Valsts augstākās amatpersonas protesta mītiņus ignorē

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai gan trešdienas protesti bija plašākie kopš pandēmijas sākuma, kas, pēc Valsts policijas aplēsēm, bija pulcējuši aptuveni 4000 cilvēkus, bet, pēc organizatoru domām, vēl plašākas tautas masas, līdz ceturtdienas rītam, pulksten 10.30, neviena no valsts augstākajām amatpersonām nebija komentējusi vai kā citādi paudusi savu nostāju par vakardienas notikumiem.

Pulksten 10.30 ar tvītu dalījās premjers Krišjānis Kariņš, pateicoties Valsts policijai par kārtības nodrošināšanu mītiņa laikā.

Trešdienas vakarā pie Ministru kabineta ēkas, Brīvības pieminekļa un Rīgas pils tuvumā cilvēki sāka pulcēties vairākas stundas pirms piketa sākuma laika. No Brīvības pieminekļa cilvēki devās piketēt pie pils, tad pie Brīvības pieminekļa un Ministru kabineta. No sākuma pāris simti, bet uz protesta akcijas oficiālo sākumu ap plkst. 20 to skaits jau bija lēšams ap pāris tūkstošiem. Valsts policija vakar vakarā informēja, ka protestētāju skaits bija aptuveni 4000, politiķis Aldis Gobzems ir pārliecināts, ka cilvēku ir bijis vairāk.

Neviena no valsts augstākajām amatpersonām ar protestētājiem netikās. Arī sociālajos tīklos šim notikumam ne trešdienas vakarā, ne ceturtdienas rītā augstākās amatpersonas ierakstus neveltīja. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdienas vakarā pulksten 23.12 savā “Facebook” kontā dalījās ar Saeimas ziņu par nelegālās migrantu plūsmas apturēšanu. Valsts prezidents Egils Levits trešdien pa dienu “Facebook” ir dalījies ar ierakstu, kā apmeklē bioloģisko saimniecību “Karotītes”. Premjera Krišjāņa Kariņa svaigākais ieraksts sociālajā tīklā “Facebook” līdz vakardienai bija pirmdienas ieraksts par Afganistānu. Ceturtdien, ap pulksten 10.30, mikroblogošanas vietnē “Twitter” K. Kariņš ievietoja tvītu: “Covid-19 pandēmija apgrūtina visu pasauli, arī mūsu valsti. Ir saprotami, ka tā izraisa dažādas emocijas un reakcijas. Taču mums jāturas mierīgiem un vienotiem. Kopā uzveiksim šo sērgu. Paldies Valsts policijai par profesionālo darbu, nodrošinot sabiedrisko kārtību.”

Arī iepriekšējie protesta mītiņi, kas notika pandēmijas laikā, valsts augstāko amatpersonu uzmanību neizpelnījās.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.