saglabāties esošā, “valstiski domājošo spēku” koalīcija, tikai ar citu mēru.

Staķis esot bijis pārāk uz sevi tendēts un nepietiekami koleģiāls. Jaunais mērs pat varētu nākt no tās pašas RD lielākās PP frakcijas. Teiksim, tas varētu būt ne tik arogantais Mārtiņš Kossovičs.

Lai arī šī retorikas maiņa vēl nenozīmē, ka Ķirsis patiešām gatavs atdot tik sen kāroto mēra krēslu kādam citam, tā iezīmē “Vienotībai” vēlamāko notikumu attīstības scenāriju. Lai ko teiktu par “Vienotību”, nevar noliegt, ka tas šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem un politiski profesionālākajiem spēlētājiem.

Pagaistot ceturtdienas panākumu skurbulim, nāca atskārsme, ka Ķirsis var kļūt par pilntiesīgu mēru, vienīgi balstoties uz raibu raibo koalīciju, kas savākta no dažādiem pārpirktiem un neatkarīgiem deputātiem, kuriem nemitīgi būs kaut kā jāizdabā. Visiem viņiem vajadzēs amatus komitejās un vēl nezin ko viņu draugiem un biznesa partneriem. Turklāt opozīcijā būs spēcīga PP frakcija ar ietekmīgiem viedokļu līderiem (sabiedriskajiem medijiem).

Tāpat Ķirsim “no augšas” tika atgādināts, ka “Vienotības” konflikts ar “Progresīvajiem” neveicina progresu Saeimas (valdības) koalīcijas paplašināšanā. Tāpēc vienalga kā, bet vajag ar “Progresīvajiem” vienoties. Lai vilks paēdis un kaza dzīva. Kā šo gala kombināciju panākt, pagaidām līdz galam nav skaidrs, tāpēc nevajag pārāk sasteigt ar jauno sabiedroto iezīmēšanu. Varbūt jaunie sabiedrotie būs tie paši vecie. Nu, varbūt ar dažām nebūtiskām iezīmēm.

Cits jautājums - kam būtiskām, kam nebūtiskām. Piemēram, NA atstāšana opozīcijā gan “lielajā” valdībā, gan Rīgas “mazajā” domē vieniem būtu būtiska, bet citiem nebūtiska iezīme. Par spīti Ķirša un Ratnieka lielajai politiskajai draudzībai.

Ja divu mēnešu laikā jauns Rīgas mērs netiks ievēlēts, tad, visticamāk, ārkārtas vēlēšanas. Tiesa, tās ir ļoti mazticamas. Daudz ticamāka ir Ķirša un Ratnieka ciešās “draudzības” pēkšņa izbeigšanās.

Svarīgākais