Aizdevumu procentu maksājumu samazināšanās veicina Igaunijas ekonomikas izaugsmi, bet banku peļņa iegājusi lejupslīdes fāzē, Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņojis "Coop Pank" izpilddirektors Marguss Rinks.
Igaunijas komercbanku vadītāji ar bažām raugās uz Eiropas centrālās bankas lēmumu par procentu likmju samazināšanu un tā ietekmi uz komercbanku peļņu. Līdzšinējie vieglās peļņas gūšanas laiki bankām, izskatās, ieslīd pagātnē.
Marguss Rinks, kurš "Coop Pank" vadījis vairāk nekā astoņus gadus, maija beigās atstās savu amatu. Runājot ETV "Esimene Stuudio", M. Rinks atzina, ka lēmums tika pieņemts agrāk nekā gaidīts, bet uzsvēra, ka lēmums nav saistīts ar darba konfliktu. Programmas vadītājs atzīmēja, ka arī bankas "LHV Pank" peļņa gada laikā samazinājās par 28% un ka bankas vadītājs Madis Toomsali arī atstāj savu amatu.
Pēc M. Rinka teiktā, banku peļņa šobrīd ir lejupslīdes fāzē. "Šo lejupslīdes fāzi var aizpildīt lielāki uzņēmumi. Ja ekonomika augs vēl vairāk - un tā jau ir sākusi augt - un mēs spēsim izveidot jaunus uzņēmumus, tad mums būs iespēja aizpildīt plaisu, ko rada zemākas procentu likmes," sacīja M. Rinks, piebilstot, ka kādā brīdī banku peļņa atkal sāks augt. "Tā auga divus gadus. Varbūt divu līdz trīs gadu laikā peļņai būs tendence samazināties, bet tad, pateicoties jaunajam biznesam, mēs aizpildīsim plaisu."
Pēc viņa teiktā, Igaunijas ekonomika tagad uzņem apgriezienus. "Kopš rudens ekonomika ir palielinājusies. Tā uzņem apgriezienus. Tas galvenokārt ir saistīts ar aizdevumu likmju samazināšanos. Maksimumā “Euribor” bija 4,2-4,3%, šodien tas ir 2,1-2,2%. “Euribor” samazinājās par diviem procentpunktiem," sacīja M. Rinks, paskaidrojot, ka aizdevumu portfelis Igaunijā ir aptuveni 30 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa ir saistīti ar “Euribor”. Likmes samazināšana par diviem procentpunktiem nozīmē, ka 600 miljoni eiro paliek pie klientiem, tas ir, valsts ekonomikā.
M. Rinks arī atzīmēja, ka enerģijas cenas tagad ir stabilas, inflācija ir palēninājusies un valsts nodokļu politika ir kārtībā. "Paturot to prātā, uzņēmēji tagad veido savus biznesa plānus," viņš sacīja. Pēc viņa teiktā, uzņēmēji šobrīd ir optimistiski, bet iespējamās muitas nodevas un tirdzniecības kari rada nenoteiktību.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs bailes rodas. Igaunijas ekonomiskā izaugsme kļūst arvien straujāka, un es ceru, ka tas to nenogalinās. Varbūt mūsu prātos tirdzniecības karu ietekme ir lielāka, nekā tā patiesībā būs," sacīja M. Rinks.
Pēc M. Rinka domām, šogad ir iespējams pirktspējas kritums: "Igaunijas Bankas un Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka šogad varētu samazināties pirktspēja. Cenu pieaugums ir aptuveni seši procenti, un nodokļu palielinājumam būs diezgan spēcīga ietekme, un algas šogad nepalielināsies par sešiem procentiem," viņš paskaidroja.
Pēc Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada ceturtajā ceturksnī Igaunijas ekonomika pieauga par 1,2% salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, pārtraucot desmit ceturkšņu ilgu lejupslīdi. Galvenie izaugsmes virzītāji bija enerģētikas sektors (vērtības pieaugums par 21%), nekustamā īpašuma aktivitātes un informācijas un komunikācijas nozare (abi pieauga par 5,7%). Privātais patēriņš pieauga par 1,2%, un eksports palielinājās par 3,2%, galvenokārt pateicoties koksnes un metāla izstrādājumu eksportam. Eiropas Komisija prognozē, ka 2025. gadā Igaunijas IKP pieaugs par 3,1%, galvenokārt pateicoties algu pieaugumam un eksporta atjaunošanai. Savukārt “Swedbank” prognozē 2,8% IKP pieaugumu 2025. gadā, uzsverot iekšējā pieprasījuma un eksporta nozīmi ekonomikas atveseļošanā.
Salīdzinot Latvijas un Igaunijas ekonomiskās izaugsmes rādītājus 2024. gadā, redzams, ka abas valstis saskārās ar izaicinājumiem, taču Igaunijai izdevās uzrādīt pozitīvu izaugsmi gada beigās, kamēr Latvijā izaugsme bija minimāla. IKP izmaiņas 2024. gadā (%) pret iepriekšējo gadu Latvijai -0,4% Igaunijai -0,3% Latvijā ražojošo nozaru pievienotā vērtība samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%. Apstrādes rūpniecībā bija kritums par 4,6%, ko ietekmēja samazinājums 11 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Būvniecības pievienotā vērtība samazinājās par 6,9 procentiem. Mazumtirdzniecība palielinājās par 0,9%, bet transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,9%. Informācijas un komunikāciju nozare samazinājās par 1,3%. Igaunijā bija vērojams enerģētikas sektora vērtības pieaugums par 21%, kā arī pozitīva attīstība nekustamo īpašumu un informācijas un komunikācijas nozarēs. Eksporta pieaugums par 3,2%, galvenokārt pateicoties koksnes un metāla izstrādājumu eksportam. Prognozes 2025. gadam rāda ka IKP izaugsme 2025. gadā (%) Latvijai ir +2,1%, bet Igaunijai +3,0%. 2025. gadā abas valstis prognozē ekonomikas atveseļošanos, Igaunijai paredzot nedaudz straujāku izaugsmi.
