Intervijas

„Mēs atnācām un pierādījām, ka „Līčus” var apsaimniekot, nenogalinot dzīvniekus, ka ar sabiedrības un brīvprātīgo atbalstu var paveikt milzīgi daudz – izremontēt telpas, atteikties no ķēdēm, paplašināt dzīves telpu dzīvniekiem, uzbūvējot voljērus. Protams, iepriekšējiem apsaimniekotājiem tas nepatika, un kopš pirmās dienas ir naida pilni mēģinājumi mūs dabūt nost no ceļa. Mēs centāmies neatbildēt, taču mūsu ilgstošā tolerance ir uztverta par vājumu, un uzbrukumi mums jau kļuvuši par atsevišķu personu dzīves stilu. Šobrīd notiekošais pret „Ulubeli” ir augstākais neģēlības punkts ar klajiem meliem un puspatiesībām. Mēs vairs neklusēsim,” teic Ilze Džonsone.

Saruna ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS).

„Esmu nikns par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums ir tik degradēts parlaments un politiskā sistēma. Situācija valstī šobrīd nav tik briesmīga, ka neviens nekādi nevarētu ar to tikt galā: patiesībā kovids tikai parāda to zemā līmeņa menedžmentu, kāds valsts pārvaldē ir valdījis pēdējos 15 – 20 gadus, bet kovids to parāda koncentrēti,” uzskata Didzis Šmits, ārpus frakcijām esošs Saeimas deputāts, kuru ir rosināts izslēgt no parlamenta. Šodien saruna ar Didzi Šmitu.

Saruna ar Saeimas deputātu Ivaru Zariņu ("Saskaņa")

Izklausās neticami, ka var iekasēt nodokli par neesošu pakalpojumu. Spriežot pēc Latvijas interneta asociācijas izpilddirektora Anda Āriņa Neatkarīgajai stāstītā, var gan. “Kultūras ministrijas priekšlikums ir tik absurds, ka datu nesēju nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām datu glabāšanas funkcijas nav pēc būtības,” intervijā Neatkarīgajai teic Andis Āriņš.

Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

„Šausmīgi smagi sevi piespiest atrast viņa vārdu telefonā un izdzēst,” atzīstas Viktors Duks. Bet varbūt nevajag dzēst? Lai paliek kā gaišs atgādinājums, ka ar mums kopā ir bijis kinocilvēks, kurš pratis izdibināt karacilvēka esmi, veidojot izcilas dokumentālās filmas par tiem, kuri dzīvoja ar ieročiem rokās – aizstāvot vai iekarojot. Viktors runā par savu draugu un kolēģi – kinorežisoru Askoldu Saulīti, kurš pēkšņi aizgāja Viņsaulē šā gada 10. martā.

Saruna ar Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi.

„Ja mēs ne vienmēr piekrītam tam, ko premjers saka, tas nenozīmē, ka mēs gribētu viņu gāzt. Mēs taču neesam Kariņa kloni, mums nav jāreproducē viss viņa teiktais. Katram ir savs viedoklis. Bet, ja mums jāatkārto tikai tas, ko pauž premjers vai veselības ministrs, tad mums tur nav jāsēž: lai viņi divatā izlemj, uzņemas atbildību, un lieta darīta,” valdības nestabilitāti un juceklīgumu skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Attīstībai/Par”). Šodien – saruna ar viņu.

Saruna ar Rīnūžu vidusskolas direktoru Denisu Kļukinu par to, kā jūtas skolas, skolotāji un skolu audzēkņi laikā, kad pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ ir izjaukts ierasais mācību ritms un skolēnu apmācības notiek attālināti.

Ventspils mērs Aivars Lembergs kopš 22. februāra atrodas ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, joprojām nezinot oficiālo tiesas argumentāciju, kāpēc piemērots šāds drošības līdzeklis bez iespējām to pārsūdzēt. Vienīgais loģiskais izskaidrojums apcietinājumam – nepieļaut politiķa dalību gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

„Ir mūžīgās sarunas par to, ka Latvijā tauta ir konservatīvi noskaņota – nesenās totalitārisma pieredzes dēļ. Bet tad, kad paskatāmies uz situāciju, sevišķi – pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma, pievēršot uzmanību „gatavināšanas” procesam sabiedriskajā televīzijā, rodas pēkšņa, nepatīkama sajūta, ka vilciens, iespējams, ir aizbraucis,” saka filozofs Krišjānis Lācis. Par jauno konservatīvās domas portālu telos.lv sarunājas portāla galvenā redaktore Agnese Irbe, portāla redaktors Krišjānis Lācis un filozofu biedrības „Peripatos” priekšsēdētājs filozofs Raivis Bičevskis.

Saruna ar Saeimas deputātu Gundaru Daudzi (ZZS).

„Dažkārt nolaižas rokas, kad ieraugām kārtējos valdības pieņemtos lēmumus, kas ne vienmēr ir pamatoti, lai apturētu vīrusu. Tā, piemēram, neredzu loģiku pieņēmumā, ka viens cilvēks mazā veikalā rada lielākus epidemioloģiskos riskus nekā 100 cilvēki sabiedriskajā transportā,” teic Jānis Dombrava. Par jucekli un neloģismiem valdībā, par „pieminekļiem” un kovidu, par sabiedrisko mediju „gatavināšanu” un NA klusuma periodu – saruna ar Saeimas deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

Saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes locekli, bijušo Ventspils augstskolas rektoru Jāni Vucānu.

„Ja valdība nespēs tikt galā ar Covid-19 un tā radītajām veselības, ekonomiskajām un citām blaknēm, tad amats būtu jāzaudē visiem valdības ministriem, ne tikai man vienam. Protams, ir jāredz kopaina, bet kurš tad cits aizstāvēs savas nozares, ja ne attiecīgie ministri? Kurš valdībā aizstāvēs uzņēmējus, ja ne es?” – vaicā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), netieši norādot, ka nereti juceklīgajās LR valdības darbībās ir vainojama visa komanda, nevis atsevišķi tās dalībnieki. Šodien intervija ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

„To „pieminekli” neviens un nekad vairs neieraudzīs,” pārliecinoši teic Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Krustpils novada domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.). Viņš ir viens no partijas „Visu Latvijai!” dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots. Ar siltumu Gundars atceras Abrenes akciju pie Saeimas 2007. gadā, pēc tam savam lauksaimniecības zemes gabalam viņš devis nosaukumu „Abrene”. Kāpēc? „Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama,” tā Gundars.

Lai arī Ventspils nav skaitliski un platības ziņā pati lielākā Latvijas pilsēta, par to runā praktiski visi, brauc ekskursijās, izbauda kultūru, sportu un mākslu. Būdami Ventspilī, mēs nevaram nepamanīt tās sakārtoto infrastruktūru un arhitektūru, it īpaši pēdējā divdesmitgadē tapušās būves, kas izpelnījušās gan sabiedrības, gan vietējo un ārvalstu profesionāļu atzinību.

Saruna ar SIA DBA direktori – prokūristi Evu Vidovsku.

SIA “Daiļrade koks” ir trešais lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums valstī, kurš sekmīgi darbojas eksporta tirgos un ik gadu kāpina apgrozījumu. Salīdzinājumam: 2014. gadā uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 19,6 miljoni eiro, tai skaitā eksports 11 miljonu apmērā, bet 2020. gads noslēdzies ar vairāk nekā 25 miljonu eiro apgrozījumu, tai skaitā vairāk nekā 20 miljonus veido eksports.

Saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu, valsts augstākās amatpersonas sagaida būtisks algu kāpums, kas prasīs papildu izdevumus no valsts budžeta. Par iespējamām izmaiņām valsts amatpersonu atalgojumā Neatkarīgās saruna ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.