Intervijas

Ko nozīmē būt sociālā uzņēmuma vadītājam, kā norit darbs kolektīvā, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar vientulību, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta uzticības tālruņa līnijas “Parunāsim?” dibinātāja un uzturētāja Inga Muižniece.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

Kas traucē Eiropai atrisināt bēgļu problēmu? Par ko neraksta Latvijas oficiālajos ziņojumos? Cik ilgi ukraiņi varēs uzturēties ES valstīs?

Medicīna Latvijā ar “Jaunās vienotības” un tās satelītu rokām ir būvēta kā piramīda, kas stāv apgāzta otrādi, kur Pavļuta zelta gultas un vakcīnu iepirkumi vēl ilgi kā smags slogs gulsies uz sistēmu, intervijā “Neatkarīgajai”, runājot arī par daudzām citām aplamībām mūsu valstī, stāsta ārsts, politisko procesu vērotājs un pazīstamā TV seja Pēteris Apinis.

Nākamā gada budžetam galvu reibinošs pieaugums; valsts parādu nasta ir samērīga un nav bīstama; komercbanku nekaunībai nav robežu; tiek meklētas iespējas finanšu institūciju “Altum” pārveidot par valsts banku kreditēšanas veicināšanai – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Pēc intervijas “Neatkarīgajā” ar profesoru Leonu Taivānu vairāki lasītāji norādīja uz dažiem strīdīgiem profesora izteikumiem attiecībā uz ASV vietu mūsdienu politikā, Rietumu “izslavēto varenību, kas izrādījās mīts”, un citiem. Ņemot vērā, ka šie un citi ārpolitiskie jautājumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši īpaši aktuāli, aicināju uz sarunu Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

“Ir ļoti labi, ka mēs joprojām to varam darīt. Ļoti slikti, ka tas vēl joprojām ir nepieciešams,” kādā tīmekļa ierakstā pauž Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonvojs” izveidotājs, cilvēks, kurš apvienojis tos Latvijas iedzīvotājus, kuri palīdz Ukrainai gan ar brīvprātīgo darbu, gan ziedojot savas automašīnas un līdzekļus auto iegādei. Katru nedēļu automašīnas tiek nogādātas Ukrainā. 17. novembrī, ceļā devās kārtējais tviterkonvojs.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure tagad var sacīt visu, kā ir bijis un kā ir iestādē, kurā viņa strādā no 1975. gada un kuru vada no 1998. gada. No visu pasaules valstu statistikas iestāžu vadītājiem viņa šobrīd ir amatā visilgāk.

Viena no Latvijas ekonomikas nozarēm, kas piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir kokrūpniecība. Par to, kā nozare attīstās laikā, kad noieta tirgi strauji sarūk un pa apkārtceļiem notiek centieni iepludināt Eiropā Krievijas un Baltkrievijas koksni, stāsta Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.

Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Kā tūristi no Baltijas valstīm sponsorē Lukašenko režīmu? Kas apdraud cilvēkus, kuri ceļo uz Baltkrieviju? Kāpēc un kam vajadzīgas jaunās Baltkrievijas pases? Vai uz Ukrainas bēgļu fona Eiropa nav aizmirsusi par baltkrievu bēgļiem? Kāpēc Baltkrievijas nākotne ir atkarīga no Krievijas un Ukrainas kara iznākuma? Kā agresorvalstis apiet starptautiskās sankcijas? Par šiem un citiem jautājumiem ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku Viļņā sarunājās portāla “kontekst.lv” galvenais redaktors Vladislavs Andrejevs.

Uzvaras parka pastāvēšana 1923. gadā sākās ne vien ar Rīgas pašvaldības lēmumu par parka nosaukumu, bet arī ar tiesu darbiem pret bijušā Pētera parka koku postītājiem.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu atceros vēl no “krievu” laikiem, kad biju aizrāvies ar jaunam cilvēkam neraksturīgu hobiju – politiku. Tolaik katru gadu tika izdota gadagrāmata “Planētas pulss”, kurā dažādi Latvijas politiskie komentētāji aprakstīja notiekošo pasaulē. Ieraugot grāmatnīcā šo izdevumu, kritērijs pirkt to vai nepirkt bija viens – satura rādītājā paskatīties, starp rakstu autoriem ir Taivāns vai nav. Ja bija, tad jāpērk. Būs to vērts.

Raivis Zeltīts uzskata, ka ir samazinājies to nezinīšu skaits, kuri svēti domā, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena – nevis visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kas sākta svinēt tad, kad 1919. gadā no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Kāds nezinīšiem tomēr ir izstāstījis vēstures pareizo pusi. Nu Raivis, būdams zemessargs, vēlas, lai arī viņa astoņgadīgais dēls to zinātu.

Jaunsargi un pēc tam zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku kareivji, virsnieki nerodas paši no sevis. Visa pamatā ir audzināšana ģimenēs, vecāku spēja un apņēmība izskaidrot un iemācīt jaunajai paaudzei, ko nozīmē brīvība, dzimtā zeme, tās vērtība un fiziskās aktivitātes. “Neatkarīgās” saruna ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivi, pedagoģijas studenti, trīsgadnieka mammu – 29 gadus veco Ievu Šteinalti. Viņai ikdienā nākas pildīt daudzas lomas. Viņai paveicies – darbs ir arī viņas hobijs.

Ja valdošo attieksme pret latviešu dziesmu un deju svētkiem turpinās būt tāda, kāda tā ir patlaban, baidos, ka pēc 150 gadiem (un pat tuvākā laika periodā) šo svētku vairs nebūs, – tā uzskata Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Cilvēks, kurš uzrunāja kultūras ministri Agnesi Loginu, uzdodot tiešus jautājumus par koru un deju kopu vadītāju algu iekļaušanu budžeta prioritātēs. “Gaismas pils” nodziedāšana pēc ministres izvairīgās atbildes bija kā svaiga gaisa malks tveicīgas tukšvārdības tuksnesī.

Kā teātra režisors un dramaturgs viņš kļuva slavens jau 2000. gados, kad publiski nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā, pēc kā viņa izrādes Krievijā faktiski tika aizliegtas un pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Tomēr kopš 2014. gada Viripajevs dzīvo drošībā savas sievas, poļu aktrises Karolīnas Gruškas dzimtenē un ir pieprasīts Eiropā. Ivans un Karolīna sarunājas ar “kontekst.lv” korespondentu par karu, savstarpējo palīdzību un dvēseļu dziedināšanu.

“Mums jāceļ tautas vispārējais intelekta līmenis. Intelekts tika noplicināts jau padomju laikā, izkaujot un izsūtot izglītotāko tautas daļu, to aizvietojot ar okupantiem, kuri pirms tam nodarbojās ar izšaušanu, bet pēc tam ieņēma ne tikai izsūtīto un izkauto dzīvesvietas, bet arī augstus amatus. Ko okupanti mums deva? No intelektuālā – neko. Vienīgi – iemācīja dzert no “graņonkām”,” uzskata viens no Latvijas ietekmīgākajiem advokātiem – Saulvedis Vārpiņš, ar kuru sarunājamies par norisēm sabiedrībā.

Par to, kāpēc Rīgā ir bedrainas ielas un kāpēc tās netiek remontētas, un kāpēc pēc Nila Ušakova gāšanas ir ieklemmējies galvaspilsētas “restarts”, “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas domes deputātu no opozīcijas “Progresīvo” partijas frakcijas Viesturu Kleinbergu.

Ukrainas Nākotnes institūta līdzdibinātājs un tīmekļa vietnes "Hviļa" (hvylya.net) galvenais redaktors Jurijs Romaņenko kopā ar filozofu Sergeju Dacjuku un žurnālistu Nikolaju Feldmanu “YouTube” kanālā "Alfa Media" rīko apaļos galdus ar Polijas un Ukrainas ekspertiem. “Rus.nra.lv” saruna ar Juriju Romaņenko.

Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.