Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iesniegusi Veselības ministrijai streika prasības, jo sarunās nav izdevies panākt mazāk atalgoto veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma pieaugumu.
Veselības ministrija, visticamāk, mediķu arodbiedrībai sniegs atbildi, ka māsu palīgu un sanitāru algas būtiski palielinātas jau šajā gadā, un tās jau tagad pārsniedz ieplānoto darba samaksas kāpumu veselības nozarē, tāpēc 2022. gadā nav paredzēts algas pielikums. Taču tas nozīmē, ka arodbiedrība turpinās uzturēt savas prasības un gatavosies streikam.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norāda, ka nākamā gada budžeta pieprasījumā Veselības ministrija nav iekļāvusi atalgojuma pieaugumu jaunākajām medicīniskajām personām, savukārt ārstiem un māsām tas ir plānots 10 līdz 12 procentu apmērā. Mediķu arodbiedrības prasība ir nākamgad palielināt algu ne tikai ārstiem un māsām, bet arī ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personālam - māsu palīgiem un sanitāriem - par vismaz pieciem procentiem. “Tā sauktais jaunākais medicīniskais personāls veselības nozarē ir viszemāk atalgotais, proti, māsu palīgi un sanitāri, kā arī citi darbinieki, kuri strādā medicīnā,” stāsta Līga Bāriņa.
Neatkarīgā, atsaucoties uz Veselības ministrijas sniegto skaidrojumu, rakstīja, ka māsu palīgu un sanitāru algas būtiski palielinātas jau šajā gadā un tās jau tagad pārsniedz ieplānoto darba samaksas kāpumu veselības nozarē, tāpēc šiem mediķiem atalgojuma kāpums turpmākajos divos gados nav paredzēts. Nepiekrītot šādai politikai, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība turpina cīņu par algu palielināšanu visiem medicīnā strādājošajiem, un to norāda arī streika prasībās Veselības ministrijai.
Veselības ministrijai iesniegtas kolektīva interešu strīda prasības, jo, “neraugoties uz atkārtotiem arodbiedrības aicinājumiem, nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem”. Arodbiedrībā Neatkarīgajai paskaidroja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes jūnija sēdē tai izdevās novērst Veselības ministrijas nodomu ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs neiekļaut Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piemēram, par darbu, kas saistīts ar īpašu risku). “Tomēr arodbiedrībām neizdevās panākt, ka 2022. un 2023. gadā darba samaksas pieaugums tiek plānots arī jaunākajam medicīniskajam personālam - māsu palīgiem - un atbalsta jeb tehniskajam personālam,” stāsta arodbiedrībā. Veselības ministrija to atteikusies iekļaut nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, tajā pašā laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām.
Mediķu arodbiedrība pauž neapmierinātību ar veselības ministra Daniela Pavļuta skaidrojumu, ka darba samaksas paaugstināšana (proti, tikai ārstiem un māsām) pilnībā atbilstot jaunajam darba samaksas modelim, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs. Arodbiedrības padome nolēma izvirzīt divas streika prasības:
pirmkārt, paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam medicīnā 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par pieciem procentiem;
otrkārt, paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par desmit procentiem. Veselības ministrijas atbildi arodbiedrība gaidīs trīs dienas.
Savu skaidrojumu par mediķu algu palielinājuma procesu sniegusi Veselības ministrija. Pašlaik ir plānots pakāpenisks ārstniecības personu atalgojuma pieaugums, lai sasniegtu mērķa algu, kas ir vēlamā darba alga, kādu būtu jāsaņem mediķim. No ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka 2021. gadā visiem mediķiem ir palielināts atalgojums. Ārstiem tas kāpis par 17 procentiem, sasniedzot 2556 eiro (vidējā alga atbilstoši 2021. gada budžeta likumam un Veselības ministrijas prioritārajam pasākumam par darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām). Ārstu faktiskā vidējā alga gan pagaidām atpaliek no mērķa algas, kas 2021. gadam ir noteikta 3151 eiro apmērā. Nākamgad ārstiem plānots desmit procentu atalgojuma pieaugums un vidējai algai būtu jāsasniedz 2821 eiro. Vienlaikus gan palielinās arī mērķa alga - no 3151 līdz 3261 eiro.
Atalgojums māsām šogad pieaudzis par 18 procentiem, un vidējā alga sasniegusi 1443 eiro, bet arī māsu vidējā alga būtiski atpaliek no mērķa algas, kas jau šogad noteikta 1858 eiro. Nākamgad māsu algām jākāpj par 12 procentiem, sasniedzot 1616 eiro. Mērķa algu, tātad vēlamo apmēru, abas šīs strādājošo grupas varētu sasniegt 2025. gadā, kad gan mērķa alga, gan faktiskā alga sakritīs. Tā ir plānota ārstiem 3615 eiro, māsām - 2132 eiro.
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla (māsu palīgu, sanitāru) atalgojums arī palielināts, un šogad tas kāpis par 18 procentiem. Vidējā alga 2021. gadā šiem medicīnas darbiniekiem ir sasniegusi 988 eiro. Ja ārstiem un māsām vidējā darba alga nesasniedz un nākamajos divos gados nesasniegs mērķa algu, tad atbalsta personālam, kā skaidro Veselības ministrijā, mērķa alga ir sasniegta jau šogad. “Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc turpmākajos gados atbalsta personālam nav plānots atalgojuma kāpums,” Neatkarīgajai iepriekš skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. Faktiski tuvākais gads, kad atbalsta personālam ir paredzēts algu palielinājums, ir 2024. gads, kad algu plānots palielināt līdz 1001 eiro. Uz jautājumu, kāpēc jāpieturas pie mērķa algas un vai nav iespējams arī atbalsta personālam vienkārši palielināt algas arī nākamgad, Veselības ministrija argumentē ar ekspertu darba grupās lemto par mediķu darba samaksu kontekstā ar izglītību, veicamajiem pienākumiem un vienas mediķu grupas darba algas proporcionālu lielumu attiecībā pret citu.
