Komentāri

Šobrīd Latvijas politekonomiskajā vidē kā prioritārs izvirzījies jautājums – kāpēc turpinās Latvijas atpalicība no mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, un kas steidzami būtu jādara, lai šo, kā savā uzrunā, atklājot 14. Saeimas pirmo sēdi, teica valsts prezidents Egils Levits, “atpakaļslīdēšanu” apturētu?

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Eiropas turneja – Londona, Parīze, Brisele – vienā vārdā vērtējama kā triumfāla. Stāvovācijas, cieši apskāvieni un ilgi rokasspiedieni. Plati smaidi, sirsnīgi vārdi, daudzsološi solījumi. Jauki un pacilājoši, bet kādi ir šo vizīšu praktiskie rezultāti? Kad tos varēs manīt kaujas laukā?

Pagājušajā nedēļā portāls “nra.lv” piedāvāja lasītājiem atbildēt uz jautājumu: “Vai atbalstāt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekta realizēšanu un esat gatavi par gāzi un elektrību maksāt dārgāk nekā mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā?” “Nē” ir atbildējuši 83% jeb 7802 lasītāji, bet “jā” – 17% jeb 1549 lasītāji (dati - 12.februāris, pl. 22:00).

Mūsu zemnieki pienu uz tīrumiem vēl neizlej, laikam jau latvietim piemīt dziļa cieņa pret pārtiku, pret lopiņiem, kas šo pārtiku dod. Taču pienu par velti izdala gan: Cīravas pagasta lopkopis Jānis Jansons sestdien cilvēkiem uzdāvināja 4,5 tonnas piena. Nodot pienu pārstrādātājiem ir galēji neizdevīgi: vēl pērn par vienu litru piena zemniekiem maksāja 54 centus, tagad cena nokritusies līdz 28 centiem, pat zemāk, un tas ir zem pašizmaksas. Piena dalīšana ir zemnieku protests.

Trīs nedēļas pirms kara sākuma, 2022. gada 2. februārī, Viskrievijas virsnieku sapulces priekšsēdētājs ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs publicēja brīdinošu paziņojumu – “Kara priekšvakarā”. Šajā paziņojumā/aicinājumā Krievijas pilsoņiem un prezidentam viņš norādīja uz uzbrukuma Ukrainai katastrofālajām sekām. Tagad, gadu pēc kara sākuma, viņš devis plašu interviju interneta izdevumam “Republic” (republic.ru).

Gandrīz visas Latvijas medicīnas darbinieku organizācijas vienbalsīgi norāda, ka 2023. gada budžetā nozare ir acīmredzami apdalīta. Jau tā niecīgais veselības aprūpes finansējums šī gada budžetā  ir kļuvis relatīvi vēl niecīgāks. No 5,3% no IKP 2022. gadā uz 4,5% no IKP 2023. gadā.

Vakar Saeima izskatīja parlamenta lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Saeimas opozīcija piedāvāja uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātās gāzes termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu.

Beidzot virzību uz apstiprināšanu Saeimā uzsācis Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts. Pirmais obligātais iesaukums plānots jau 1. jūlijā. Likumu vajadzēja pieņemt jau 2017. gadā, taču toreiz tam pietrūka politiskās gribas.

Gundara Rēdera vadītais LTV raidījums “1:1”, kopš tas ir ēterā, izkristalizējies divos atšķirīgos formātos. Viens – komplimentāra intervija, kuru veido nosacīti jautājumi – vai taisnība, ka esat visgudrākā (-ais), pareizākā (-ais) un godīgākā (-ais)? Otrs atgādina boksa maču, kurā raidījuma vadītājs neslēpj savu nepatiku pret viesi, to ar asiem jautājumiem cenšas iedzīt stūrī un nokautēt.

“Biju plānojis šodien ar viņu tikties,” otrdien teica Miroslavs Mitrofanovs, Rīgas domes (RD) deputāts (LKS). Taču nepaspēja: Tatjanu Andrijecu dienu iepriekš aizturēja Valsts drošības dienests (VDD). VDD paziņojumā norādīts, ka 6. februārī ir aizturēta prokremliska aktīviste, kura, saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju, ir iesaistīta pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstās aktivitātēs saziņas lietotnē “Telegram" izveidotajā kanālā “Baltijas antifašisti”.

Pirms nepilna gada Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sprieda, ka valsts nekādā gadījumā nevar ar valsts līdzekļiem attīstīt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu.

“Latvijas varas iestādēm jāizbeidz dzīšana atpakaļ un jānodrošina cilvēktiesības tiem cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību uz robežas ar Baltkrieviju,” teikts Eiropas Padomes (nejaukt ar Eiropas Komisiju) cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas 2023. gada 6. februāra paziņojuma virsrakstā.

Kad Ieva Jaunzeme kārtējo reizi no televizora ekrāna pauž savus paudumus un izklāsta savus izklāstījumus, uzreiz rodas sajūta, ka nav mūsu valstī godīgākas, atbildīgākas un kompetentākas amatpersonas. Viss ir lieliski! Valsts ieņēmumu dienests strādā izcili! Rodas vēlme traukties pēc ziedu klēpja, ko Jaunzemei pasniegt pēc tiešā ētera.

“Mēs dzīvojam Klīversalā un vēlamies, lai arī citi zinātu, ka Rīgā ir ne tikai Āgenskalns vai Torņkalns,” turpinoties ielu pārdēvēšanas epopejai, teic Klīversalas iedzīvotāji. Viņi nevēlas, lai Staraja Rusas iela pārtop par Hugo Celmiņa ielu. Vai tiešām latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa, agronoma vārds klīversaliešiem neiet pie sirds? Nē, viss ir citādi. Par iedzīvotājos izraisīto sašutumu “jāpateicas” Rīgas domei, par kuras lēmumiem Klīversalas iedzīvotāji šonedēļ iesniegs prasību tiesā.

Viens no trāpīgākajiem putinologiem – Staņislavs Belkovskis – uzsver: vienmēr ļoti uzmanīgi jāklausās, ko cilvēki saka. Nevajag domāt, ka cilvēki runā tāpat vien. Uz Krievijas diktatoru Putinu tas attiecas ne mazāk kā uz jebkuru citu. Varbūt pat vairāk

Lietas jāsauc savos īstajos vārdos. Ja uzvar gļēvulīga vēlme izvairīties no konfliktiem, gatavība mīļā miera labad kaut ko gluži idiotisku pieciest, tad agri vai vēlu tie, kas dzīvo savu iedomu pasaulē, piespiedīs arī tevi tajā dzīvot.

Pagājušajā nedēļā portāla “nra.lv” lasītājiem bija uzdots jautājums: “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?” Bija piedāvāts balsot “jā” vai “nē”.

“Economist Group” pētniecības un analīzes komanda “Economist Intelligence Unit” publicējusi ikgadējo valstu demokrātijas līmeņa apskatu. Latvija, salīdzinot ar 2021. gadu, savu vietu šajā reitingā nav mainījusi – 38. vieta. Starp Kipru (37.) un Lietuvu (39.).

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko vizīte Zimbabvē pasaules ziņu virsrakstos tikpat kā neparādījās. Ja nu vienīgi ironiskā tonalitātē – Kartupeļu fīrers viesojas pie Krokodila (Zimbabves līdera Emersona Mangagvas neoficiālā iesauka). Taču mums kā Baltkrievijas kaimiņvalstij tomēr derētu saausīties un ar žoga būvi uz robežas pasteigties.

Slimība bija gadiem ilga un beigās arī – ļoti smaga. Un naktī uz 28. janvāri politiķis, sabiedriskais darbinieks, 5. un 6. Saeimas deputāts Joahims Zīgerists aizgāja viņsaulē. To apstiprināja viņa draugs un domubiedrs Odisejs Kostanda. Vēl 2020. gadā Joahims Zīgerists bija aktīvs sava politiskā viedokļa paudējs, jo, viņaprāt, nedrīkst pamest pusratā to, kas iesākts. „Kad slimība bija tiktāl progresējusi, ka Joahimam bija grūti sarunāties, mēs sarakstījāmies,” tā Odisejs.

Sestdien pie Ministru kabineta notiks vairāku sabiedrisko organizāciju protests pret Skultes sašķidrinātās gāzes projektu, ko tās uzskata par sasteigtu, nepamatotu un necaurspīdīgu. Paredzams, ka piedalīsies biedrība “Zaļā brīvība”, Piekrastes vides aizsardzības biedrība, jauniešu organizācija “Protesti” un citas vides aizsardzības biedrības un vides aktīvisti.

“Kustības “Par!”” ziedojumu vākšanas kampaņa, izmantojot literātes Aspazijas un uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas tēlus, izpelnījusies ne tikai zobgalīgas vīpsnas, bet arī vairākus jautājumus. Pavisam nopietnus. Finansiālus.