Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim dubultojies ik pēc divām nedēļām, un, ja šāda tendence saglabāsies, mēneša beigās prognozējami 4000 jaunatklātu Covid-19 pacientu dienā. Tas nozīmē, ka būtiski palielinās pacientu skaits, kas nonāk slimnīcās. Novembra sākumā stacionāros par savu veselību un dzīvību cīnīsies vairāk nekā divi tūkstoši pacientu, liecina Veselības ministrijas prognozes.
Kovidefekts uz dzimstību Latvijā apstiprina anekdoti – ieteikumu pārāk saspiesti dzīvojošiem cilvēkiem iegādāties vēl arī kazu un izbaudīt telpas plašumu pēc tam, kad viņi būs tikuši no kazas vaļā.
Lai gan jau septembra sākumā Neatkarīgā norādīja uz pieļautajām kļūdām bērnu un pusaudžu vakcinācijā pret Covid-19, pusaudži joprojām tiek vakcinēti ar viņiem nepiemērotām vakcīnām, liecina oficiāli un publiski pieejamie vakcinācijas dati. Veselības inspekcija (VI) norāda, ka dati par pusaudžu vakcināciju bijuši ievadīti kļūdaini, un īstenībā neviens pusaudzis kopš septembra sākuma nav vakcinēts ar vecumam neatbilstošu vakcīnu.
Saistībā ar Latvijas sabiedrībai gaidāmajām četrām paralīzes nedēļām izveidojusies paradoksāla situācija: stingrā lokdauna ierobežojumus, tostarp uzņēmējdarbības pārtraukšanu un iedzīvotāju mājsēdi pēc pulksten astoņiem vakarā, kontrolēs iekšlietu resora darbinieki, kas paši lielā skaitā nav vakcinēti.
Kamēr Lietuvā sekmīgi izolēti vairāk nekā desmit ar teroristu organizācijām saistīti migranti, mūsējiem ļauts doties nekontrolētā brīvsolī, radot potenciālu ekonomisku un drošības apdraudējumu visai Eiropai. Šādā izpratnē Latvija rīkojas identiski Baltkrievijai. Baltkrievi šos zaļos cilvēciņus iesūta pie mums, bet mēs viņiem netraucēti ļaujam doties dziļāk Eiropā – tuvāk musulmaņu ienīstajiem Ziemassvētku tirdziņiem.
Nav ne mazākās nojausmas par to, ko tāda sakritība nozīmē. Nav noraidāma hipotēze, ka cilvēkus vakcinēties dzen gadījumi, kad ar Covid-19 saslimst viņiem tuvi vai vismaz tik labi pazīstami cilvēki, ka viņu mocības slimības dēļ tiek ieraudzītas savām acīm. Tomēr tāda atbilde tikai pastiprina jautājumu, kāpēc vakcinēto skaita lēcienveidīgais pieaugums nekādi nebremzē tikpat lēcienveidīgu saslimstības pieaugumu.
Ņemot vērā, ka šā gada 14. janvārī uzsākta SIA “Ventrans Rīga” likvidācija, būtisks ir 3,3 miljonu eiro liktenis, kas vismaz pirmās instances tiesas ieskatā ir piekritīgs Latvijas valstij.
Skolotājiem šis mācību gads iesākās ar papildu pienākumiem – jāpalīdz veikt skolēnu testēšana pret Covid-19; jāspēj vadīt stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti. Tagad pamatīgu robu pedagogu ģimenes budžetā iecērt vēl prasība par obligātu masku valkāšanu (arī vakcinētajiem), vadot mācību stundas klātienē.
1941. gada vasarā notikusī Bauskas ebreju iznīcināšana tagad ir pietiekami labi izpētīta un publiskota, lai dotu iespēju norādīt arī uz to, kas un kāpēc par šo notikumu sameloja un turpina melot 80 gadu garumā.
Protestēt pie Saeimas ceturtdien atnāca nepotētie ugunsdzēsēji, taču arī citās iekšlietu resora nozarēs līdz pat 30% darbinieku šobrīd nav potēti – robežsargi, policisti, ieslodzījuma vietu darbinieki. Valdība nolēmusi, ka labāk viņus visus 15. novembrī izmest no darba nekā meklēt individuālus risinājumus pandēmijas pārlaišanai. Neatkarīgās rīcībā ir vairākas liecības, ka jau šobrīd nepakļāvīgie darbinieki tiek gatavoti atlaišanai.
Tālu prom no Rīgas turpinās migrantu krīze, un – lai arī kovids to aizēno, ik dienas robežsargi un karavīri ar draudiem, iebiedēšanu un fizisku spēku dzen prom no Latvijas robežas migrantus. Ne visus izdodas atturēt no smaga nozieguma izdarīšanas – Latvijas valsts zaļās robežas neatļautas šķērsošanas. Tādēļ pēc iespējas ātrāk nepieciešams izveidot fizisku barjeru noziedznieku apturēšanai. Iekšlietu ministrija sola, ka līdz novembra beigām dzeloņstiepļu žogs nosegs visas kritiskās vietas.
Iztikas minimums ne tikai ieguvis jaunu nosaukumu – mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets, bet arī jaunu piepildījumu, proti, paša groza piepildījumu. Dažādām sabiedrības grupām izdevumu budžets būtiski atšķiras.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Latvijā šobrīd 52 procenti iedzīvotāju nav vakcinēti pret Covid-19. Ja vien viņu dzīvībai nedraud briesmas vai veselības stāvoklis nav tik kritisks, lai ievietotu stacionārā, pie ārsta personas bez Covid-19 sertifikāta var tikt tikai tad, ja var uzrādīt negatīvu testu. Tiem, kuriem tests nav pa kabatai, atliek vien gaidīt līdz brīdim, kamēr veselības stāvoklis kļūst kritisks. Tiesībsarga ieskatā šis ir pareizs risinājums, kas palīdzēs mazināt Covid-19 izplatību.
Pēdējos gados izdevies mazināt cilvēku ar invaliditāti rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, tomēr nākamā gada budžeta plāns neliecina, ka tehniskajiem “palīgiem” būs vairāk naudas, lai šo rindu likvidētu.
Krievijas Federācijas vēstniecības uzvedība Latvijā jau vairākus mēnešus ir haotiska un neprognozējama tā prozaiskā iemesla dēļ, ka turpinās vēstnieka nomaiņas process. Tāpēc Latvijai piesūtīta kļūdaina nota par nenotikušu pieminekļu vandalismu, un tāpēc sarkanās armijas ģenerāļa Jakuņina pīšļi atrodas Madonas morgā.
Par kādreiz tik populārā restorāna “Sēnīte” ēku un zemi pārdevējs šobrīd prasa 550 000 eiro. Pirms vairākiem gadiem, kad šo vietu gatavojās atjaunot “Liepkalni”, “Sēnītes” pārdošanas cena bija 580 000 eiro.
Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro līdz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju jeb 7 200 eiro statistiski vidējai 2,26 cilvēku ģimenei.
Pašvaldības apņēmušās paciest, ka valsts 2022. gada budžeta projektā paredzētais pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 52,3 miljoniem eiro jeb 3,1% atpaliek Latvijas Bankas (LB) prognozētā cenu pieauguma par 4%, kas pašvaldību iespējas samazina par 68 miljoniem eiro.
Jūrniecības organizācijas vakar pulcējās, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.
Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem. Politiķi uzsver, ka tas būs atbalsts senioriem laikā, kad aug elektrības cenas.
Līdz ar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, 23% uzņēmumu sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja. Tajā pašā laikā kā nodokļu reformas sekas parādījies piedāvājums nevis algot darbiniekus, bet nomāt tos no cita uzņēmuma.
