Sarkanajā armijā bija tāds augsta ranga virsnieks ģenerālmajors Nikolajs Jakuņins, kurš 1944. gadā tika nāvējoši ievainots. Apglabāja viņu Madonā – par kara hospitāli pārveidotās skolas priekšā. Šonedēļ notiks viņa ekshumācija, jo nav pareizi, ka pie Madonas Valsts ģimnāzijas atrodas kaps, un vēl jo vairāk nepareizi, ja tas ir okupācijas armijas virsnieka kaps. Mirušajiem jāatrodas kapsētā.
Ekshumācijas veiks šīs jomas profesionāļi - meklēšanas vienība “Leģenda”. Tās vadītājs Tālis Ešmits apstiprina, ka nepieciešamā apbedījumu vietas izpētes darbu atļauja no Brāļu kapu komitejas ir saņemta, ekshumācijas darbu lapa nosūtīta Madonas novada pašvaldībai. Pašvaldība savukārt ir vienojusies ar Krievijas Federācijas vēstniecību. Tā būs cieņpilna ekshumācija. Jakuņins taisījis strauju militāru karjeru un savulaik piedalījies arī Somijas okupācijā. 1944. gada 30. septembrī Ērgļu apkaimē viņa mašīna iekļuva mīnmetēja apšaudē un viņš tika nāvīgi ievainots, nogādāts Madonā - skolā ierīkotajā kara hospitālī. Tur arī miris. Vai viņa pīšļi tiešām atrodas granīta stēlas pakājē skolas priekšā, nevar zināt. Sarkanā armija ar saviem kritušajiem mēdza rīkoties visai pavirši, jo svarīgāks par apbedījuma saturu bija publiskā vietā izvietotais memoriāls. Arī toreiz propagandas pasākumiem okupētajā teritorijā tika piešķirta ļoti būtiska loma. Un tiklab iespējams, ka šai kapavietā atradīsies vēl citu cilvēku pīšļi. Pie Madonas skolas bijuši arī citi apbedījumi, taču pēckara gados tie pārvietoti uz padomju Brāļu kapiem. Atstāts viens ģenerālmajors Jakuņins - skolasbērniem par mācību.
Neatkarīgā jau vēstījusi, ka Latvija 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir burtiski nosēta ar dažādiem padomju varas artefaktiem sarkanās armijas glorifikācijai. Vairāk nekā 600 pieminekļi, monumenti, piemiņas plāksnes okupācijas spēku godināšanai. Aptuveni puse no tiem saistīta ar apbedījumiem, otra puse ne. Jau pāris gadus Krievija pieminekļus un apbedījumus izmanto ideoloģiskajā karā pret Latviju. Nesaskaņojot ar Latvijas valsti, finansē un organizē jaunu memoriālu objektu uzstādīšanu, rekonstruē esošos. Rīko pompozus piemiņas pasākumus, kuros sarkanās okupācijas armijas karavīrus dēvē par “Latvijas atbrīvotājiem”. Izsakoties Tāļa Ešmita vārdiem: “Krievi te dara, ko grib - tā kā tādā guberņā uzvedas.” Šai reizē notiek pēc Latvijas prāta. Tāpēc līdzīgi kā ar Jekabpilī no postamenta nocelto padomju armijas lielgabalu, arī Madonā iecerēto granīta stēlas aizvākšanu var uztvert kā Latvijas atbildi uz sistemātiskajām Krievijas provokācijām, un Kremļa propagandas darbinieki to arī dara. Tikai atšķirībā no Jēkabpils gadījuma, kur okupantu artefaktu aizvāca vietējie latviešu nacionālisti pēc pašu iniciatīvas, Madonā viss notiek oficiāli.
Trauksmi sociālajos tīklos saistībā ar Nikolaja Jakuņina pīšļu ekshumāciju un pārapbedīšanu izsludinājis Dmitrijs Jermolajevs - bijušais Krievijas diplomāts Latvijā. Satversmes aizsardzības birojs viņu pirms vairākiem gadiem iekļāva personu sarakstā, kam liegta ieceļošana mūsu valstī. Šis personāža izplata informāciju, ka virsnieka kapavietas pārcelšana rupji pārkāpj Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Jermolajeva ieraksts sociālajos tīklos un Krievijas propagandas medijos izraisījis tālāku reakciju, un arvien lielāku drāmu. Taču piesaukt starpvalstu vienošanos par pensionāru sociālo aizsardzību te ir nevietā. Līgumā patiešām ir viltīgi iekļauts arī punkts par memoriāliem, taču uz karavīru apbedījumiem attiecas cits dokuments - Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Un šajā dokumentā tiek regulēta arī karavīru ekshumācija:
Lūk, vienošanās 2. panta 1. punkts: “Puses veicina Pušu valstu teritorijās esošo apbedījumu apzināšanu, uzskaiti, ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī jautājumu risināšanu saistībā ar karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu.” Un tālāk arī atrunāts, ka “Puses nodrošina apbedījumu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību Pušu valstu teritorijās saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un ievērojot Pušu valstīs dzīvojošo tautu nacionālās un reliģiskās tradīcijas.” Tātad kritušo pārapbedīšana nav kliedzoša zaimošana vai kapu apgānīšana.
Mirušajiem ir jāatdusas kapsētā, lai arī kurā pusē viņi būtu karojuši.
Madonas gadījumā viss iet savu likumīgo gaitu, jo Krievija vēstniecība sava virsnieka pārapbedīšanas procesam ir devusi zaļo gaismu, kā to paredz starpvalstu līgums. Madonas vicemērs Zigfrīds Gora informē, ka pašvaldība 10. augustā saņēmusi Brāļu kapu komitejas vēstuli ar atsauci uz Ārlietu ministriju, ka Krievijas puse ir devusi piekrišanu pārapbedīšanai. Izvirzīts tikai viens nosacījums, proti, ceremonijā pieaicināmi Krievijas oficiālie pārstāvji.
Madonas vicemērs Zigfrīds Gora vēl pagājušajā trešdienā personīgi ticies ar vēstniecības darbinieku, lai apspriestu ekshumācijas procedūru. Pašvaldībai vēl nepieciešama tikai galīgā skaņojuma vēstule no Krievijas Federācijas vēstniecības, un šobrīd jācer, ka caurkritušā spiega Jermolajeva saceltā jezga Krievijas medijos neiztraucēs iecerēto pārapbedīšanas procesu. Tas gan nenotiks uzreiz pēc ekshumācijas. Padomju virsnieka pīšļi tiks uzglabāti līdz brīdim, kad tiks ierīkota viņa kapavieta Madonas pilsētas parkā esošajā padomju karavīru kapsētā. Pavisam nesen kapsēta tikusi renovēta. Par Krievijas vēstniecības piešķirto naudu, un Krievija arī maksāšot par jaunu pieminekli Nikolajam Jakuņinam. Viss pēc Krievijas tradicionālā scenārija, kas tiek lietots arī Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā un visur citur, kur sarkanā okupācijas armija izkaisījusi savus kritušos un pieminekļus.
