Gints Kaminskis: Pašvaldību ienākumi samazinās, bet pienākumu kļūst vairāk. Tā nevar turpināties!

© Ģirts Ozoliņš/MN

Par to, kā valdība apdala pašvaldības, atstājot tām aizvien mazāku daļu no nodokļu ieņēmumiem, kā arī par iespējamo administratīvi teritoriālās reformas rezultātu koriģēšanu “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski.

Februārī vairākas Latvijas pašvaldības sūrojās, ka ir nonākušas tik lielās finanšu grūtībās, ka nevar sastādīt savus budžetus un nespēj pildīt savas funkcijas. Pašlaik publiskajā telpā tās vairs neizsakās, taču problēmas pastāv?

Pašlaik pašvaldību žēlošanās ir pierimusi, jo tās ar lielām grūtībām ir pieņēmušas savus budžetus. Ir vairākas pašvaldības, kas ir bijušas spiestas finansējuma trūkuma dēļ samazināt kadrus - problēmas ir Talsos, Balvos un citur. Pašvaldības ir pieņēmušas budžetus ar garantijām, ka šāds budžets, kādu tās plāno, tik tiešām ienāks - valdība ir garantējusi to.

Taču kāpēc tāda situācija ir izveidojusies? Problēmu sakne ir meklējama iepriekšējo valdību lēmumos par pašvaldību ieņēmumiem. Sākot ar 2018. gadu, kad bija nodokļu reforma, veicot izmaiņas darbaspēka nodokļos, pašvaldības vienojās ar valsti, ka valsts kompensēs pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas rezultātā radušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu - proti, pašvaldības saņems no valsts budžeta speciālo dotāciju tādā apmērā, lai pašvaldībām ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,6% no kopējiem ienākumu nodokļiem, no kuriem ir atskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas bija plānots uz trim gadiem, taču šī vienošanās nākamajos trijos gados nepalika spēkā. Iepriekš bija pat brīdis, kad pašvaldību daļa bija 20,4%, taču pēc nodokļu reformas trīs gadi pagāja un sākās nākamie soļi. Papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām 2020. gadā par labu valsts budžetam tika pārdalīts azartspēļu nodoklis, un pašvaldībām no tā palika tikai 5% iepriekšējo 25% vietā.

Bet būtiskākais un lielākais negatīvais lēmums bija 2021. gadā, kad pašvaldību daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājās no 80% uz 75%. Tādēļ katru gadu pašvaldības nesaņēma vismaz 130 miljonus eiro.

Pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļa ir samazinājusies no 20,4% 2020. gadā uz 16,2% 2024. gadā.

2020. gadā pie augošas ekonomikas pašvaldību ieņēmumi samazinājās, 2021. gadā palika nemainīgi, kā rezultātā daļai pašvaldību jau sākās problēmas sabalansēt budžetus, bet nākamajos gados problēmas tikai pieauga. No 2022. gada valdība saprata, ka ir problēmas, un sāka izmaksāt papildu dotāciju pašvaldībām ar zemiem ieņēmumiem - tas bija nepilns miljons eiro, un tās pārsvarā bija Latgales pašvaldības. Pēc tam pienāca klāt arī Valka un Kuldīga. 2023. gadā arī dotācija bija miljons.

Par 2024. gadu pagājušā gada sarunās premjere Evika Siliņa (JV) radīja vēl septiņus miljonus dotāciju (valdība apstiprināja, Saeima pieņēma) pašvaldībām, kurām ir vismazākie ieņēmumi.

LPS uzskatīja, ka papildus vajadzīgi 10,2 miljoni, lai palīdzētu šīm viskritiskākajā situācijā esošajām 17 pašvaldībām - austrumu pierobežas pašvaldībām, Valkai, Kuldīgai un citām. Taču tika piešķirti septiņi miljoni 19 pašvaldībām.

Vēl ir viena būtiska lieta. Pēdējos četros gados pašvaldību ienākumu pieaugums ir bijis gandrīz divreiz mazāks nekā valsts pamatbudžetam, un šajā laikā pašvaldību ieņēmumu pieaugums netika līdzi preču un pakalpojumu cenu kāpumam, minimālajām algām, pirmsskolas pedagogu atalgojuma pieaugumam.

Valdības pieņemtie lēmumi nav uz vienu gadu, tā, ka šogad pildīsim, bet nākamgad vairs nepildīsim - tās ir saistības, kas jāpilda visu laiku.

Mēs iepriekšējos gados esam daudz diskutējuši, stāstījuši, centušies pierādīt. Beigās esam mudinājuši rīkoties vismaz tik daudz, lai pašvaldības var saņemt kredītus.

2024. gads ir parādījis, ka saistību apjoms ir pieaudzis, pašvaldību rezerves ir tikpat kā izsmeltas, un šeit jābūt risinājumam uz nākamo gadu, lai neciestu iedzīvotāji visā valsts teritorijā. Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā ir faktors, kas ļoti būtiski ietekmē pašvaldību finanses. Ja nebūs papildu valsts dotācijas, tad nebūs iespējams problēmu atrisināt, tikai atņemot daļu naudas Rīgai un Pierīgai un sadalot to pārējām pašvaldībām. Tas nav risinājums!

Rīgai un Pierīgai līdzekļi ir nepieciešami attīstībai, un drīzāk vajadzētu vēl vairāk tos iedot klāt, bet arī pārējām pašvaldībām ir jāattīstās, taču līdzekļi ir nepietiekami.

Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts viss iekasētais nekustamā īpašuma nodoklis. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir pieļāvis, ka tā apjoms nākotnē varētu tikt pārskatīts. Vai tas varētu atrisināt pašvaldību problēmas?

Nekustamā īpašuma nodokļa apmērs jau ir tuvu maksimumam. Tā paaugstināšana nebūs risinājums. Šā vai tā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pats būtiskākais pašvaldību ienākumu veidotājs. No 16,2% pašvaldībām paliekošo kopējo nodokļu ieņēmumu uz pašvaldību pleciem gulstas vēl papildu pienākumi - obligāti papildus jānodrošina pašvaldības policija, papildus jānodrošina atskurbtuves, papildus pedagogu algas.

Ir nopietni jāskatās, ko darīt, lai pašvaldībām būtu vismaz minimālie līdzekļi, lai domātu par savu attīstību, savi līdzekļi, lai domātu arī par Eiropas struktūrfondu apguvi. Jo, ja to nav, tad neko nevar izdarīt.

Nedrīkst turpināt to, kā līdz šīm ir bijis, ka reģionālo atšķirību nevienlīdzības ziņā Latvija ir vienā no vissliktākajām vietām Eiropas Savienībā.

Mums ir nepieciešams nākt palīgā uzņēmējiem un nodrošināt attīstību visā valsts teritorijā.

Protams, ka visvairāk eksportspējīgu uzņēmumu ir Rīgā, taču arī visā citā valsts teritorijā ir eksportspējīgi uzņēmumi un arī šiem uzņēmumiem ir jāpalīdz attīstīties.

Saeimā turpina apspriest grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Likumprojekts sākotnēji tapa, lai Varakļānus pievienotu Madonas novadam, taču nav izslēgtas arī citas korekcijas - likums būs atvērts, un būs gan pašvaldības, gan to iedzīvotāji, kas centīsies panākt, lai pašvaldības robežas tiktu atgrieztas atpakaļ tādas, kā bija iepriekš. Ko nozīmē šāda “reformas reforma”?

Saeima un ministrijas pašlaik vērtē dažādus priekšlikumus. Esmu tajās pozīcijās, ka mēs vairs nevaram atgriezties tajā pašā vietā un upē, kur bijām pirms četriem gadiem. Nepiekrītu arī tam viedoklim, ka pagaidīsim astoņus gadus un tad sāksim vērtēt, tad sapratīsim, kas notiek.

Ar šādu pieeju vajadzēja skatīties tajā brīdī, kad reforma tika veikta.

Pašlaik vajadzētu skatīties tā, ka, ja pašvaldība (ne tikai deputāti, bet arī iedzīvotāji) pieņem lēmumu, ka teritorijas maiņa ir nepieciešama, tad

Saeimai būtu jāizvērtē šāda lēmuma pamatotība. Tas ir pareizi no labas pārvaldības viedokļa.

Norvēģijā mēdz būt tā, ka vispirms tiek izstrādāts apvienošanās projekts. Tad, ja sāk šķist, ka labi nebūs, tiek pieņemts pretējs lēmums - arī pēc lēmuma apvienoties viņi mierīgi var sadalīties atpakaļ un labi dzīvot. Nav jau būtiskākais pašvaldību skaits vai to nosaukumi, būtiskākais ir, kā iedzīvotāji dzīvo šajā teritorijā.

Kur kartē ir tās vietas, kuru iedzīvotāji un deputāti ir neapmierināti ar administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu un vēlas atpakaļ vecās robežas?

Mēs neapkopojam šādu informāciju, bet ir dzirdēts gan publiskajā telpā, gan sarunās par Babīti un Mārupi, par Kandavu, par Ozolniekiem, par Ikšķili.

Man šķiet, ka, ja pašvaldība un iedzīvotāji izsaka vēlmi, tad Saeimai jāvērtē, un iedzīvotāji un valsts iegūs, ja tas tiks izvērtēts.

Kas notiek ar Rēzekni? Nupat izskanēja ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā, valdības atbalstītajā projektā par finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu paustie argumenti vērtējami kā nepietiekami un tiesvedības gadījumā valsts zaudētu, brīdina Saeimas Juridiskais birojs. Arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) secinājusi, ka pašlaik nav juridiska pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai.

Ir nopietni jāvērtē, ko ir teicis Saeimas Juridiskais birojs.

Rēzeknes dome ir novērsusi pārkāpumus, budžets ir pieņemts un saskaņots ar attiecīgām institūcijām - ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju. Pašlaik Rēzeknes domes sēdes notiek likumā noteiktā laikā un apjomā, kvorums tiek nodrošināts, lēmumi tiek pieņemti, kas liecina par Rēzeknes domes pilnvērtīgu rīcībspēju.

Rēzeknes pašvaldība jau sodu ir saņēmusi - ir atstādināts pašvaldības priekšsēdētājs, un dome strādā cita priekšsēdētāja vadībā.

Lai pašvaldību atlaistu, jābūt būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, taču to vairs nav. Ja Saeima tomēr lemtu atlaist Rēzeknes domi, tas būtu liels brāķis parlamentam.

Intervijas

Kādas ir kodolenerģijas perspektīvas Latvijā; kurās vietās būtu pareizāk būvēt kodolreaktorus; kādas ir ūdeņraža ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijas; cik reāla ir to ieviešana Latvijā; vai Latvijā jau tiek gatavoti speciālisti jaunajām tehnoloģijām un jauniem izaicinājumiem enerģētikā, “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju Aigaru Laizānu.

Svarīgākais