Palielinoties trūcīgo iedzīvotāju skaitam, pašvaldības prognozē arī pamata sociālās palīdzības pabalstu skaita pieaugumu, kas būtiski ietekmē un ietekmēs pašvaldību budžetu un var radīt sarežģījumus ar citu pabalstu un pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem.
Latvijas Pašvaldību savienība aicinājusi Labklājības ministriju paredzēt valsts finansējumu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai. Labklājības ministrs Gatis Eglītis apliecināja, ka viena no labklājības nozares prioritātēm ir panākt valsts līdzfinansējumu sociālo pabalstu izmaksā, taču viss būs atkarīgs no budžeta sarunām.
Pašvaldības no sava budžeta nodrošina gan pamata sociālās palīdzības pabalstu, gan pabalstu atsevišķu izdevumu, piemēram, veselības aprūpes, izglītības ieguves atbalstam, kā arī dažādu pēc pašu iniciatīvas ieviesto pabalstu izmaksu dažādām iedzīvotāju grupām. Taču saistībā ar 2020. gada Satversmes tiesas spriedumiem
2021. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, kas ietekmē trūcīgo personu skaita un pabalstos izmaksāto līdzekļu pieaugumu.
Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījusies iedzīvotāju sociālā situācija, turklāt šogad ne tikai būtiski samazināts pašvaldību budžets, bet nepildās arī plānotie budžeta ieņēmumi, tādēļ pašvaldībām nepieciešams papildu finansējums pamata sociālās palīdzības pabalstu - garantētais minimālais ienākuma un mājokļa pabalsts - izmaksai, Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienībā.
Trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās nozīmē šo pamata sociālās palīdzības pabalstu skaita pieaugumu, kas būtiski ietekmē pašvaldību budžetu un var radīt sarežģījumus ar citu pabalstu un pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Labklājības ministrija sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022. līdz 2024. gadam, un Latvijas Pašvaldību savienība rosināja jau 2022. gadam, kā arī turpmākajos gados plānā paredzēt valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām šo pabalstu nodrošināšanai. Pašvaldību savienībā apstiprina, ka šis lūgums ir ņemts vērā un plānā kā jauns pasākums noteikts valsts budžeta līdzfinansējums pamata pabalstiem.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis norādīja, ka viena no nākamā gada budžeta prioritātēm labklājības nozarē ir valsts līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai. Valsts līdzfinansējums 2022. gadā varētu būt 30 procentu apmērā no izmaksātajiem pabalstiem, un, pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, tam papildus nepieciešami 11 miljoni eiro. “Kā jūs zināt, valsts galvenais maka turētājs nav sajūsmā par šo virzienu, bet redzēs, kā mums ies budžeta sarunās,” sacīja labklājības ministrs. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis atzina, ka uz šo jāskatās optimistiski un jāpanāk atbalsts valdībā šim jautājumam.
Pašvaldību sarunās ar nozaru ministrijām iezīmējās vēl viens problēmjautājums, kam, visticamāk, tūlīt tiks rasts risinājums, proti, ir runa par administratīvi teritoriālo reformu un iedzīvotāju tiesībām uz sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, mainoties novadu robežām. “Administratīvi teritoriālā reforma nenozīmē tikai pašvaldību robežu izmaiņas Latvijas kartē, tā ir arī virkne izaicinājumu, ar kuriem pašvaldībām jātiek galā. Tā ir ne tikai normatīvo aktu pārskatīšana, bet arī budžetu salāgošana, dažādu sistēmu savienošana, kā arī dažādu citu administratīvo un saimniecisko procesu pārkārtošana. Sociālās palīdzības jomas sakārtošana ir viena no prioritātēm, tāpēc, lai šīs jomas normatīvie akti tiktu sagatavoti kvalitatīvi, salāgojot palīdzības apjomu ar budžeta iespējām un ievērojot visu sabiedrības grupu intereses, ir nepieciešams adekvāts pārejas periods, ko arī lūdzam nodrošināt,” skaidro Gints Kaminskis.
Latvijas Pašvaldību savienība vēstulē Labklājības ministrijai lūdz steidzamības kārtā virzīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Likuma pašreizējā redakcija stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tajā nav pietiekami ņemta vērā reforma. Likums noteic pienākumu pašvaldībām līdz šā gada 1. oktobrim pieņemt jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka papildu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Tas nozīmē pāris mēnešu laikā steidzamības kārtā pārskatīt visus noteikumus ne tikai sociālās palīdzības jomā, bet arī citās. Piemēram, Ogres novada pašvaldībai jāpārskata 44 saistošie noteikumi sociālajā jomā vien. LPS vēstulē ministrijai vērš uzmanību, ka pašvaldību budžets 2021. gadam tika veidots, balstoties uz katras apvienojamās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka, veidojot jaunus saistošos noteikumus, jaunajai pašvaldībai jāsalāgo ne tikai juridiskās normas, bet arī līdz šim pašvaldību nodrošinātais atbalsts iedzīvotājiem (pabalstu veidi, apmērs, maznodrošinātas personas ienākumu līmenis) un budžeta iespējas.
Pašvaldību savienība aicina noteikt pārejas periodu vismaz līdz 2022. gada 1. janvārim, lai pieņemtu saistošos noteikumus par sociālās palīdzības pabalstu veidiem, izņemot pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu, un to piešķiršanas kritērijiem. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa sacīja, ka šos grozījumus jau tuvākajā laikā izskatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
