Kāpēc Latvijā ilgi valdīja visaugstākās elektrības cenas un kāpēc ticēt to pazemināšanai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā savulaik bija augstpriegumu tīklu atņemšana valsts uzņēmumam “Latvenergo”, lai tas netraucētu lētās skandināvu elektrības ieplūdināšanai Latvijā. Lētās elektrības nogādāšanai no Latvijas robežas līdz sadales tīkliem tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST), taču salīdzinoši lētāka elektrība valstī sāk ieplūst ar divdesmit gadu novēlošanos. Par šādām pārgrozībām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kāpēc šodien vidējā cena elektrības biržā Latvijai ir augstāka nekā Somijai?

Toties rīt elektrība Somijā būs dārgāka nekā Latvijā. Cenas mainās nepārtraukti. Nākošajā naktī elektrības cena Somijā būs lētāka nekā naktī Latvijā, bet dienā mums būs lētāk un vakarā cena būs vienāda. Starpsavienojumi starp valstīm palīdz cenu izlīdzināt - ne vienmēr, ne katrā stundā, bet ļoti daudzās stundās un daudzreiz visu diennakti cenas ir vienādas. Tādā veidā iegūst patērētāji, jo, ja cenas kādā valstī ir augstākas un starpsavienojumu jauda pietiekama, tas elektrība plūst uz augstāku cenu apgabalu un cenu izlīdzina. Ilgtermiņā arī elektrības ražotāji ir ieguvēji, jo ierobežotā tirgū elektrības cena var nokrist ļoti zemu, kad vēja enerģijas ražotājiem pūš ļoti stiprs vējš vai saules enerģijas ražotājiem saules par daudz. Starpsavienojumi ļauj aizgādāt elektrību uz turieni, kur kādā brīdī apstākļi tās ražošanai nav tik labvēlīgi.

Uzņēmēji žēlojas par grūtībām konkurēt ar ražotājiem apkārtējās valstīs tāpēc, ka elektrības cenas caurmērā tur tomēr zemākas, pat ja ne vienmēr un ne visiem zemākas. Ja kādu izkonkurē lietuvieši, tad noteikti ne zemāku elektrības cenu dēļ.

Tātad starpsavienojumu jauda vēl nav pietiekama, bet tas nenozīmē, ka mēs neesam bijuši ieguvēji un neesam dabūjuši elektrību arī par labām cenām. Baltijas kontekstā Latvija izceļas ar to, ka ir vislabāk nodrošināta ar enerģijas avotiem. Pēc Ignalinas AES slēgšanas Baltijā radās ļoti liels energodeficīts, ko lietuvieši tagad mazina ar lielām vēja un saules stacijām, bet deficīts joprojām ir un tiek segts ar elektrību no Latvijas, pavelkot uz augšu cenas arī Latvijā.

Ģirts Ozoliņš/MN

Būtiski zemākas cenas elektrībai daudzus gadus bija Igaunijā, bet tagad viņi šo priekšrocību pret Latviju gandrīz zaudējuši.

Igaunijā cenas atšķīrās no Latvijas un Lietuvas cenām, bet bija tuvas Somijas cenām. Tagad ir uzbūvēts trešais Latvijas-Igaunijas starpsavienojums, viens no vecajiem starpsavienojumiem rekonstruēts un otram rekonstrukcija tūlīt tiks pabeigta, bet Somijā attīstījusies jauna elektrības ģenerācija, tajā skaitā atomģenerācija. Tādējādi sastrēgums, kāds iepriekš bija uz Latvijas-Igaunijas robežas, tagad daļēji pārvietojies uz Igaunijas-Somijas robežu. Cenas Igaunijā un Latvijā kļuvušas ļoti līdzīgas, bet ar Somiju ir atšķirības. Šajā brīdī remontā ir jaudīgākais Igaunijas-Somijas starpsavienojums “EstLink 2”, ar kura izmantošanu cenas Igaunijā un Latvijā būtu bijušas līdzīgākas Somijas cenām.

Tad būvēsi, būvēsim, būvēsim un vēlreiz būvēsim nākamos starpsavienojumus elektrības importam? Jeb attīstīsim savas jaudas un pēc tam būvēsim savienojumus elektrības eksportam?

Darīsim gan vienu, gan otru. Ir liela interese par elektrības ģenerēšanu Latvijā. Mums AST ir rezervētas jaunu ražotāju pieslēguma jaudas 6000 megavatu apjomā un ir reāli projekti, kur būvniecība notiek. Arī tas ir paņēmiens cenu izlīdzināšanai, ka mēs uzbūvēsim pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu pārstrādes jaudu un cenas Latvijā tuvināsies cenām Somijai un Zviedrijai. Bet tas neizslēdz jaunu starpsavienojumu būvēšanu. Tuvākais un reālākais ir ceturtais savienojums ar Igauniju “ELWIND” ietvaros. Tas būs zemūdens savienojums starp diviem atkrastes vēja parkiem starp Liepāju un Ventspili Latvijā un pie Sārēmā salas Igaunijā. Taču pa šo pašu kabeli varētu pārvadīt elektrību parastajā kārtībā cenu izlīdzināšanai starp divām valstīm. Par nākamo starpsavienojumu ir liela interese no Vācijas puses. Vācija saskata lielu atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciālu Baltijā, kur varētu veidoties pietiekami zemas elektrības cenas. Tāpēc notiek izpētes darbi, izmaksu un ieguvumi nākumu analīze sadarbībā ar Vācijas pārvades operatoru “50Hertz” par “Baltic WindConnector” - 2000 megavatu kabeli no Baltijas krastiem uz Vāciju. Kā diezgan reāls projekts ir iezīmējies trešais starpsavienojums starp Igauniju un Somiju, lai izbeigtu sastrēgumu, kas viņiem aktuāls. Šogad mēs veicam izpēti arī par Latvijas-Zviedrijas savienojumu.

Ģirts Ozoliņš/MN

Izklausās uzmundrinoši, bet novēloti. Kāpēc tas viss nebija gatavs uz Ignalinas AES slēgšanu?

Starpsavienojumus tagad būvē tāpēc, ka atjaunīgā enerģija nav labi kontrolējama: saule spīd tad, kad spīd, un vējš pūš tad, kad pūš. Bet vējš nepūš un saule nespīd visās valstīs vienlaicīgi. Līdz ar to starpsavienojumi ļauj piegādāt elektrību uz vietām kur tajā brīdī elektrības ražošanai apstākļi nav labvēlīgi.

Tātad mūs apmānīja, solot lētāku elektrību jau sen?

Nē, mēs lētāku elektrību saņemam jau tagad katru dienu. Retāki ir tie gadījumu, kad elektrības ražošana lētāka ir pie mums un mēs elektrību eksportējam.

Reti, bet skaļi. Pie lielā zvana tika piekārts elektrības cenu 5. janvāra rekords Latvijā, kur cenu pacēla elektrības eksports uz Somiju, kad somi netika galā ar savu AES.

Cenas bija augstas, bet Baltija palika droši apgādāta ar elektrību. Abi “EstLink” kabeļi tobrīd darbojās, somi pieprasīja daudz elektrības no Baltijas. Mēs spējām elektrību eksportēt. Somijā gan situācija bija saspīlēta, viņu pārvades operators izteica aicinājumu atbildīgi izturēties pret elektrības patēriņu. 5. janvāris kļuva par labu piemēru tam, ka tikai ar vēju un sauli iztikt nevar. Saules janvārī daudz nevar būt un aukstums sakrita ar bezvēju, bet aukstuma dēļ strauji pieauga pieprasījums, jo arī apsilde Somijā lielā mērā pārlikta uz elektrību. Tātad ir vajadzīgas arī kontrolējamas jaudas, ko var iedarbināt un apturēt pēc vajadzības.

Neaizstājamas izrādījās “Latvenergo” gāzes turbīnas, kurām citkārt izsaka nopēlumu par fosilo resursu izmantošanu, pat ja tā vairs nav atkarība no Krievijas dabasgāzes.

Neviens neliedz šīm turbīnām darboties arī turpmāk. Jautājums ir par izmaksām - kādas ir dabasgāzes cenas, kādas ir CO2 izmešu kvotu cenas un cik bieži šī enerģija būs tirgū pieprasīta. Kad saules un vēja enerģija būs tirgū, tad pieprasījums pēc fosilā kurināmā izmantošanas aizvien vairāk kritīsies, jo ražošanas mainīgās izmaksas saules un vēja enerģijai ir ļoti mazas, principā nekādas. Lielas ir fiksētās izmaksās elektrības ražotņu uzbūvēšanai. Tālāk gāze nav jāpērk un atjaunīgā enerģija izspiež no tirgus fosilo enerģiju. Taču tirgum ir jāvirzās uz risinājumiem, ar kuriem atalgot kontrolējamas enerģijas ražotājus par to, ka viņi uztur pieejamas, bet neizmantotas ražošanas jaudas. Tādējādi dabasgāzes izmantošanai ir savs potenciāls. Gāze rada mazāk izmešu nekā ogles vai Igaunijas degslāneklis un gāzes elektrostaciju daudz vieglāk iedarbināt vai apturēt.

Ģirts Ozoliņš/MN

Cik ilgi mums vēl jāpaciešas līdz lētās elektroenerģijas ieplūšanai pārvades sistēmā jeb tirgū?

-Tendences mēs jau sajūtam. Pagājušā mēneša [aprīļa] vidējā elektrības cena Latvijā bija zemākā pēdējo triju gadu laikā. To ietekmēja arī Daugavas hidroelektrostacijām pieejamais ūdens daudzums, taču daudz ūdens bija arī pagājušajā gadā, kad elektrības cena palika augstāka. Šogad ūdenim pirmo reizi pamanāmā daudzumā klāt nāca saules enerģija. Jau aprīlī mēs piedzīvojām negatīvas elektroenerģijas cenas, kādas pagājušā gādā bija vasaras vidū. Atjaunīgās elektroenerģijas avoti Latvijā un citās valstīs nodrošina to, ka elektrības cenas dienas vidū pārsvarā ir zemākas nekā naktīs, kas vēsturiski netipiski. Vēja parku attīstība Latvijā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, bet arī pie mums projekti tiek attīstīti un vēja parki Latvijā pazeminās elektrības cenas jau tuvākajā nākotnē.

Intervijas

“Rail Baltica” projektā iecerētais vilciens no Rīgas līdz Tallinai ar zemu “oglekļa pēdu” mūs aizvizinās 104 minūtēs par 34 eiro; līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu – apgalvots Satiksmes ministrijas atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem par “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību.

Svarīgākais