Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir maldinājusi sabiedrību, apgalvojot, ka sadarbības līguma slēgšanu ar Krievijas Federāciju saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Nedz pašvaldību ministrija, vēl jo vairāk – Ārlietu ministrija nav devušas zaļo gaismu naudas pieņemšanai no Krievijas – sarkanās armijas glorificēšanai. Cita lieta, ka normatīvajos aktos nepieciešamība saskaņot pašvaldības un valsts ārpolitiku nemaz nav noteikta.
Runa ir par kārtējiem okupācijas armijai veltītajiem memoriāliem, kas mūsdienās tiek atjaunoti par Krievijas Federācijas naudu. Viens Daugavpilī - Dubrovina parkā, otrs Rēzeknē - Ziemeļu rajona parkā.
Faktiski pārkāpumu šai gadījumā izdara Krievija, nevis Latvijas pašvaldības, kas barojas no Krievijas rokas. 2008. gadā ar likumu apstiprinātā “Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” noteic, ka papildu ieguldījumi apbedījumu ierīkošanā un uzturēšanā ir jāsaskaņo ar otru pusi. Tātad Krievijai, ja tā Latvijas teritorijā vēlas būvēt memoriālus un pieminekļus, jāsaņem Latvijas atļauja. Taču praksē tā nenotiek. Krievijas vēstnieks vai ģenerālkonsuls pa taisno aiziet pie pašvaldības un, apejot Latvijas valdību, apejot Saeimu un Ārlietu ministriju, pa tiešo sarunā darbu veikšanu konkrētos objektos. Krievija pērk prokremliski noskaņoto Latvijas pašvaldību labvēlību un netraucēti Latvijas Republikā īsteno savu tautiešu politiku un izplata sev izdevīgo vēstures traktējumu, kurā sarkanā armija ir atbrīvotāja, nevis Latvijas okupētāja. Tomēr tas nemaina faktu, ka nekorekti pret Latvijas valsti rīkojas arī pašvaldības, kas iet Krievijas interešu pavadā - Daugavpils un Rēzekne.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka gan Daugavpils, gan arī Rēzekne ir noslēgušas vienošanos ar Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulātu par ieguldījumiem padomju memoriālu atjaunošanā. Turklāt Rēzekne spērusi vēl radikālāku soli - Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs ir iekļauts piemiņas memoriāla metu konkursa žūrijā. Faktiski viņš strādā pašvaldības izveidotā darba grupā, kuras uzdevums ir pilsētas labiekārtošana. Jāatgādina, Neatkarīgā pilsētas mēram Aleksandram Bartaševičam un pārējai vadībai vaicāja, kādēļ Rēzeknes pašvaldība īsteno ar Ārlietu ministriju nesaskaņotas darbības ārpolitikas jomā. Plašāk par to lasāms publikācijā “Rēzekne pieņem Kremļa naudu un pakalpojumus”.
Saņemtajā atbildē tika skaidrots, ka normatīvie akti neparedz pienākumu pašvaldībām lēmumus par īpašumu sakārtošanu saskaņot ar Ārlietu ministriju. Turklāt šajā jautājumā notikušas konsultācijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par sadarbības līguma noslēgšanu. Bet tas neatbilst patiesībai!
Ja pašvaldību ministrija patiešām būtu devusi zaļo gaismu līguma slēgšanai ar Krieviju, varētu teikt, ka arī valdības līmenī šāda rīcība tiek saskaņota. Tomēr patiesībā tā nav noticis, un Rēzeknes vadība ir maldinājusi sabiedrību. Lūk, VARAM sniegtais skaidrojums:
“Normatīvie akti šobrīd neuzliek pašvaldībai par pienākumu ar VARAM vai Ārlietu ministriju skaņot līgumus vai informēt par tiem pirms lēmuma pieņemšanas, līdz ar to VARAM konsultācijas ar pašvaldību pirms lēmuma pieņemšanas par šādu sadarbību nav notikušas.”
Ja jau Rēzeknes vadībai nebija pienākums saskaņot Krievijas draudzības un naudas pieņemšanu, varēja vismaz nemelot.
Gan Rēzeknes, gan Daugavpils pašvaldības Krievijas naudas pieņemšanu padomju memoriālu renovācijai traktē kā izdevīgu saimniecisku darījumu, ignorējot faktu, ka zemtekstā šiem darījumiem tiek iekodēta Latvijas interesēm kaitējoša ģeopolitika. Rēzeknes gadījumā - pašvaldība skaidro, ka “jaunās skulptūras (vides objekta) galvenā ideja ir godināt nacistu okupācijas laikā mirušo cilvēku piemiņu, neatkarīgi no viņu tautības, reliģijas un vecuma”. Patiesībā šis būs viens no vairāk nekā 600 Latvijā jau esošajiem objektiem, kas kalpo sarkanās armijas, Latvijas okupācijas un padomju varas slavināšanai. 30 gadus pēc Latvijas atbrīvošanās no padomju jūga.
