Likvidācija draud vēl vienam tranzītbiznesa milzim – AS "Latvijas naftas tranzīts"

VAIRS NEIET TIK GLUDI. Ilgu laiku Rudolfa Meroni (attēlā) kontrolētie uzņēmumi par to patiesajiem labuma guvējiem varēja deklarēt visvisādus brīnumus – visticamāk, to, ko lika deklarēt R. Meroni. Tagad Uzņēmumu reģistrs pieprasa pierādīt deklarēto informāciju © Nora Krevneva/F64

Šā gada jūnijā Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi Rudolfa Meroni kontrolētās AS “Latvijas naftas tranzīts” (LNT) apelācijas sūdzību par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmumu nereģistrēt LNT patiesos labuma guvējus – tādus, kādus tos vēlējās deklarēt LNT valde.

Nav nekādu šaubu, ka informāciju par patiesajiem labuma guvējiem LNT valde saskaņoja ar LNT padomi, jeb, runājot bez aplinkiem, - kādus patiesos labuma guvējus nosauca LNT padomes priekšsēdētājs R. Meroni, tādus arī valde deklarēja.

Bet UR nav noticējis, ka deklarētie patiešām ir LNT patiesie labuma guvēji.

Tātad Administratīvās apgabaltiesas lēmums nozīmē, ka LNT vadība, kur pats galvenais ir R. Meroni, joprojām nespēj izpildīt likuma prasības un atklāt ticamu informāciju par šīs visai bagātās akciju sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

Sekas tam ir tādas, ka UR var izbeigt LNT darbību.

Vēl viena iespēja

Kā Neatkarīgo informēja UR sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zandfelde, “no Latvijas tiesu portālā pieejamās informācijas secināms, ka “Latvijas naftas tranzīts” par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu 2021. gada 8. jūlijā iesniegusi kasācijas sūdzību”.

Tas nozīmē, ka LNT vadībai vēl ir viena iespēja kaut ko panākt Augstākās tiesas Senātā.

Turklāt “līdz šīm Reģistrs nav pieņēmis nevienu lēmumu par “Latvijas naftas tranzīts” darbības izbeigšanu. Reģistram nav pamata lemt par “Latvijas naftas tranzīts” darbības izbeigšanu, pamatojoties uz apstākli, ka tā nav atklājusi informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, jo “Latvijas naftas tranzīts” minēto informāciju ir iesniegusi Reģistrā, bet šobrīd tiesā tiek risināts strīds par minētās informācijas reģistrāciju”.

Kurš ir patiesais kontrolētājs?

Gandrīz pirms diviem gadiem - 2019. gada oktobrī - LNT iesniedza pieteikumu, lai UR par LNT patiesajiem labuma guvējiem reģistrētu trīs personas - par R. Meroni grāmatvedi dēvēto austrieti Urzulu Harandu, “Aivaru Lembergu/viņa ģimeni” un pašu Rudolfu Meroni.

UR atteicās reģistrēt šādus patiesos labuma guvējus.

LNT vadība bija deklarējusi trīs “kontroles ķēdes”, kāpēc tieši šīs trīs personas būtu jāreģistrē par patiesajiem labuma guvējiem.

1. Urzula Haranda esot patiesā labuma guvēja tāpēc, ka viņai netieši piederot vairāk nekā 25% LNT akciju caur AS “Ventbunkers” un vēl divām ārvalstu kompānijām.

No loģikas viedokļa šādam pieteikumam nevar noticēt, jo iepriekš U. Haranda nebija dzirdēta starp AS “Ventbunkers” akcionāriem. Ja tiešām šī persona ir kļuvusi par AS “Ventbunkers” akcionāru, tad ir noticis kāds publiski nezināms darījums, tostarp ar arestēto mantu, un tas būtu jāizmeklē tiesībsargājošajām iestādēm.

2. Atbilstīgi LNT vadības deklarētajam, patiesais labuma guvējs esot arī “Aivars Lembergs/viņa ģimene”, jo šai personai netieši piederot vairāk nekā 25% LNT akciju, tostarp caur AS “Ventbunkers”.

Par to, vai šāda fiziska “persona” (patiesā labuma guvēji ir fiziskas personas), kā to uzskata R. Meroni - “Aivars Lembergs/viņa ģimene” - tiešām eksistē un vai tai tiešām pastarpināti pieder vairāk nekā 25% LNT akciju, juridiskie strīdi Latvijas krimināltiesās vēl nav beigušies. Tomēr, ka minētā “persona” nu nekādi nekontrolē 25% LNT kapitāla - par to nu gan nav nekādu šaubu. Līdz ar to šāda patiesā labuma guvēja deklarēšana ir vienkārši absurda.

3. Savukārt, atbilstīgi LNT vadības deklarētajam, patiesajam labuma guvējam Rudolfam Meroni neesot ne tiešas, nedz netiešas līdzdalības LNT.

“Taču R. M. īsteno netiešu kontroli pār akcionāru struktūru, kam pieder vairākums Sabiedrības akciju,” UR lēmumā citēts LNT vadības pieteikums. Tāpat UR lēmumā norādīts, ka “Pieteikumam cita starpā pievienoti vairāki dokumenti - lēmumi par aresta uzlikšanu mantai”.

Šī gan ir acīmredzama patiesība - prokuroru lēmumi par aresta uzlikšanu mantai un tiesas akcepts šiem lēmumiem ir devis R. Meroni pilnu kontroli pār Ventspils tranzītbiznesu, tostarp par visbagātāko šā biznesa sastāvdaļu - LNT.

Tiešām - neviens cits kā Rudolfs Meroni ir patiesais labuma guvējs no AS “Latvijas naftas tranzīts”, kuras pamatkapitāls ir 105 miljoni eiro, kas diezgan precīzi atspoguļo tās aktīvu patieso vērtību!

Negribam atklāt!

UR nereģistrēja šos deklarētos LNT patiesos labuma guvējus, jo nebija iesniegta “pilna un secīga juridisko personu ķēde”, ar kuru starpniecību kontrole tiek īstenota, kā arī nav “iesniegts pilns dokumentārais pamatojums, kas apliecina visu trīs patieso labuma guvēju īstenoto kontroli, kā arī precizējama /pers. C/ īstenotā kontrole, norādot konkrētu kontroles veidu”. No konteksta saprotams, ka ar /pers. C/ domāts R. Meroni. Tātad UR īpaši vēlas noskaidrot to mehānismu, kā R. Meroni kontrolē LNT.

UR lēmums par patieso labuma guvēju nereģistrēšanu sākotnēji tika pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā.

LNT vadība pārsūdzību argumentēja ar to, ka “nav tādas tiesību normas, kas Uzņēmumu reģistram piešķirtu tiesības pieprasīt pieteicējai papildus tiešajiem dalībniekiem norādīt arī visu juridisko personu ķēdi, caur kuru patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār pieteicēju”.

“Uzņēmumu reģistra prasība pieteikt reģistrācijai visu kontroles ķēdi ir uzskatāma par nesamērīgi lielu iejaukšanos pieteicējas un tās dalībnieku attiecībās, publicējot pārlieku daudz informācijas.”

“Likums neparedz, ka Uzņēmumu reģistra rīcībā ir jābūt tādam pašam informācijas apjomam par patiesā labuma guvēju, kāds ir sabiedrības valdei.”

Divas tiesu instances: “Jārāda dokumenti!”

Tagad divas tiesu instances atzinušas, ka tomēr būs jāuzrāda dokumenti, kas apstiprinātu, ka LNT tiešām ir iepriekšminētie trīs patiesie labuma guvēji, jo UR pienākums ir nodrošināt “adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem”.

LNT ir “pienākums sniegt informāciju un šo informāciju apliecinošus dokumentus par visu juridisko personu ķēdi, ar kuras starpniecību pieteicējas patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār Sabiedrību” -teikts Administratīvās apgabaltiesas spriedumā.

Tāpat tur uzsvērts, ka LNT valdei ir “jānoskaidro arī konkrēts veids, kā patiesais labuma guvējs kontroli īsteno. Līdz ar to sākotnējā lēmumā pamatoti norādīts, ka Sabiedrībai pieteikumā jāpapildina informācija par /pers. C/, norādot konkrētu viņa kā patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles veidu”. Kā jau teikts, ar /pers. C/, visticamāk, domāts R. Meroni.

Likums mainīts

Kā jau vairākkārt rakstīts, iepriekšminēto patieso labuma guvēju trijotni ar absurdu “kontroles ķēžu” pamatojumu (piemēram, ka tēvs kontrolējot savu pieaugušo bērnu saimniecisko darbību) UR jau bija reģistrējis vairākos uzņēmumos, tostarp LNT mātesuzņēmumā AS “Ventbunkers”. Tomēr LNT savu pieteikumu par iepriekšminētās trijotnes deklarēšanu par LNT patiesajiem labuma guvējiem iesniedza vēlāk un pa to laiku tika grozīts likums, paredzot to, ka UR nevis vairs vienkārši reģistrē uzņēmumu vadības deklarētos patiesos labuma guvējus, bet pārbauda arī dokumentus.

Spriedumā teikts: “2019. gada 29. jūnijā spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk - Novēršanas likums), ar kuriem paplašināta Uzņēmumu reģistra kompetence iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju pārbaudē, nosakot Uzņēmumu reģistram tiesības veikt padziļinātāku iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudi.

Izskatāmajā gadījumā Uzņēmumu reģistrā iesniegts pieteikums, kurā norādīts, ka Sabiedrības patiesie labuma guvēji kontroli Sabiedrībā īsteno ar tās akcionāru starpniecību, no kuriem daļa ir ārvalsts juridiskās personas. No pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nav iespējams pārliecināties par pieteikumā norādītās informācijas patiesumu. Kamēr pieteicēja nav iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pilnu dokumentāro pamatojumu /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/ īstenotajai kontrolei Sabiedrībā, Uzņēmumu reģistrs nevar pārbaudīt un tam nav tiesiska pamata komercreģistrā reģistrēt informāciju par pieteicējas patiesajiem labuma guvējiem.”

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais