“Neatkarīgās” TV ciklā “nra.lv sarunas” ietilpstošā tikšanās ar valsts akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli iekrita saulainā maija pēcpusdienā, kad no Lietuvas jau bija atnākušas tās dienas ziņas par saules parku īpašnieku žēlošanos par turienes elektropārvades operatoru, ka tas neļauj ieplūdināt pārvadēs tīklā tik daudz enerģijas, cik saules parki spējīgi saražot.
Vai Latvijā iecerētajiem saules un vēja parkiem nedraud līdzīgas problēmas kā Lietuvā un vai tās netiks risinātas ar elektropārvades tarifu paaugstināšanu, lai finansētu jaunas augstsprieguma elektropārvades līnijas un pēc tam vēl arī ūdeņraža cauruļvadus?
Atļaujas 6000 megavatu saražošanai mēs esam piešķīruši atbilstoši tam, ka esošais tīkls ir spējīgs šādu elektrības daudzumu pieņemt un nogādāt patērētājiem. Elektrības pieņemšanai ir jābūvē tikai pieslēgumi un apakšstacijas, nevis būtiski tīkla papildinājumi. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzbūvētais Kurzemes loks Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums palīdz integrēt atjaunīgo elektroenerģiju mūsu tīklā. Jautājums ir par vēl 3 800 megavatiem, kuru pieslēgšana tīklam iespējama ar nosacījumu par uzņemtās jaudas ierobežojumiem. Kopā ar Enerģētikas un klimata ministriju gatavojam priekšlikumus, ka AST būtu tiesības bez kompensācijām nepieņemt līdz 10% elektroenerģijas gadā, ko ražotājs spētu saražot. Ideja tāda, gadījumos, kad pārvades jauda rezervēta vēja enerģijai, tad mēs varam tādu pašu apjomu iedot arī saules enerģijai, jo parasti nav tā, ka vējš pūš un saule spīd ar pilnu jaudu vienlaicīgi. Bet jābūt atļaujai ražotājus ierobežot retos gadījumos, kad viņiem iespējamie ražošanas maksimumi tomēr sakritīs. Tā ir laba ziņa visām pusēm. Pirmkārt, tīkla iespējas tiks maksimāli izmantotas. Otrkārt, attīstītājiem būs papildu iespējas bez lieliem kapitālieguldījumiem pieslēgties tīklam un absolūti lielāko laiku gadā gūt labumu no šī pieslēguma.
Bet tas viss ar nosacījumu, ka AST būs, kam elektrību piegādāt, - ka būs augošs elektrības patēriņš Latvijā vai arī eksporta iespējas.
Protams, esam ieinteresēti, lai elektrības patēriņš Latvijā augtu. Tam ir labi priekšnoteikumi. Eiropas mērogā Latvijā ir viens no zemākajiem elektrības patēriņiem uz iedzīvotāju.
Jo viena no augstākajām elektrības cenām tieši šodien iepriekš caurmērā ilgu laiku.
Cena ir viens no patēriņu ierobežojošiem faktoriem, taču Igaunijā cena ir līdzīga kā pie mums un elektrības patēriņš uz iedzīvotāju - divreiz augstāks. Arī Lietuvā ir augstāks. Mums ir potenciāls patēriņu palielināt, tajā skaitā apkurei. Šobrīd “Rīgas siltums” ir uzsācis projektu, kā izlietot elektrību siltuma ražošanai tajos brīžos, kad elektrība ir lēta. Esam ieinteresēti, lai tīklam pieslēgtos jauni, lieli industriālie patērētāji. Pavisam nesien saeimā ir pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas ļauj AST dod jaunajiem, lielajiem klientiem tarifa atlaidi uz pieciem gadiem ar nosacījumu, ka atlaide nesadārdzina pakalpojumu esošajiem lietotājiem un atlaides kopējais apmērs nepārsniedz pieslēguma maksu. Tā ir augsta, jo pieslēgties pie augstsprieguma tīkla ir daudz grūtāk nekā pieslēgties pie sadales tīkla. Attīstība notiek arī jaunajās tehnoloģijās, tajā skaitā elektrības izmantošanā ūdeņraža ražošanai. Gatavojam tehniskos noteikumus 1 000 megavatu pieslēgumam ūdeņraža ražotnei. Tas ir augsts rādītājs, jo šobrīd visas Latvijas patēriņa pīķi nemaz nesasniedz šādu tūkstoti.
Rakstiet noteikumus reālam pieslēgumam jeb gadījumam, ja parādītos pretendents uz šādu pieslēgumu?
Ir ārzemju investori ar nopietniem nodomiem veidot ražotni pie Liepājas.
Kur viņi liks saražoto ūdeņradi? Tas ir jautājums jums kā īpašniekam maģistrālo cauruļvadu uzņēmumam “Conexus Baltic Grid”, kura caurules līdz Liepājai sniedzas.
-Tā ir globāla diskusija par ūdeņraža izmantošanas un arī transportēšanas veidiem. Tiek piedāvāti varianti izmanto ūdeņradi par kuģu, dzelzceļa lokomotīvju un arī lidmašīnu degvielu. Sākotnēji ūdeņradi droši vien izmantos pēc iespējas tuvāk saražošanas vietai, bet transportēšanas jautājumi arī ir darba kārtībā. Pirmais risinājums varētu būt ūdeņraža pievienošana dabasgāzei līdz 5% vai 10%. Tad ne rūpnieciskajiem, ne sadzīves patērētājiem nebūtu jāmaina gāzes dedzināšanas iekārtas. Par tālāko tiek domāts, kā izveidot ūdeņraža transportēšanas ziemeļu-dienvidu koridoru starp Somiju, trijām Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju.
Ieguldīsiet zemē pilnīgi jaunu cauruļvadu?
Jā, tas tiek domāts kā pilnīgi jauns cauruļvads.
Vai esošajos gāzesvados ir, vai nav iespējams nomainīt dabasgāzi ar ūdeņradi ne kā piejaukumu dabasgāzei, bet kā pamatdegvielu?
Par to notiek izpēte, pēc kuras varēsim atbildēt uz šo jautājumu. Varbūt tas būs iespējams, jo mūsu gāzesvadi ir labi noslēgti, nekādi gāzes zudumi tajos nav konstatēti.
Vai AST ieņēmumi sedz un segs šāda mēroga projektu realizāciju?
Pagājušajā gadā apstiprinātais AST tarifs ir atbilstošs šā brīža izmaksām. Esam ar pietiekamiem finansiālajiem resursiem, lai sniegtu pakalpojumu, uzturētu tīklu un nodrošinātu regulētu kapitāla atdevi.
Tie ir pieticīgi uzdevumi un izdevumi salīdzinājumā ar jaunajiem projektiem, sākot ar “ELWIND” zemūdens kabeli un tālāk līdz jaunajiem ūdeņraža cauruļvadiem.
-Pēdējos gados realizētajiem un šobrīd realizējamiem projektiem 75% izmaksu sedz Eiropas Savienība. Šie līdzekļi neprasa, lai AST tarifi segtu par ES naudu iegūto AST pamatlīdzekļu nolietojumu. Diezgan būtisku izdevumu daļu mēs finansējam no sastrēgumvadības ieņēmumiem (no cenu starpības uz cenu apgabalu robežām). Arī šīs naudas ieguldījumiem netiek rēķināts ar tarifiem sedzams nolietojums. Tomēr nākamgad mums pieaugs dažas citas izmaksas operatīvajai darbībai saistībā ar maiņstrāvas frekvences sinhronizāciju Eiropas elektropārvades tīklā. Mums būs jāuzņemas lielāka loma tīkla balansēšanā un jāuztur balansēšanas rezerves. Esam strādājuši, lai izmaksu ietekmi mazinātu. Gan sinhronie kompensatori, kas šobrīd tiek uzstādīti, gan baterijas, kuras mēs esam iepirkuši, ļaus samazināt rezerves jaudu izmaksas tīkla stabilitātes uzturēšanai. patlaban notiek diskusijas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru par to, kādā veidā šos izmaksas attiecināt vai nu uz tarifu, vai uz balansatbildīgajām pusēm - elektrības ražotājiem un tirgotājiem, kuras šīs izmaksas iekļaus savos rēķinos patērētājiem. Ar to pēc sinhronizācijas jārēķinās.
Tāpēc vajadzētu vēlreiz izstāstīt, ka būs jāmaksā par Krievijā uzturētās maiņstrāvas frekvences nomaiņu ar Eiropā uzturēto maiņstrāvas frekvenci.
Tiešā veidā sinhronizēti mēs būsim ar starpsavienojumu starp Lietuvu un Poliju, jo tas ir vienīgais maiņstrāvas savienojums, kas stiepjas no Latvijas uz kontinentālo Eiropu. Kabeļi no Zviedrijas un Somijas (viens starp Zviedriju un Lietuvu, divi starp Somiju un Igauniju) sniegs atbalstu jaudas veidā, tie ir līdzstrāvas kabeļi, kādus parasti liek zem ūdens. Krastā ir apakšstacijas, kas pārveido līdzstrāvu par maiņstrāvu tajā frekvencē, kādu attiecīgajā krastā lieto. Sinhronizācija notiks starp Poliju un Lietuvu, bet tāpēc, ka šis savienojums ir tikai viens, mums būs jābūt spējīgiem jebkurā brīdī pāriet nosacītā “salas” režīmā, jo kabelis kādā brīdī jāremontē, jebkurā brīdī to var skart tehniski bojājumi. Tāpēc mums jābūt gataviem savu sistēmu jebkurā brīdī balansēt.
Kāpēc Lietuva daudzus gadus sedza savu energodeficītu no Latvijas, bet neparūpējās par vairākiem savienojumiem ar vēsturiski, kulturāli un visādi citādi tuvo un energoapgādes sistēmas ziņā lielo Poliju?
Lietuva uzbūvēja savienojumus gan ar Poliju, gan ar Zviedriju. Iepriekš taču tādu savienojumu nebija. Otro savienojumu ar Poliju Lietuva plāno zem skanīga nosaukuma “Harmony Link”, kas ir tieša norāde uz sinhronizāciju. Tas tika plānots kā jūras savienojums, kas sinhronizācijai palīdzētu ne tik labi, kā sauszemes savienojums. Tāpēc tagad Lietuva domā, ka labāk tomēr veidot sauszemes savienojumu paralēli “Rail Baltica” trasei. Tās būtu lētāk, ātrāk un drošāk sinhronizācijai.
Kad svinēsim Eiropas frekvenci Latvijā?
Pēc plāna tam jānotiek 2025. gada februārī. Sākotnējais plāns attiecās uz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumu, bet grafiks sasteigts gandrīz par gadu. Iemesls tam ļoti saprotams - Krievijas iebrukums Ukrainā. Kara laikā būt savienotiem ar Krievijas un Baltkrievijas energoapgādes sistēmu nav droši.
Kāpēc Krievija dāvina mums savu frekvenci jau vairākus kara gadus, kad Latvija vairs nepērk Krievijas elektrību, kurai frekvence nāca līdzi kā stimuls turpināt maksāt par Krievijas un Baltkrievijas elektrību?
Krievijas frekvences izmantošana Latvijā nerada Krievijai nekādas izmaksas un nekādus drošības riskus.
Vai sinhronizācijas nomaiņa nozīmē neiespējamību atsākt elektrības pirkšanu no Krievijas un Baltkrievijas teritorijas neatkarīgi no tā, kā tur grozās vara varbūt pat kopā ar valstu nosaukumiem un robežām?
Tik tālu neko neplānojam. Bet tā tiešām ir, ka elektrības saņemšana no Krievijas nenosakāmā nākotnē prasītu papildu ieguldījumus infrastruktūrā, lai mainītu Krievijas frekvenci uz Eiropas frekvenci.
Latvijas enerģētika gatavojas vispirms kļūt pilnīgi patstāvīga, pēc tam - kļūt eksportspējīga. Vai pēc desmit gadiem šie lielie mērķi būs sasniegti?
Enerģētika attīstās tik strauji, ka būtu pārdroši teikt, pēc kādiem kritērijiem mērķu sasniegšanu mērīs pēc desmit gadiem. Vēl nesen šķita nesatricināma sistēma ar lieliem enerģijas ražotājiem un tālāk pārvades un sadales operatoriem un patērētājiem, tad tagad visas lomas sajukušas. Katra mājsaimniecība var būt elektrības ražotāja un pat eksportētāja. Sistēma kļuvusi daudz sarežģītāka, bet ar daudz vairāk iespējām. Desmit gados noteikti kļūsim pašpietiekamāki un “zaļāki” no vēja un saules elektrostacijām, bet nāks klāt jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēs ražošanu un patēriņu labāk sabalansēt. Interesanta attīstība notiek pieprasījuma elastības virzienā, ar ko saprot lielu patērētāju iesaisti tīkla balansēšanā, ja viņi var savu patēriņu strauji pacelt vai nolaist. Mazie patērētāji var saslēgties vienotā tīklā un kļūt par lielu patērētāju. Nākotnes enerģētikai ir plašas iespējas attīstīties. AST kā pārvades operatora uzdevums ir pareizi investēt, sekmēt to, lai tīkls tiktu izmantots efektīvi, nodrošinot to, ka ražotājiem un patērētājiem ir pieeja tīklam, kas stimulē labu, efektīvu saimniekošanu.
Ticēsim labajam, ka pēc 10 gadiem visi būs aizmirsuši stāstu pat elektrības cenām Latvijā kā universālu attaisnojumu jebkura uzņēmuma nespējai konkurēt ar ārzemju uzņēmumiem.
Pilnīgi noteikti, ka Latvijai ir potenciāls attīstīties, un attīstīties gudri.
