Nekas īpašs. Tikai trešdaļa atgūtās nauda atalgojumā

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Saskaņā ar kreditoru lēmumu 30% no atgūtās naudas likumīgi pienākas Armandam Rasam un viņa palīgam (kurš nu uz to brīdi dzīvs). Tāpēc no “Trasta komercbankā” oktobrī atgūtajiem 5,7 miljoniem eiro teju divi miljoni ir likvidatora atlīdzība.

Nule savus datus par oktobri publicēja arī cita likvidēšanas procesā esoša kredītiestāde: banka “ABLV Bank”. Likvidatori atguvuši aktīvus 2,222 miljonu apmērā, savukārt likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, bija 57 000 eiro. Tātad tikai 2,56% no atgūtās naudas. Un, paraugoties plašāk, šīs grandiozās atšķirības iemesls ir tas, ka “Trasta komercbanku” likvidē valsts iecelti administratori, turpretim bankai “ABLV Bank” izdevies iet pašlikvidācijas ceļu.

Oktobris pie diviem nelaiķiem

Kā redzams no salīdzinājuma, pašlikvidācijas procesā administratora un viņa komandas algošana oktobrī izmaksā desmit reizes mazāk. Šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ maksātnespējas mafijas grupējumi tik izmisīgi cīnījās par “ABLV Bank” piespiedu likvidāciju. Arī Rasas palīgs “Trasta komercbankas” likvidācijā Mārtiņš Bunkus līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Pat uz Ameriku lobēt brauca. Un laikam arī kaut ko izlobēja, jo ASV vēstniecība taču caur diplomātiskajiem kanāliem Latvijas valdībai pavēlēja “ABLV Bank” īpašniekus ielikt cietumā, bet pašlikvidācijas procesu nomainīt uz piespiedu likvidāciju. Tomēr likvidācijas procesa modelis nav mainīts, jo tam neatrodas likumīgs pamats. Bijušie baņķieri nav cietumā, jo policija nespēj pierādīt, ka viņi ko noziegušies. Armanda Rasas kādreizējais sabiedrotais “Trasta komercbankas” likvidēšanā Mārtiņš Bunkus no Aizsaules ielas pārcelts īstajā aizsaulē. Un, kā Neatkarīgā jau vēstīja, ”Trasta komercbanka” turpina apzeltīt savus likvidatorus”.

Ķēriens visam mūžam

Atšķirību starp uzņēmuma pašlikvidāciju un piespiedu likvidāciju Neatkarīgajai komentēja kāds maksātnespējas nozarei tuvs avots:

“Ja notiek pašlikvidācija, īpašnieks var turēt roku uz pulsa, sekot, kas notiek ar viņa uzņēmumu, bet te viss ir pamests likteņa varā. Tā tas notiek!”

Šādi ķērieni kā “Trasta komercbanka” gadoties reizi mūžā, un katrs taču grib nopelnīt. Kas attiecas uz administratora atlīdzību, noteicošās ir kreditoru balsis. Kā viņi spēj vienoties ar likvidatoru: “Var jau, protams, teikt, mēs ņemsim lētāku, bet visā pasaulē šie procesi ir briesmīgi dārgi, jo tādas ir augstas klases advokātu stundas likmes.”

Un tomēr “Trasta komercbankas” divi miljoni administratora atalgošanai oktobra atskaitē pret “ABLV Bank” 57 tūkstošiem šķiet, maigi izsakoties, nesamērīgi. Neatkarīgā vaicāja banku likvidācijas procesa uzraugam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, vai tas ir normāli un pareizi. Atbildi saņēmām:

“Atlīdzības nosacījumus un apmēru kredītiestādes maksātnespējas administratoram nosaka Kredītiestāžu likuma 166. pants. Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas procesā likumdevējs ir paredzējis kreditoru sapulci kā organizētu kreditoru kopīgas darbības formu. Kreditoru sapulce ir tā, kas var lemt par atlīdzības apjomu likvidatoram un administratoram (piemēram, A. Rasas gadījumā - 30% (16.11.2017. kreditoru sapulces lēmums)).”

Citādi nekas īpašs

FKTK savā atbildē izvairījās no vērtējuma, tomēr vai šāds izdevumu apmērs liecina par efektīvu maksātnespējas procesa vadību? Neatkarīgā to vaicāja “Trasta komercbankas” administratoram Armandam Rasam. Un, lūk, ko viņš atbild:

“Paldies par pēkšņi izrādīto interesi attiecībā uz LAS “Trasta komercbanka” maksātnespējas procesu. LAS “Trasta komercbanka” ikmēneša pārskatā ir norādīta informācija par aktīviem, saistībām un to izmaiņām, kā arī maksātnespējas procesa izdevumiem. Būtiski norādīt, ka ikviens izdevums, kas tiek veikts LAS “Trasta komercbanka” maksātnespējas procesā, ir gan nepieciešams, gan atbilstošs iepriekš LAS “Trasta komercbanka” kreditoru sapulcēs pieņemtajiem lēmumiem.

Vēršu uzmanību, ka naudas līdzekļu 5,682 miljonu eiro apmērā atgūšana ir sekmīgi īstenojusies pēc vairāk nekā 4 gadu rūpīga un neatlaidīga darba, lai no debitoriem, kas neuzskatīja par nepieciešamu labprātīgi segt savas saistības, to būtu iespējams veikt piespiedu kārtā. Ne mazāk būtiski, ka minētais piedziņas process tika veikts citā valstī, lūdzot atzīt un izpildīt Latvijā reģistrētas šķīrējtiesas spriedumu.”

Rezumējot - par rūpīgu un neatlaidīgu darbu taisnīgs atalgojums. Bet citādi - nekas īpašs.

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais