Par to, kā Valsts kontrole (VK) izvēlas, kuru iestādi izrevidēt, par Krišjāņa Kariņa lidojumiem un “Rail Baltica”, par naudas sodiem, koučingu un citām valsts pārvaldes un pašvaldību naudas aktualitātēm intervija ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
Pēc kādiem kritērijiem Valsts kontrole izvēlas, kur veikt revīziju? Kā Valsts kontrole uzzina, ka valsts akciju sabiedrībā X vai pašvaldībā N ir problēmas un jātaisa revīzija?
Valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību loks ir liels, un to jautājumu loks, ar kuriem strādā valsts pārvalde, ir milzīgs, tāpēc mums katru gadu ir jāveic rūpīgs darbs, lai saprastu, kur riski ir vislielākie un kur mēs ar savu darbu varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību. Katru pavasari ap šo laiku mēs sākam apjomīgu informācijas analīzi. Analizējam gan to informāciju, kas ir mūsu pašu un ko esam sakrājuši iepriekšējās revīzijās, gan citu institūciju datu bāzes. Mēs mērķtiecīgi aptaujājam ieinteresētās puses - gan Saeimas deputātus, gan nevalstiskās organizācijas, kas, pēc to domām, ir tie objekti, kur Valsts kontroles revīzijas būtu visnoderīgākās. Mēs uzkrājam to informāciju, ko mums sniedz privātpersonas, lai saprastu, kas iedzīvotājiem un komersantiem sāp visvairāk. Un tam visam klāt liekam informāciju, ko iegūstam no finanšu datiem - no dažādām inspekcijām, Valsts ieņēmumu dienesta, Iepirkumu uzraudzības biroja. To sasummējot, mums rodas iekšējais risku reģistrs, kur redzam tās tēmas, kuras ir tās iestādes, kurām Valsts kontrolei jāpievērš uzmanība. Balstoties uz to, mums top iespējamo revīziju tēmu saraksts. Jāsaka godīgi, ka tēmu saraksts mums ir daudz garāks, nekā spējam revīzijas īstenot, jo revidentu ir tik, cik ir. Pēc tam rudens pusē Valsts kontroles padomes ziņā ir izšķirties, kuras revīziju tēmas mēs apstiprināsim nākamajam gadam.
Vai tēmas iesaka arī trauksmes cēlēju ziņojumi?
Jā, tajā skaitā ir arī trauksmes cēlēji.
Vai to ir daudz?
Nē, nav daudz.
Vai viņu ziņojumi ir pamatoti?
Ir ļoti dažādi. Ja kādas atvērtas revīzijas ietvaros atnāk šāds ziņojums, tad varam paskatīties, kas ir šī informācija. Ja revīzija nenotiek, tad liekam informāciju aiz auss un iekļaujam risku reģistrā, plānojot, kur mums turpmāk strādāt.
Valsts kontrole veic finanšu vai atbilstības vai lietderības revīzijas. Par finanšu ir skaidrs. Atbilstība - tā ir atbilstība normatīvajiem aktiem?
Atbilstības revīzija var būt, vai darbības atbilst likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai kādiem vispārpieņemtiem standartiem - piemēram, OECD vadlīnijām. Tas ir kā piemērs, jo ne visās jomās labā prakse tiek regulēta ar “zelta standartu”.
Kā ir ar lietderību? Vai te nav iespējas subjektīvām interpretācijām, kas ir lietderīgi, kas nav?
Ja mēs runājam sarunvalodā - tautas valodā, tad var atšķirties, kas vienam cilvēkam ir lietderīgs, tas citam varbūt nav. Taču Valsts kontrole strādā pēc starptautiskiem revīziju standartiem, kas skaidri pasaka, ko nozīmē lietderība. Angļu valodā to apzīmē ar EEE jeb “economy, efficiency and effectiveness”, kas ir “ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte”. Lai katru no šiem trim rādītājiem novērtētu, ir ļoti vienkārša pieeja. Sākšu ar ekonomiskumu. Atbilde, kuru mēs revīzijā meklējam, ir, vai to, ko izdarīja tā vai cita valsts pārvaldes iestāde, varēja izdarīt lētāk?
Otra lieta, ko mēs varam izmērīt revīzijās, ir produktivitāte. Vai par to naudu, kas tika izlietota viena vai otra mērķa sasniegšanai, varēja izdarīt vairāk?
Savukārt efektivitāte ir tas, kādā pakāpē tika sasniegti pašu valsts institūciju nospraustie mērķi. Ja, piemēram, mērķis bija līdz 2024. gadam izdarīt to un to, tad mēs ar revīzijas palīdzību varam novērtēt, vai tas ir izdarīts, tāpat arī, vai to var sagaidīt, ka tas tiks izdarīts, ja termiņš vēl nav pienācis.
Nesen mēs pabeidzām revīziju par to, kā valstī sokas ar bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmas ieviešanu, un redzējām, ka ir virkne problēmu.
Mēs pastāvīgi analizējam tādu grandiozu projektu kā “Rail Baltica”, kur mēs skatāmies, kā iet ar būvniecību un vai var sagaidīt, ka tajos termiņos, kas nosprausti, projekts tiks īstenots. Katram lietderības aspektam ir sava metodika, ir diezgan skaidra formula un aprēķins.
Jūsu pieminētais “Rail Baltica” ļoti satrauc sabiedrību - tur nevar saprast, ko jauks nost, ko nejauks, vai nauda būs vai nebūs. Kas notiek ar šo projektu?
Jāpaciešas mēnesi vai pusotru, kad Valsts kontrole nāks klajā ar jaunāku ziņojumu par šo tēmu. Šis būs jau trešais ziņojums, ko Valsts kontrole veiks par šo projektu. Pirmajā reizē mēs veicām revīziju sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas valsts kontrolēm. Mēs konstatējām virkni dažādu risku šā projekta īstenošanā. Jāteic, pašlaik, atskatoties uz to laiku, kad sākām šā projekta vērtēšanu, lielākā daļa risku diemžēl ir piepildījušies un projekta īstenotāji tos nav novērsuši.
Mēs pašlaik kopā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem vērtējam to, kas iedzīvotājus interesē visvairāk - kad tas projekts tiks pabeigts un cik tas izmaksās. Tās ir lietas, kuras cenšamies saprast ne tikai Latvijas kontekstā, bet visā kopumā. Ap Jāņiem mēs plānojam šo ziņojumu publiskot.
Jūs veicāt revīziju par bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privāto lidmašīnu reisiem. Kādi ir secinājumi? Kas vainīgs un kurš vainīgs?
Valsts kontrole sāka revīziju ar mērķi noskaidrot, cik šādi lidojumi ir bijuši, cik daudz līdzekļu tiem ir iztērēti un kādā veidā tie tika organizēti. Redzējām, ka no Valsts kancelejas puses netiek sniegta vispusīga, izsmeļoša informācija Saeimas deputātiem, sabiedrībai. Tas ir viens no Valsts kontroles uzdevumiem - rādīt sabiedrībai, kādu mērķu sasniegšanai tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Revīzijas laikā skatījāmies, kādi normatīvie akti ir apakšā šo lidojumu organizēšanai, konstatējām un ierakstījām ziņojumā, ka vairāki lidojumi ir bijuši organizēti tā, ka redzam tur likumu pārkāpumus. Daļā gadījumu redzējām, ka ir notikusi neekonomiska rīcība.
Visu šo informāciju - cik bija lidojumu, cik tie izmaksāja, kur mēs redzam ko nelikumīgu, kur neekonomisku rīcību - mēs esam publiskojuši un tajā sadaļā, kas skar iespējamu nelikumīgu rīcību, esam informējuši Ģenerālprokuratūru un KNAB, kas veica izmeklēšanu Ģenerālprokuratūras uzdevumā. Līdz ar to atbildīgo meklēšana pašlaik ir tiesībsargājošo iestāžu uzdevums.
Kā jūs varat raksturot pašreizējo valsts pārvaldi - vai tā atbilst valsts izmēram - iedzīvotāju skaitam, teritorijai, budžetam? Vai praksē iznāk saskarties ar maznodarbinātiem ierēdņiem, funkciju dublēšanos, ar uzblīdušu valsts pārvaldi? Bet varbūt ir arī jomas, kur ir otrādi - trūkst kadru, liela kadru mainība, iestāde nespēj pildīt savas funkcijas?
Pats būtiskākais jautājums par valsts pārvaldi ir darba rezultāti, neatkarīgi, cik ierēdņi strādā. Redzam, ka daudzās jomās valsts pārvaldē darbs klibo - nevar noteikt skaidrus mērķus, ko vēlas sasniegt, nenosaka par mērķu sasniegšanu atbildīgās amatpersonas, ne arī tiek mērīts darba rezultāts, ne arī ar to tiek sasaistīts atalgojums. Beigu galā arī valsts budžets, kas ir liels, apjomīgs dokuments. Par lielu daļu budžeta naudas nav skaidrs, ko ar to grib izdarīt.
Valsts pārvaldes vienkāršošana, lieko amatu likvidēšana ir jādara pastāvīgi - tas ir tas, ko mēs ar savām revīzijām virzām un prasām, un šajā ziņā daudz kas arī notiek. Atslēgas jautājums un tas, ko vēlamies panākt, ir valsts pārvaldes sasaistīšana ar konkrētiem, sasniedzamiem mērķiem.
Dažkārt rodas iespaids, ka iestādei ir atvēlēts pārāk daudz budžeta naudas un tā nezina, kur to likt, kā to apgūt. Tostarp Valsts kanceleja Augstākā līmeņa vadītāju līderības programmas ietvaros nodrošinās individuālā koučinga pakalpojumus, veicot iepirkumu par 34 000 eiro. Vai šāds koučings un līderības programma nav valsts naudas šķiešana? Vai jūs kā valsts kontrolieris arī esat iesaistīts šajā programmā un izmantosiet koučinga pakalpojumus?
Nē, neesmu šajā programmā un domāju, ka tās ietvaros neizmantošu šos pakalpojumus. Bet vadītājos ir jāinvestē, vadītājiem ir jābūt profesionāliem un zinošiem, jābūt arī vadītājiem, līderiem, spējīgiem sadarboties ar saviem kolēģiem. Mēs revīzijās bieži vien redzam, ka sadarbība starp dažādām nozarēm klibo.
Bet svarīgākais ir, lai nav tā, ka ierēdņos tiek investēts, bet pretī netiek dabūts tas, ko no viņiem prasa sabiedrība.
Pirms kāda laika Valsts kontrole veica revīziju par valsts pārvaldes reformu plānu. Skaists plāns, vadītājiem tika noteikti konkrēti sasniedzamie rezultāti, taču tie nav sasniegti. Viens plāns paiet, tiek rakstīts nākamais, atkal tas pats tiek mēģināts.
Investēt vadītājos ir saprotama lieta. Taču tie ir paši augstākie vadītāji, kuri saņem lielas algas. Vai tad viņi paši par savu naudu nevar atļauties mācīties, ko vien vēlas?
Tas labi sasaucas ar vienu mūsu revīziju par pieaugušo tālākizglītību, kur redzams, ka investēta ir liela nauda, taču tas nav darīts pietiekami mērķtiecīgi. Ir dota iespēja cilvēkiem apgūt dažādas prasmes, taču tā nav dota cilvēkiem, kuriem tālākizglītība visvairāk būtu nepieciešama - cilvēkiem ar zemām kvalifikācijas prasmēm. Valstī ir 300 tūkstoši cilvēku ar darba tirgum neatbilstošām prasmēm.
Valdība pašlaik strādā pie jaunu pieaugušo izglītības nosacījumu apstiprināšanas. Mēs ļoti ceram, ka tā virzība būs uz cilvēkiem ar zemām kvalifikācijas prasmēm un arī ka šā procesa organizēšana būs optimālāka. Līdz šim mēs redzējām, ka procesu organizēja divas institūcijas, faktiski darot vienu un to pašu darbu. Mēs neredzam nekādu jēgu to darīt divām institūcijām - Valsts nodarbinātības aģentūrai un Valsts izglītības attīstības aģentūrai. Apvienojot šo aģentūru darbu, valsts varētu ieekonomēt trīs miljonus eiro.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, vai VK pietiek varas panākt, lai revīzijās atklātas nejēdzības tiek novērstas, lai izšķērdēšanā, nolaidībā vainīgie tiek saukti pie atbildības; vai VK ir veikusi revīziju par administratīvo naudas sodu izpildi; kas pašlaik notiek ar Rēzekni, vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam; kādēļ, revidējot Saeimu, VK nonāktu interešu konfliktā.
