Sekojot Daugavpils pašvaldības piemēram, arī Rēzekne īsteno pati savu – Latvijas kopējai ārpolitikai pretrunā esošu politiku. Pilsētas labiekārtošanai un padomju pieminekļu aprūpei tiek izmantota Krievijas Federācijas piešķirtā nauda. Taču Rēzekne spērusi vēl soli tālāk – pašvaldības izsludinātā metu konkursa komisijā strādā Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs.
Jūlija beigās Rēzeknes pilsētas dome izsludinājusi “vides objekta/ skulpturālas kompozīcijas metu konkursu memoriāla teritorijā, pieminot Otrajā pasaules kara laikā karagūstekņu nometnē Stalag-347 bojāgājušos Sarkanās armijas karavīrus mūsdienu parka teritorijā Rēzeknes pilsētas Ziemeļu rajonā”. Šāds piemineklis jāizveido, “lai saglabātu vēsturisko piemiņu par notikumiem, kas norisinājās mūsdienu pilsētas teritorijā, apliecinātu cieņu un iemūžinātu nometnes teritorijā bojāgājušo piemiņu neatkarīgi no tautības, vecuma un ticības”. Taču šajā domes paziņojumā nav pateikts, ka konkursā uzvarēs skices, kas vislabāk atbildīs Krievijas Federācijas konstruētajai vēstures izpratnei, un kopumā šis memoriāls būs kārtējais ierocis Kremļa īstenotajā pieminekļu propagandas karā pret Latviju, kurā sarkanās armijas karavīri ir “atbrīvotāji”, nevis Latvijas okupētāji, bet visi pārējie - nacisti un viņu līdzskrējēji.
Pērn, kad memoriāla atjaunošanas darbu gaitā parkā tika atrasti karagūstekņu masu apbedījumi, vēsturnieki aicināja informāciju par šīs vietas traģisko vēsturi sabiedrībai sniegt bez klišejiskiem padomju propagandas uzslāņojumiem. Taču tagad jau ir skaidrs, ka notiks pretējais.
Neatkarīgā jau ilgāku laiku ir pētījusi Krievijas vēstniecības aktivitātes saistībā ar Latvijā esošajiem padomju apbedījumiem un pieminekļiem. Vēstures mantojuma kopšanas aizsegā notiek Latvijas krievu noskaņošana par labu Kremļa tautiešu politikai, un tas ir pretrunā Latvijas interesēm. Divas pašvaldības Kremlim šai darbā īpaši palīdz. Neatkarīgā jau vēstīja, kā “Daugavpils dome pakalpo Krievijas ģeopolitikai”. Pašvaldība un Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāts parakstījuši nodomu protokolu par pilsētas centrā, Dubrovina parkā esošā padomju memoriāla atjaunošanu par Krievijas līdzekļiem. Šāda rīcība ir pretrunā ierastajai diplomātiskajai praksei, jo nav saskaņota ar Ārlietu ministriju. Tagad līdzīgi rīkojas arī Rēzekne.
Piemiņas memoriāla metu konkursa žūrijā ir iekļauts Jevgeņijs Koļesņikovs, Krievijas Federācijas Generālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī. Faktiski Latvijai naidīgas valsts oficiālais pārstāvis nepastarpināti īsteno savas valsts intereses. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs - Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, un uzreiz aiz viņa Jevgeņijs Koļesņikovs. Neatkarīgā vērsās pie Rēzeknes pašvaldības vadības ar jautājumu, kādēļ konkursa komisijā iekļauta Krievijas amatpersona. Izrādās, viss vienkārši - kas maksā, tas pasūta mūziku. Lūk, domes sniegtais skaidrojums: “Skiču konkursa komisijā ir iekļauts Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī ģenerālkonsuls Jevgeņijs Koļesņikovs, jo tieši Krievijas puse finansēs vides objekta - memoriāla, veltīta Latvijas fašistiskās okupācijas upuriem, rekonstrukcijas darbus.” Un te būtiski atgādināt, ka pieminekļu un piemiņas vietu izveide otras valsts teritorijā atbilstoši noslēgtajam Latvijas un Krievijas līgumam ir jāsaskaņo.
No Ārlietu ministrijas sniegtā skaidrojuma izriet, ka Latvijas pašvaldības ir tiesīgas savā teritorijā veikt labiekārtošanas darbus un uzstādīt memoriālos pieminekļus, ja dara to pašas - pašas finansē, pašas organizē, pašas aprūpē. Tad tā ir tikai pašvaldību darīšana, kas noteikta likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā. Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām - “gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu”. Taču, tiklīdz kāda objekta labiekārtošanā iesaistās Krievijas valdība, nepieciešams saskaņojums ar Latvijas Ārlietu ministriju:
“Padomju karavīru apbedījumu jautājumus regulē Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, kuras 5. panta 3. punkts noteic, ka “katra Puse pēc saviem ieskatiem un ar otras Puses piekrišanu, par saviem līdzekļiem var papildus veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras Puses teritorijā, ierīkošanas un uzturēšanas darbus”. Šajā gadījumā Krievijas pusei būtu jāsaņem Latvijas puses piekrišana.
Atbilstoši Ārlietu ministrijas rīcībā esošajai informācijai rekonstrukcijas darbiem Rēzeknes pilsētā Krievijas pusei piekrišana nav dota.”
Tātad Rēzeknes pašvaldība šobrīd nodarbojas ar nesaskaņotu pašdarbību, pieminekļu karā pakalpojot Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.
Piemiņas zīmes Sibīrijā un citviet Krievijā bojāgājušajiem Latvijas pilsoņiem netiek uzstādītas, jo vietējās varasiestādes tam liek nepamatotus šķēršļus. Tikmēr Latvijā ir vairāk nekā 600 dažādi objekti sarkanās armijas daudzināšanai, ko Krievijas Federācija pompozi aprūpē, tostarp, izmantojot izteikti prokremlisko noskaņojumu atsevišķās pašvaldībās. Un Rēzeknes vadība pat nesaskata problēmas savā rīcībā. Lūk, pašvaldības atbilde uz jautājumu, kādēļ tā īsteno ar Ārlietu ministriju nesaskaņotas darbības ārpolitikas jomā:
“Pašvaldības īpašumu uzturēšana ir viena no pašvaldības funkcijām. Piemiņas memoriāls Rēzeknes pilsētas Ziemeļu rajona parkā un vairākas citas piemiņas vietas atrodas pašvaldības īpašumā, un Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz pienākumu pašvaldībām lēmumus par īpašumu sakārtošanu saskaņot ar Ārlietu ministriju. Turklāt šajā jautājumā notika konsultācijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par sadarbības līguma noslēgšanu.” Respektīvi, starpvalstu līgumu, kam ir augstāks spēks nekā vietējam normatīvajam aktam, pašvaldība ignorē, bet naudu no Krievijas Federācijas sava īpašuma sakārtošanai pieņem.
Ņemot vērā Rēzeknes pašvaldības atsaucību Kremļa pasūtījumu izpildē, pārbaudīt nepieciešams arī apgalvojumu par konsultācijām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, jo ārpolitikas veidošana, kā zināms, ir pavisam cita resora - Ārlietu ministrijas atbildības joma. Pašvaldībām bezatbildīgi pieņemot naudu un pakalpojumus no Krievijas, Latvijai par tiem nākas samaksāt ar savu krieviski runājošo cilvēku prātiem. Tā ir tā dēvētā Krievijas tautiešu politika.
UZZIŅA
Mūsdienu Ziemeļu rajona parka teritoriju izmantoja, sākot ar Pirmā pasaules kara laikiem, kad blakus pilsētai bija izvietotas karantīnas barakas. Latvijas Republikas neatkarības pirmajā posmā šajā teritorijā atradās 9. Rēzeknes kājnieku pulka kazarmas. Otrā pasaules kara gados teritorijā bija izvietota karagūstekņu nometne sarkanās armijas karavīriem. Sākumā tā bija frontes nometne “FrontStalag 347”, vēlāk “Stalag 347” un visbeidzot pārsūtīšanas-šķirošanas nometne “Dulag 110”. Zināms, ka gūstekņus nometnē turēja no 1941. gada oktobra līdz 1944. gada aprīlim. 2020. gada aprīlī, veicot parka rekonstrukcijas būvdarbus, tika atrasti masu apbedījumi. Ekspertu atzinums - mirstīgās atliekas varētu piederēt nometnē gūstā turētiem sarkanās armijas karavīriem, kuri gāja bojā 1941. gada rudenī - 1942. gada ziemā un pavasarī
Avots: www.rezekne.lv
