Aizritējis Latvijā spēkā esošā banku virspeļņas nodokļa jeb “solidaritātes iemaksas” pirmais ceturksnis. Ar šo jauno nodokli paredzēts stimulēt kreditēšanu – nodokļa summa samazinās atkarībā no banku kreditēšanas aktivitātes. Tomēr bankas joprojām ir pesimistiskas. “nra.lv” aptaujāja vairākus nozares lielākos spēlētājus. Viņi skaidroja, kāpēc netic, ka jaunais likums darbosies tā, kā tas bija iecerēts.
Neraugoties uz mēnešiem ilgušo Latvijas Finanšu asociācijas vadītā banku lobija pretestību, 2025. gada 1. janvārī tika ieviests pagaidu “solidaritātes nodoklis”. Būtībā tas ir virspeļņas nodoklis banku sektoram. Kā “nra.lv” jau iepriekš stāstījusi lasītājiem, ārkārtas pasākumi, lai stimulētu Eiropas ekonomiku, un citi faktori ir nesuši negaidītu peļņu banku nozarei visā Eiropā. Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Banka un citas valsts institūcijas kopīgi izstrādāja šo nodokli. https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/469017-bankam-dos-izveli-vai-nu-krediti-vai-finansejums-valsts-drosibai.htm Rīgai uzkrātās pieredzes jomā bija uz ko balstīties. Latvija nav pirmā ES valsts, kurā bankām ir jāmaksā šāda veida nodoklis. 2023. gadā virspeļņas nodoklis tika ieviests, piemēram, Itālijā. 2024. gadā virspeļņas nodoklis bankām bija spēkā Spānijā, Slovākijā, Čehijā un Lietuvā. Piemēram, Lietuvā solidaritātes nodoklis tiek izmantots militāro vajadzību segšanai. Tāpat ES valstīs, piemēram, Beļģijā, enerģētikas sektorā tika ieviests papildu nodoklis, kas bija saistīts ar tarifu un ieņēmumu pieaugumu enerģētikas sektorā. Eiropas Parlaments izskatīja ieteikumus šī nodokļa ieviešanai arī citām tautsaimniecības nozarēm. Likums “Par banku solidaritātes iemaksu” stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī un paredz “Latvijā reģistrēto kredītiestāžu, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiāļu pienākumu Latvijā veikt solidaritātes iemaksu”. Kā norāda FM, jaunais nodoklis tiek aprēķināts, pamatojoties uz tīrajiem procentu ienākumiem, kas par vairāk nekā 50 procentiem pārsniedz kredītiestādes finanšu pārskatos atspoguļotos vidējos tīros procentu ienākumus par piecu gadu pārskata periodu. Tādējādi nodokļa bāze tiek aprēķināta pēc vidējiem rādītājiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Viss, kas nopelnīts virs vidējā, tiek aplikts ar 60%. “Bija nepareizi par aprēķinu bāzes periodu izvēlēties periodu ar negatīvām procentu likmēm un Covid-19 krīzi. Šie gadi neatspoguļo vidējo "normālo" situāciju - ne banku procentu ienākumu, ne kreditēšanas attīstības ziņā. Objektīvi salīdzinājumam vajadzēja izmantot ECB noteikto noguldījumu likmi 2% apmērā, kas saskaņā ar ECB vīziju raksturo vidējo stabilo ekonomikas stāvokli,” norāda SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Solidaritātes iemaksa noteikta uz trīs gadu periodu - 2025., 2026. un 2027. gadam.
Viens no nodokļa ieviešanas iemesliem bija banku kreditēšanas stāvoklis. 2024. gada septembrī ekonomikas ministrs Viktors Valainis “nra.lv” sacīja: "Latvijas banku kredītportfelis, kas izsniegts rezidentiem, ir nepilni 14 miljardi eiro, kas ir aptuveni tikpat, cik pirms desmit gadiem. Tas nozīmē, ka finanšu institūcijas nevēlas kreditēt Latvijas iedzīvotājus un ekonomiku kopumā. Jaunais nodoklis tiek uztverts kā mehānisms, kas stimulēs bankas aktīvāk kreditēt." Likums paredz iespēju piemērot atlaidi solidaritātes iemaksām 25%, 50%, 75% un 100% apmērā, ja kredītiestāde palielina kreditēšanas apjomu. Atlaides lielums ir atkarīgs no kreditēšanas pieauguma lieluma pārskata gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Jautātas par izmaiņām kreditēšanas stratēģijā, bankas sniedz dažādas atbildes. "Mēs darbojamies augstas konkurences apstākļos un nevēlamies publiski apspriest visas mūsu kredītpolitikas detaļas. Kāpēc sniegt šādu informāciju mūsu konkurentiem?" saka “Swedbank”. “Luminor” brīdina par iespējamām problēmām. "Izmaiņas ilgtermiņā var iedragāt tieši to, ko šim likumam ir paredzēts stimulēt - kreditēšanu un ekonomisko attīstību Latvijā. Kreditēšana ir vitāli svarīga Latvijas tautsaimniecībai, taču likums neparedz no šī nodokļa atbrīvot jaunus aizdevuma līgumus. Nodokļa ieviešana nestimulē banku kreditēšanas paplašināšanos, bet gan var to ierobežot," norāda bankas Latvijas filiāles vadītājas vietniece Gita Juršāne. Viņa skaidro, ka Latvijas nodokļu sistēma ir parādījusi, ka tā ir neprognozējama un netiek vienādi piemērota dažādām nozarēm, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu nozaru komersantiem. “Investoriem - gan vietējiem, gan ārvalstu - tas varētu likt apšaubīt Latvijas nodokļu režīma uzticamību un prognozējamību, padarot mūsu valsti mazāk pievilcīgu investīcijām,” saka Gita Juršāne. “Latvijā būs ne tikai augstākā efektīvā nodokļu likme bankām starp Baltijas valstīm, bet arī ieguldītā kapitāla atdeve no Latvijā izsniegtajiem kredītiem būs ievērojami zemāka nekā kaimiņvalstīs,” norāda bankas “Citadele” finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele. Jāpiebilst, ka Igaunija nupat ir atteikusies no prakses ieviest banku virspeļņas nodokli. "Runājot par "solidaritātes iemaksām", es saprotu situāciju valstī un līdzekļu nepieciešamību aizsardzībai un citām stratēģiskām iniciatīvām. Valstij ir tiesības iekasēt ienākuma nodokli tiktāl, cik tas ir nepieciešams. Taču es absolūti nevaru piekrist idejai to saukt par solidaritātes iemaksu situācijā, kad viena nozare tiek izvēlēta, lai no peļņas maksātu vairāk, te nav nekāda sakara ar solidaritāti," saka SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetetere. “Pastāv iespēja, ka nodokļa radītās izmaksas kompensēs investīciju samazināšanās vai augstākas cenas, kas var negatīvi ietekmēt patērētājus un ekonomikas izaugsmi,” saka Gita Juršāne no “Luminor” bankas.
“Luminor” atgādina, ka Eiropas Centrālā banka pret nodokli jau ir iebildusi. Tas pagājušajā rudenī tika formulēts šādi: "Likumprojektam ir negatīva ietekme uz kredītiestāžu darbības nosacījumiem. Tā kopējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un līdz ar to arī valsts budžetu, īpaši ilgtermiņā, joprojām ir neskaidra. Likumprojektam ir procikliska ietekme: izstrādāts pamatlikmju paaugstināšanas fāzei, taču monetārās politikas mīkstināšanas fāzē tas neatstās cerēto ietekmi uz valsts ieņēmumiem."
Ieva Tetere uzskata, ka maldīgs ir priekšstats, ka bankas spēs panākt likumā noteikto kreditēšanas pieauguma tempu, lai saņemtu nodokļu atvieglojumu, proti, kredītportfeļa pieaugumu par 10-15%. "Tāda izaugsme bija vērojama tikai pirms 2006.-2007. gada ekonomiskās krīzes. Tas nozīmē, ka mēs faktiski virzām ekonomiku pretī krīzei. Svarīgi saprast, ka SEB banka izmanto akcionāru un noguldītāju līdzekļus, tāpēc banka kreditē, lai pēc tam varētu atmaksāt naudu un neciestu zaudējumus ilgtermiņā, nevis lai samazinātu nodokļu maksājumus. Pēc mūsu aplēsēm SEB 2025. gadā solidaritātes iemaksās maksās aptuveni 25 miljonus eiro,” stāsta Ieva Tetere. "Pēdējo gadu laikā esam veikuši ievērojamus ieguldījumus, lai nostiprinātos kā digitālais līderis Latvijas banku vidū, taču solidaritātes iemaksas ieviešana bankām Latvijā no 2025. gada varētu apdraudēt mūsu izaugsmes perspektīvas," saka Valters Ābele no bankas “Citadele”. "Lai gan mūsu mērķis ir paātrināt mūsu izaugsmes izredzes Latvijā, mēs uzskatām, ka mērķu sasniegšana kļūs arvien grūtāka, kamēr solidaritātes ieguldījums būs spēkā." Turklāt pastāv risks, ka bankas nebūs ieinteresētas visu peļņu parādīt valstij. "Šī ir vienkārša nodokļu plānošana, kuras mērķis ir "optimizēt" liekos ienākumus. Kā liecina prakse, plānotie ieņēmumi no šī negaidītā nodokļa vienmēr ir mazāki par faktiskajiem. Tas, kādus instrumentus bankas izvēlas, ir atkarīgs tikai no to nodokļu konsultantu kvalifikācijas un sakariem," stāsta Jaroslavs Lomakins, SIA “Honest & Bright Company” vadošais partneris. Finanšu eksperte Baiba Apine domā citādi. "Bankām nav tik viegli noslēpt peļņu. Noteikumi šajos jautājumos ir ļoti strikti. Vieglāk ir samaksāt šo nodokli un aizmirst par to."
