Ekonomika

Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.

Ir plaši izplatīts uzskats, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti piesaistīt finansējumu, jo komercbankas un nebanku finanšu iestādes negrib izsniegt kredītus. Vai tāpēc, ka bankām nav naudas?

Vēja enerģētika vilina ar iespējām apgrozīt miljardiem eiro attīstības projektos un biedē ar brīdinājumu, ka pēc dažiem gadiem Latvijā vairs nedrīkstēs uzcelt un atvērt neko bez apliecinājuma par ražošanas, pakalpojumu vai kādām citām darbībām izlietojamās enerģijas “zaļo” izcelsmi pārsvarā no vēja.

Kā iegūsim elektroenerģiju, vai elektrības cena mazināsies, kā AS “Latvenergo” gūs pelņu, samazinoties elektrības cenām, kā zaļināsies elektrības ieguve un papildināsies tās izmantošanas veidi, varam vai nevaram atgūt Daugavā noslīcināto dabas pērli Staburagu – TV ciklā "Nra.lv sarunas” intervija ar a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.

“Neatkarīgās” intervija TV ciklā “nra.lv sarunas”ar ļoti pamanāmu entuziastu Latvijas ostu pārveidošanai par enerģētiskajām ostām - ar Salacgrīvas ostas pārvaldnieku Ivo Īsteno.

Šķita, ka “airBaltic” teju, teju būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. Un tad pēkšņi, re, aviokompānija izrādās sirgusi ar nieka iesnām un tagad spriņģo pa aviācijas tirgu veselīga un vingra! Brīnums! Obligācijas! Procentu likme gan ir paprāva – 14,50%.

Latvijas valsts un iedzīvotāji kopā drīzāk nevarēs nekā varēs atrast 200 miljonus eiro, cik pašreizējās cenās maksātu viena miljona tonnu šīfera novākšana no Latvijas māju jumtiem un vēl daudzu citu azbestu saturošu būvelementu savākšana, nemaz nerunājot par to, ka noņemto jumtu vietā būtu jāliek jauni jumti.

Par patērētāju sabiedrību, par iedzīvotāju finanšu (ne)pratību un kāpēc joprojām dodam priekšroku zemākajai cenai, nevis izvērtējam produkta, preces kvalitātes rādītājus. Par to raidījumā “Nra.lv sarunas” skaidrojumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

Kas ir uzņēmuma ilgtspēja? Kāpēc Eiropas Savienības līmenī uzņēmumus motivē runāt atklātu valodu – pret darbiniekiem, klientiem? Vai darbiniekus izskaudīs roboti, un kā uzņēmumi meklē risinājumus sasāpējušai darbaroku problēmai? TV raidījumā “Nra.lv sarunas” savu redzējumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

Latvijā ieradušies kārtējie uzraugi ar pārmetumiem, ka Latvijas ekonomiskā attīstība atpaliek un dara kaunu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Inflācijas un pieaugošo hipotekāro kredītu procentu maksājumu dēļ Latvijas iedzīvotāji sākuši izvēlēties mazākus mājokļus un dzīvokļus. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, kad sagaidāma situācijas uzlabošanās nekustamo īpašumu tirgū.

Ļoti vilinoši skan valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa uzskaitītais, ka “Altum” ir programmas aizdevumiem par zemām likmēm, ka “Altum” strādā ar tādiem klientiem, kuriem ir labi projekti, bet trūkst ķīlas, ka “Altum” var prasīt no saviem parādniekiem mazāku līdzfinansējumu un finansēt jaunus uzņēmumus bez kredītvēstures.

Par priekšlikumu paaugstināt valsts finanšu institūcijas “Altum” statusu līdz valstij piederošai bankai “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš var izteikties tikai kā nozares eksperts. Par “Altum” statusu jālemj tā īpašniecei valstij, kas deleģējusi īpašumtiesību izmantošanu trijām - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām jeb partijām, kurām valdošajā koalīcijā attiecīgo ministru vietas. “Altum” statusa maiņa noteikti prasītu visas koalīcijas vienošanos un Ministru kabineta lēmumu. Kāpēc šāda maiņa tiek apspriesta Saeimas komisiju līmenī, kāpēc tā nevirzās tālāk?

Ziemeļeiropas reģiona lielākais olu ražotājs “Balticovo” – piemērs tam, kā ir iespējams domāt un strādāt “zaļi”, ne tikai teorijā, bet arī praksē, un, pats galvenais, kā gūt ekonomisko labumu, tieši pateicoties videi draudzīgai ražošanai. “Neatkarīgā” viesojās uzņēmumā, kur guva iespēju savām acīm redzēt, ausīm dzirdēt, saprast, kā strādā videi draudzīgs bizness, un novērtēt uzņēmēju attieksmi pret energoefektivitāti.

“Ir jauna realitāte,” ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot gaidāmos nodokļu ieņēmumus, kuri varētu būt mazāki, nekā plānots.

Ekonomika jāpārkārto uz kara režīmu: ja Eiropa būs tikpat spēcīga militāri, cik ekonomiski un finansiāli, neviens neizlems spert agresīvus soļus. Taču šo līmeni nevar sasniegt, ja nepalielina militāro potenciālu, īpaši tas attiecas uz munīcijas ražošanu. Tādas domas un atziņas šobrīd valda Polijā: par to ziņo žurnālisti interneta vietnē “wpn.pl”. Kas šajā aspektā notiek Latvijā? Vai mūsu valsts seko Polijas piemēram? Ko par to domā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts?

Mūsu reģiona ambiciozākais projekts “Rail Baltica” draud pārvērsties par dārgu, ilgstošu būvi. Projekta dalībnieki ir nokavējuši tā izpildes termiņus, savukārt augstā inflācija, jo īpaši celtniecības materiālu sadārdzināšanās, jau ir dubultojusi tāmi. Kāpēc Brisele, kas ir šī projekta galvenais sponsors, vienalga vēlas uzsākt ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvniecību pie ES ziemeļaustrumu robežas, un kādi ir šī projekta acīmredzamie un slēptie ieguvumi? 

Par sīvo konkurenci telekomunikāciju jomā, biznesa vidi bremzējošajiem un veicinošajiem faktoriem, par mākslīgā intelekta ieguvumiem un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, par valsts attieksmi pret uzņēmējiem un, visbeidzot, par mobilo sakaru nodrošinājumu varbūtēja kara gadījumā – par to visu detalizēti raidījumā "Nra.lv sarunas" stāsta "Tele2 Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Virkne ekonomikas analītiķu ir pārāk optimistiski, uzskatot, ka šogad komercbankas sāks izsniegt kredītus ar vieglākiem nosacījumiem un lielākos apjomos nekā līdz šim. Šo optimismu raisa tas, ka Eiropas Centrālā banka pamazām aptur savus antiinflācijas pasākumus un vairs neceļ procentu likmes. “Taču ir citi faktori, kas tāpat ietekmē finanšu tirgu un neļauj uzskatīt, ka šovasar un šogad hipotekāros kredītus cilvēki varēs dabūt vieglāk,” pauž finanšu ekperts, uzņēmuma AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs.

Par kuģiem, kravām un naudu Rīgas ostā, par ostas kotēšanu biržā, par to, kāda ostā būs dzīve, ja nebūs vairs ne Krievijas, ne Baltkrievijas preču – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.

Nav svarīgi, par cik samazināsies elektroenerģijas cena biržā – tuvākajos gados elektroenerģijas tarifs Latvijā palielināsies, jo pieaugs maksa operatoriem. Kontekst.lv skaidro, kā tas notiks.

Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.