"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs: Elektroenerģijas ieguves un patēriņa jomā gaidāmas milzu pārmaiņas

© Dmitrijs Suļžics/MN

Kā iegūsim elektroenerģiju, vai elektrības cena mazināsies, kā AS “Latvenergo” gūs pelņu, samazinoties elektrības cenām, kā zaļināsies elektrības ieguve un papildināsies tās izmantošanas veidi, varam vai nevaram atgūt Daugavā noslīcināto dabas pērli Staburagu – TV ciklā "Nra.lv sarunas” intervija ar a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.

''Latvenergo" - viens no vērtīgākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem. Jūs šā gada martā minējāt, ka pagājušais gads noslēdzies ar ievērojamu peļņu, pateicoties klimatiskajiem apstākļiem. Vai varam jau prognozēt arī šā gada peļņu?

Pirmais ceturksnis ir noslēdzies, bet mēs vēl nevaram paziņot tā rezultātus, jo, kamēr neesam tos paziņojuši biržai, nevaram publiskot. To darīsim maija beigās. Diezgan pārsteidzošā kārtā šis gads ir iesācies vēl labāk par pērno: šogad pietece Daugavā ir bijusi mazāka, bet to ir kompensējusi TEC izstrāde. Gāzes cenas ir bijušas stabilākas, un arī izmešu kvota ir bijusi pieņemamā līmenī, tādēļ TEC ir bijusi iespēja biežāk strādāt. Pagājušajā gadā saražojām 2,2 teravatstundas (TWh), šogad esam saražojuši 2,3 teravatstundas un tādējādi pirmšķietami gadu esam iesākuši labāk nekā pagājušo.

Pamatpeļņa tiek gūta no Daugavas kaskādēs ģenerētās elektrības hidrostacijās un no TEC. Ir vēl vairāki veidi, kā "Latvenergo" gūst peļņu?

Saprotot, ka nākotnē ap 2030. gadu elektrības cenas mazināsies un līdz ar to arī peļņas iespējas no elektrības mazināsies, mēģinām diversificēt elektrības tirgu ģeogrāfiski, arī attīstām citus ģenerācijas veidus. Protams, meklējam arī citas iespējas. Piemērs ir gāzes tirgus, kur mēs esam uzsākuši aktīvāku darbību un šobrīd jau esam ieguvuši 60 000 klientu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no klientiem Latvijā. Trešdaļa no uzņēmumiem, kam mēs tirgojam gāzi, atrodas ārzemēs - eksporta tirgos.

Papildus mēs piedāvājam iedzīvotājiem mājās uzstādīt saules paneļus. Kā jūs zināt, Latvija rekordaugstā tempā divos gados ir spējusi mājsaimniecībām uzstādīt vairāk nekā 23 000 paneļu. Līdz ar to no atpalicējas šajā jomā mēs īsā termiņā esam kļuvuši par attīstītu valsti. Nākotne ir vēl sarežģītāka. Skatāmies uz "Power - to - X" risinājumiem un citiem biznesa veidiem.

Ko nozīmē "Power - to - X"?

Pārsvarā tās būs ūdeņraža tehnoloģijas, kā elektrību pārvērst ūdeņradī un tālāk ūdeņradi pārvērst citos atvasinājumos vai arī tiešā veidā novadīt uz patēriņu.

Vai tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē mēs jau varēsim sākt TEC darbināt ar ūdeņradi?

Tik ātri tas vēl nenotiks. Ūdeņradis šobrīd vēl arvien ir dārgs. Šī ir dārga tehnoloģija. Gan iegūšanas process, gan elektrolīze - tas viss ir ar 30% zudumiem. Pārvēršot elektrību par ūdeņradi un pēc tam ūdeņradi pārvēršot atpakaļ elektrībā, zudumi ir 67%. Dedzināt ūdeņradi TEC, kā viens analītiķis teica, būtu tāpat kā dedzināt "Louis Vuitton" somiņas. Bet tehnoloģijas attīstās. Izstrādes stadijā ir vairākas tehnoloģijas, kas padarīs šo ieguvi efektīvāku. Visticamāk, ka pēc 2035. gada tas būs jau iespējams.

Ja runājam par tehnoloģiju attīstību, viens no projektiem, vismaz Skandināvijas valstīs, ir modulāro kodolstaciju būvniecība. Vai "Latvenergo" raugās arī šajā virzienā?

"Latvenergo" šobrīd raugās visos virzienos. Mēs savā pētniecības un inovāciju nodaļā analizējam pilnīgi visas iespējas, jo, pārejot uz zaļo bezemisijas ražošanu, esam tādā kā transformācijas posmā. Tas nozīmē, ka ir ļoti daudz tehnoloģiju, kas ir jāpārbauda. Ir ļoti daudz izaicinājumu, piemēram, enerģijas uzkrāšana, jaudu balansēšana, nu jau daudziem zināmās negatīvās cenas biržā. utt. Ir ļoti daudz lietu, kas ir jāsaprot un jāizpēta.

Protams, ka mazās, modulārās stacijas ir kaut kas tāds, uz ko mēs skatāmies. Šobrīd šī tehnoloģija nav aprobēta, pasaulē vēl nav uzbūvēta neviena šāda stacija, un lielākais jautājums ir par šādas stacijas pašizmaksu un to, kāda būs cena šādā ražotnē izstrādātai elektrībai. Tam būtu jābūt Baltijas mēroga projektam.

Jāņem vērā arī dažādas šādā procesā neizbēgamās fiksētās izmaksas: vairāku jaunu nacionāla mēroga uzraudzības institūciju izveidošanai, izlietotās kodoldegvielas noglabāšanai. Viens šāds mazās stacijas modulis izmaksātu ļoti dārgi. Būtu racionāli izbūvēt trīs četrus moduļus, kas vienai valstij būtu par daudz gan jaudas, gan izmaksu ziņā. Loģiski, ka šāds projekts būtu trīs Baltijas valstu kopprojekts. Diemžēl pirms vairākiem gadiem doma uzcelt Lietuvā lielu atomstaciju bijušās Ignalinas AES vietā nevainagojās panākumiem - sabiedrība nobalsoja “pret” - un valsts un iedzīvotāji nespēja vienoties.

Dmitrijs Suļžics/MN

Nesen atgriezos no Roterdamas, no Pasaules enerģētikas padomes konferences. Tur runāju ar Vācijas elektroenerģijas pārvades sistēmas (Latvijā analogs - AS "Augstsprieguma tīkls") vadītāju, kurš apstiprināja, ka lēmums slēgt Vācijā atomstacijas bijis kļūdains, bet šobrīd vērt vaļā jaunas jau ir par dārgu. Tas ir par dārgu Vācijai. Valstī, kur šīs kodoltehnoloģijas jau ir un darbojas. Tur pielikt klāt kaut ko jaunu vēl atmaksājas, bet šobrīd to izveidot "tukšā vietā", kur jādibina institūcijas, jāiegūst starptautisku uzraugu atļaujas un tml., ir liels ekonomiskais izaicinājums. Ja mēs par ko tādu runātu Latvijā, tas nebūtu agrāk par 2035.-2040. gadu.

Investīcijās jūs plānojat tērēt 200 miljonus eiro. Vai šīs investīcijas tiks ieguldītas vēja parku attīstībā vai citos enerģijas ieguves veidos?

Mēs vadāmies pēc prioritātēm. Esam pasteigušies ar nosacīti mazākām, bet svarīgām investīcijām. Reģionā esam pieņēmuši lēmumu par desinhronizāciju jeb elektrosistēmu atslēgšanos no Krievijas, Baltkrievijas tīkliem no nākamā gada. Mūsu vietējā ekspertīze ļauj mums attīstīt vienu apjomīgu enerģijas uzkrāšanas bateriju pie Rīgas HES 40 megavatu apmērā, kā arī iegādāties elektrodu katlus, kas palīdzēs gan balansēt jaudas negatīvo cenu stundās, gan iegūt lētāku siltumu; izskatām arī vēl vienu projektu par mazākas baterijas iegādi. Tā mēs, sākot ar 2025. gadu, raugāmies uz šo balansēšanas tirgu un drošību. Mēs balstāmies arī uz tehnoloģiju brieduma pakāpi sasniegušiem risinājumiem: saules un sauszemes vēja parki šobrīd ir komerciāli izdevīgi. Līdz ar to mēs pārsvarā investējam šajās tehnoloģijās.

Jāsaka, ka saules parkiem šobrīd ir izaicinājumi. Eiropā šīs tehnoloģijas ieviestas pietiekamā daudzumā. Tas sāk ietekmēt arī cenas. Arī līdz Latvijai pagājušogad jau atnāca un, nešaubīgi, atnāks arī šogad tā saucamās nulles vai negatīvās cenas saulainās dienās, un tas ir reāls ieguvums patērētājam. Protams, tas rada zināmus izaicinājumus investoriem, jo pastāvīgas negatīvas enerģijas cenas bieži vien neļauj ieraudzīt un aprēķināt ieguldījumu atdevi.

Mūsu gadījumā, tā kā mēs esam liels koncerns, tirgojam vairāk nekā sešas teravatstundas elektrības un plānojam tirgot vēl vairāk, līdz ar to mums ir jānodrošina pašiem savs ražošanas portfelis. Tādēļ mēs skatāmies tālāk arī uz citām attīstības iespējām, un tāpēc mums arī šie saules parki ir ļoti nepieciešami. Vasarā būtiski samazinās ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde ir ļoti maza. Savukārt TEC vasarā, kad nevar izmantot siltumu, ir jāstrādā kondensācijas (elektroenerģijas bez siltuma ražošanas) režīmā. Līdz ar to TEC var strādāt tikai pīķa stundās, kad ir augstās elektrības cenas, kas ļauj pelnīt. Tāpēc vasarā ir ļoti nepieciešami saules parki. Savukārt vēja parki mums visa gada garumā palīdz izlīdzināt ražošanas portfeļa sastāvu un, protams, palīdz iet uz šo 100% "zaļo" portfeli, ko esam paredzējuši nākotnē.

Vai jūs varētu detalizētāk izstāstīt par baterijām, kas nosacīti ir tādas kā akumulatoru rindas pie HES vai TEC, kas balansē un uzkrāj jaudu, un tad, kad vairs nav saules, vēja vai vēl kaut kā, atdod jaudu tīklā? Ko nozīmē elektrodu katli?

Elektrodu katli ir, kad mēs vienkārši ražojam “Rīgas siltumam” nepieciešamo siltumenerģiju ar elektrību, kad elektrības cenas ir zemas vai arī elektroenerģijas sistēmas balansēšanai ir strauji jāmaina elektroenerģijas patēriņš. Tā kā elektrodu katli ir ļoti ātrdarbīgi, kas praktiski momentāni var mainīt elektrības patēriņu plašā diapazonā, tad šīs iekārtas ir īpaši piemērotas elektroenerģijas balansēšanas tirgum, kas līdz ar sinhronizācijas projektu ar Eiropu kļūst īpaši nozīmīgs un atvērts jebkuram pretendentam. Ja vēsturiski elektroapgādes sistēmu balansēja tikai ražotāji, t.i., pieskaņoja ražošanu patēriņam, tad šobrīd to var izdarīt arī ar patēriņu - pieskaņojot patēriņu neprognozējamajām atjaunīgajām jaudām kā vējš, saule. Turklāt mēs, “Latvenergo”, varam šo siltumu arī kādu laiku akumulēt un atdot, kad nepieciešams. Ieguvums ir gan sistēmai, gan patērētājiem.

Dmitrijs Suļžics/MN

Jūs minējāt, ka elektrībai cenas samazināsies aptuveni 2030. gadā. Cik reāli tas varētu atspoguļoties iedzīvotāju rēķinā?

Ir vairāki pētījumi, bet aptuveni tās cenas, uz ko virzāmies pēc 2030. gada, ir 50-70 eiro par megavatstundu. Tas ir balstīts uz šī brīža tehnoloģijām. Protams, ka ir jāņem vērā inflācijas un citas ietekmes, bet tā ir vidējā - bez "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" komponentes, kas nav “Latvenergo” ietekmes lokā

Bet, ja pazemināsies cena elektrībai, uzņēmumam pazemināsies peļņa? Kā tad tiks balansēts uzņēmuma budžets?

Protams, ja mēs skatāmies vēsturiski, elektrības cenas ir bijušas zemākas. Tajā laikā mēs bijām pieslēgti Austrumu tīklam, un mums bija pietiekams elektrības pieplūdums no turienes. Arī gāzes cenas bija zemas. Nomainot tehnoloģijas, nomainot atkarību no Austrumu tirgiem, kļūstot "zaļiem," kas nav mazsvarīgi, mēs tuvosimies nulles CO2 emisijai, būsim izgājuši šo transformācijas posmu, pārmaiņām nepieciešamās izmaksas būs aizgājušas vēsturē, un mēs nonāksim jaunā, stabilā elektrības cenu posmā, kur tās atkal mazināsies.

Dmitrijs Suļžics/MN

Neraugoties uz to, ka elektrības cenas mazināsies, jūs uzņēmumam plānojat mēreni augošu peļņu?

Mēs strādājam, lai nomainītu esošo TEC ģenerāciju pret "zaļu" ģenerāciju. Saprotam, ka pēc 2035. gada TEC strādāt būs ļoti sarežģīti, jo, visticamāk, CO2 kvotu izmaksas būs pieaugušas. Līdz ar to, pat ar zemām gāzes cenām, TEC ražotās elektrības cena būs dārga. Tāpēc mēs šobrīd fokusējamies uz vēja un saules parku izbūvi. Tas palīdzēs mums šo daļu, kas nākotnē būs jādekarbonizē, aizvietot ar sauli un vēju. Iespējams, attīstoties ūdeņraža tehnoloģijai, mūsu TEC pārvērtīsies par "zaļu" tīru tehnoloģiju, nomainot esošās turbīnas uz ūdeņraža turbīnām.

Saule, vējš, iespējams, ūdeņradis. Bet cik reāli būtu atslogot vienu kaskādes posmu, konkrēti Pļaviņu HES, lai mēs varētu atgūt Staburagu, mūsu valsts dabas pērli, kas tika zaudēta padomju laikā?

Teorētiski, protams, tāda iespēja nākotnē varētu pastāvēt, bet jāsaprot, ka kaitējums jau ir radīts un diez vai mēs atgūsim to pašu Staburagu, kas vēsturiski palicis mūsu tautas atmiņā.

Tad, protams, mums ir jāizvērtē ekonomiskais aspekts. Daugavas kaskāde ir viena no lielākajām Eiropā. Vēl lielāka ūdens ģenerācija ir Norvēģijas ziemeļos, un tieši tādēļ tur ir viszemākās elektrības cenas. Daugavas HES kaskāde Latvijai ir devusi lielu ekonomisku pienesumu, un arī nākotnē tā būs. Šīs tehnoloģijas mēs esam ne tikai vēsturiski mantojuši, bet visās trīs HES arī esam daudz investējuši, lai tās varētu turpināt strādāt vēl 40 un vairāk gadu.

Renovējot turbīnas, mēs esam kāpinājuši savu spēkstaciju jaudu vēl par 8-9%. Daugavas kaskāde pirmajā kvartālā pilnībā nodrošināja elektrības patēriņu Latvijā, kas vēlāk dos dividendes valstij. Pēdējo sešu gadu laikā "Latvenergo" dividendēs Latvijas budžetā ir iemaksājis 660 miljonus eiro.

Dmitrijs Suļžics/MN

Vēl viens aspekts - mēs virzāmies uz jaunu laikmetu, uz zaļās elektrifikācijas laikmetu. Fosilā ģenerācija, aizies vēsturē, industrijas "zaļināsies". Lai varētu "zaļināt" industriju, tas var prasīt trīs līdz četras reizes lielāku elektrības patēriņu. Ne tikai mājsaimniecības pāries uz elektrību siltuma nodrošināšanas ziņā - tas nebūtu liels pienesums elektrības patēriņam. Arī transports nebūs liels pienesums. Taču tajā brīdī, kad industrija “zaļināsies”, tie būs lieli elektrības patēriņi. Ja mēs paskatāmies uz Lietuvu, kur industrija ir vairāk attīstīta, viņiem ir milzīgs industriālais patērētājs "Achema," arī Mažeiķi, līdz ar to viņi ir parēķinājuši, ja viņi visu grib "zaļināt," viņiem no 12 teravatstundām jāpāriet uz 70 teravatstundām, tātad gandrīz vai septiņkārtīgs elektrības pieaugums. Šis energoresurss būs jānodrošina ar "zaļajām" jaudām. Tie ir lieli ekonomiski jautājumi. Jāsaprot, vai mēs varam atļauties kādā brīdī zaudēt vienu HES kaskādes posmu vai nē.

***

Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kur liksim saražoto elektroenerģiju un vai neveidosies tās pārprodukcija; kāda nākotne elektroenerģijas ieguvē ir ūdeņraža un kodoltehnoloģijām; vai ir prognozējams elektrības patēriņa pieaugums mājsaimniecībās un kādēļ; vai elektromobiļiem ir nākotne un to cenām prognozējama lejupslīde; vai esam pasargāti no elektroapgādes sistēmas pilnīgas sagraušanas kara un dabas katastrofu gadījumos; kas jāņem vērā nākamā gada februārī, pārslēdzoties no Krievijas uz Eiropas maiņstrāvas sinhronizāciju, un kādēļ ir vērts investēt ar elektroenerģiju darbināmās sadzīves tehnoloģijās.

Intervijas

Kādas ir kodolenerģijas perspektīvas Latvijā; kurās vietās būtu pareizāk būvēt kodolreaktorus; kādas ir ūdeņraža ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijas; cik reāla ir to ieviešana Latvijā; vai Latvijā jau tiek gatavoti speciālisti jaunajām tehnoloģijām un jauniem izaicinājumiem enerģētikā, “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju Aigaru Laizānu.

Svarīgākais