Tiesu izpildītājiem tas bijis pārsteigums, ka viņiem 2020. gadā ar saimnieciskās darbība ierobežojumiem izdevies piedzīt naudu caurmērā tikpat veiksmīgi kā 2019. gadā bez saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Demogrāfisko lietu padomē izskatīti Demogrāfisko lietu centra priekšlikumi ģimenes valsts pabalsta reformai. Lai arī reformas ideja ir apsveicama – padarīt šo pabalstu taisnīgāku, tomēr no padomē izskatītajiem dokumentiem izriet, ka daļai ģimeņu pabalsts reformas rezultātā samazinātos.
Savu 75 jubileju sagaidījušais dzelzs priekškars starp Eiropu un Krieviju ir pārvietots uz austrumiem un nostiprināts tā, lai spētu izturēt kājnieku un mazas jaudas artilērijas šāviņu triecienus uz frontes līnijas starp Krieviju un Ukrainu.
Uzņēmums “Oribalt Rīga”, kas noslēdza līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru par vakcīnu piegādi visā Latvijā, nepiekrīt viedoklim, ka 9. un 10. martā nepilnīgi veikto vakcīnu piegāde ir nolaidība.
Politiskās partijas un Saeima pagājušo gadu noslēdza ar atbaidošu uzticamības rādītāju, un, iespējams, tieši saistībā ar zemo prestižu sabiedrībā Saeimu atļaujas pamācīt ikviens, kam rodas attiecīga vēlme. Likumdevēja vara nonākusi tādā kā pamuļķa lomā, par ko satraukums manāms juristu aprindās. Saeima šobrīd ir pilnībā pakļauta tiesu varas un izpildvaras diktātam. Nekāda varas līdzsvara.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna centieni ar Tieslietu padomes rezolūciju sodīt Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu par viņa viedokli saistībā ar tiesu darbu ir vistiešākā iejaukšanās tiesu varas darbā – Neatkarīgajai teica bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.
Dzīve Latvijā jau kopš pagājušā gada ir atkarīga no epidemiologu ik dienas paziņotā skaitļa – 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītāja uz 100 000 iedzīvotāju. Vasarā no šī skaitļa bija atkarīgas ceļošanas iespējas. Šobrīd – iespēja doties uz veikalu, uz skolu, uz darbu. Arī vadības izstrādātais luksofora princips ir veidots tieši uz šī skaitļa bāzes, proti, kamēr šis skaitlis nebūs samazinājies līdz 200, ierobežojumu atvieglojumus neredzēt.
Tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pašlaik saņem dažāda veida Covid-19 ārkārtas situācijā ieviestus pabalstus, no kuriem netiek veiktas sociālās iemaksas. Tas automātiski nozīmē, ka šis laiks, ko darbaspējīgs cilvēks pavada dīkstāvē, neieskaitās darba stāžā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tagad ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinātu apdrošināšanas stāžam.
Izmaiņas ārpusģimenes aprūpes sistēmā notiek pārāk lēnu, secina Valsts kontrole gadu pēc revīzijas par atbildīgo institūciju darbu šīs sistēmas sakārtošanā.
Neatkarīgās publikācijas par Krievijā nograuto pieminekli latviešu strēlniekiem izpelnījušās Kremļa rupora “Sputnik” uzmanību, jo Sanktpēterburgas rīcība izskatās ne par matu labāk kā patvaļīgā okupācijas simbola demontāža Jēkabpilī. Šāda analoģija “atbrīvotājiem” no krievu pasaules (Russkij mir) ir pagalam neizdevīga, jo atklāj viņu memoriālu politikas divkosību.
Saņemto sūdzību skaits pasta nozarē pērn audzis par 37%, kā liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotā informācija. Pasta pakalpojumu lietotāji visvairāk sūdzības iesnieguši par AS “Latvijas pasts”. Par SIA “DPD Latvija” un SIA “Itella Logistics” pasta pakalpojumiem saņemtas divas sūdzības, par SIA “Omniva” – viena sūdzība.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirms mēneša uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu Vakcinācijas projekta biroja vadītājai Evai Juhņēvičai, bet vakar – Vakcinācijas projekta biroja jaunajam darbiniekam – vakcinācijas procesa koordinatoram Edgaram Labsvīram. Tiesa, šie pārkāpuma procesi uzsākti par E. Juhņēvičas un E. Labsvīra iepriekšējiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā, ne saistībā ar viņu pašreizējo darbu. Neviens no šiem procesiem nav noslēdzies, un pagaidām neviens no viņiem sodīts nav.
Kamēr Kremlis turpina starptautiskas vaimanas par Jēkabpilī pazudušo padomju armijas lielgabalu, ziņas par Krievijā Sanktpēterburgā nograuto pieminekli Latviešu strēlniekiem tiek uztvertas kā kaut kas pašsaprotams. Pat Latvijas mediju vidē interese minimāla. Vienīgi Ārlietu ministrija pievērsusies šī jau mēnesi vecā notikuma izpētei un atzīst, ka notikušais ir necieņa pret Latviju.
Sanktpēterburgā ir Latviešu strēlnieku iela. Šajā ielā pēc privātas iniciatīvas 2016. gadā tika uzstādīts piemineklis cariskās Krievijas armijas sastāvā karojušajiem latviešiem – granīta stēla. Šī gada 22. janvārī piemiņas vieta tika nošķūrēta, un tas notika vēl mēnesi pirms Jēkabpilī no postamenta pazuda sarkanās armijas lielgabals.
Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.
Politiķu lēmums piešķirt ģimenēm Latvijā pa katru bērnu krīzes laika pabalstu 500 eiro tomēr nenozīmē, ka šo pabalstu varēs saņemt pilnīgi par visiem bērniem.
Koronakrīzes apstākļos sabiedrības dzīvei pārceļoties no fiziskās uz virtuālo vidi, tā kļuvusi daudzkārt nedrošāka. Gada laikā kibernoziegumu skaits pasaulē pieaudzis piecas reizes, un šī tendence atspoguļojas arī Latvijā. Cilvēki tiek apkrāpti, apzagti, piemānīti ik uz soļa. Digitalizācijas tempi apsteidz iedzīvotāju prasmes un drošības risinājumu ieviešanu.
Vakcinācijas projekta birojs ir nostrādājis sešas nedēļas. Šajā laikā darba vajadzībām ir iekārtots birojs par 20 tūkstošiem eiro, nomainījies vakcinācijas procesa koordinators, uzklausīta premjera Krišjāņa Kariņa kritika par sākotnēji lēno vakcinācijas tempu.
“Boeing 777” ar 239 pasažieriem un apkalpes locekļiem uz borta jau aptuveni pusstundu atradās gaisā. Daļa pasažieru šajā brīdī kavēja laiku, pļāpājot un gaidot vieglas vakariņas, daļa varbūt jau bija iesnaudusies, jo aiz iluminatoriem bija melna nakts. Lidmašīna no Kualalumpuras bija pacēlusies pulksten 0.41 pēc vietēja laika. Līdz Pekinai bija jālido vēl aptuveni piecas stundas. Pulkstenis rādīja 1.22 pēc vietējā laika. Kas notika tālāk, neviens šobrīd nezina.
Satiksmes ministrija iesaka valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apmaksāt Roberta Meroni uzņēmumam “Baltijas ekspresis” (BE) nodarītās ciešanas uz “Baltijas ekspreša” valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes rēķina.
