Ekonomika

Universālās kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem būs vidēji par divām līdz trim reizēm lielākas nekā pašreizējās kadastrālās vērtības, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”. Vai nākamgad jārēķinās ar attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu, piemēram, valsts nodevas, kāpumu?

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) sacenšas ar Ventspils brīvostu par to, kuru no tranzīta apkalpošanas uzņēmumiem pirmo nāksies slēgt.

Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ceturtdien tikās ar globāli gigantiskās jauno tehnoloģiju kompānijas "Meta" reģionālo publiskās politikas vadītāju Vitniju Saldavu.

Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam.

Ir precīzi redzamas noteiktas ekonomikas nozares, kuras no bankām saņem vislielāko kredītu apjomu, noskaidroja “Neatkarīgā”.

Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” darba svētkos ar devīzi “Eksporta barometrs 2024” telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis nāca klajā ar tādu aprēķinu, ka eksporta vērtība uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāka nekā uz vienu Ķīnas iedzīvotāju.

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes aprēķinus par Latvijas makroekonomiskajiem radītājiem tuvākajos gados papildināja Ojārs Kehris - M. Kazāka nominālais priekšnieks “Ekonomistu apvienībā 2010".

Latvijas Banka (LB) savāktie dati par komercbanku izvairīšanos izsniegt hipotekāros kredītus reģionu iedzīvotājiem kompromitē Latvijas darba devējus un valsti kopumā vairāk, nekā kompromitē tieši komercbankas.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība apliecina savu izdarīgumu, sagādājot esošajiem un nākamajiem pilsētniekiem 60 jaunus īres dzīvokļus, kuros komforta līmenis augstāks, bet īres un komunālās izmaksas zemākas nekā caurmērā pilsētā.

Seniori šonedēļ sāk saņemt indeksētās pensijas, un šogad vecuma pensiju indeksācijā ir piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks sagaidīs.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija palielinājusi savas iemaksas pensiju otrajā līmenī par vairāk nekā divsimt miljoniem eiro gadā, turpretī Latvijas pensionāriem atdodamās naudas daudzums palicis iepriekšējais.

Pagājušajā gadā nopelnītie 1,68 miljoni eiro netraucē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai projektu par dzērienu pudeļu savākšanas tarifu paaugstināšanu.

Pasakā patiesību par kailo karali drīkst pateikt bērns, bet ikdienā ticamāk, ka vārdus “Latvijā jāatceļ pensiju sistēma” pasaka kaut vai kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs.

Bankas, kas nav gatavas aktīvi kreditēt, būs spiestas maksāt virspeļņas nodokli Latvijas aizsardzības labā. 2022.–2023. gadā virspeļņas nodoklis tika ieviests vairākās ES valstīs. Latvijā šā nodokļa ieviešana tiek apspriesta jau vairākus gadus, bet banku lobijs aktīvi iebilda. Galvenais varas iestāžu arguments ir Lietuvas piemērs, kur šis nodoklis tika ieviests ar mērķi aizsargāt valsti.

Līdz ar pagājušajā nedēļā Jaunciemā atvērto saules elektrostaciju (SES) valsts a/s “Latvenergo” SES kopējā jauda sasniegusi 98,54 MW, kas praktiski ļauj nosvinēt projekta SES 100 MW izpildi.

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.

Daudzskaitlīga Latvijas uzņēmēju delegācija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini priekšgalā no 16. līdz 24. septembrim atradīsies tirdzniecības misijā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Par 120 miljonu eiro atņemšanu uz Latvijas valsti apvainojušies finanšu spekulanti atriebjas, atmaskojot valsts pirmā līmeņa pensiju sistēmu kā finanšu piramīdu pirmssabrukšanas stadijā.

Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Tad, līdzīgi kā ar banku “Citadele”, varēsim lepoties, cik veiksmīgi protam iztirgot valsts īpašumus. Joprojām neatbildēts jautājums, kas notiks ar “airBaltic”, precīzāk, kas varētu notikt un varētu nenotikt ar šo uzņēmumu.

Valstij pietrūks daudz naudas nākamgad paredzamo izdevumu, saistību un politiķu solījumu izpildei, tāpēc 2024. gada septembra sākumā droši zināms tikai viens, ka sabiedrībai nepatīkamus darbus valstij darīt nāksies. Valsts no šiem darbiem baidās tikpat cik sabiedrība.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens un nacionālās aviokompānijas “airBaltic” vadība publiski atzina valsts atteikšanos saviem ieguldījumiem uzņēmumā tāpēc, lai iedrošinātu investorus ar stāstu, ka uzņēmuma vecos parādus neviens atpakaļ neprasīs.