arrow_downwardVeselīgs dzīvesveids

Reizēm šķiet, ka veselīgam dzīvesveidam veltītajos rakstos un raidījumos vārdu «imunitāte» daudzina pārāk bieži, jo sevišķi laika posmā no vēla rudens līdz agram pavasarim.

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir viens no labākajiem veidiem, kā stiprināt imunitāti, uzskata ājurvēdas speciālisti. Nepareiza dzīvesveida, ikdienas stresa un citu faktoru dēļ organisms tiek novājināts un tas zaudē aizsargspējas.

«Apsveicami, ka pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam un videi draudzīgam dzīvesveidam, cenšas lietot bioloģisko pārtiku, meklē dabiskus mazgāšanas līdzekļus un arī ķermeņa, sejas un mutes dobuma kopšanā dod priekšroku produktiem, kas nākuši no dabas,» saka klīnikas 33. zobs zobārste Anita Bergmane.

Rokas ir tā ķermeņa daļa, kas daudz pakļautas dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem – gaisa temperatūras un mitruma svārstībām, laika apstākļiem, tīrīšanas līdzekļiem un dārza darbiem. Ziemā roku ādu nelabvēlīgi ietekmē arī aukstums, vējš un skābekļa trūkums.

Ja, iztiekot bez šausmināšanās, bet arī neļaujoties pārliekai bezrūpībai, katrs cilvēks objektīvi izvērtētu, cik daudz ķīmijas viņam diendienā ir visapkārt, tad rezultāts būtu pārdomu vērts.

Bērnu pulmonoloģe Renāte Snipe norāda, ka sausa gaisa radītos traucējumus mēs katrs esam izbaudījuši – īpaši tagad, kad apkures sezona rit pilnā sparā. «Apkures ierīces spēcīgi žāvē gaisu.

Tikai retajam cilvēkam šajā gadalaikā laimējas iztikt bez saaukstēšanās. «Jābūt pietiekami labai imunitātei, lai organisms spētu pielāgoties mūsu mainīgajām ziemām un krasajiem kontrastiem starp drēgno āra gaisu un karsto, sauso mikroklimatu telpās,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Ziema nudien var trāpīt pa degunu – ja ne ar sniega piku, tad vismaz veicinot iesnas un citas elpceļu kaites. Viena no tādām ir deguna blakusdobumu iekaisums. Kā šis iekaisums rodas, kādas pazīmes liek par to domāt, un kāda ir ārstēšana?

Latvijā algoloģija ir salīdzinoši jauna medicīnas specialitāte, un, sastopot algologu, daudzi jautā, ar ko šis speciālists nodarbojas. «Uzzinot, ka tas ir sāpju ārsts, daži saka: izklausās briesmīgi, gluži vai bail pie tāda iet.

Pneimonoloģealergoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja Ineta Grīsle norāda, ka Eiropā viena no populārākajām mājokļa klimata problēmām ir pārlieku mitrs gaiss, savukārt latvieši ar sev raksturīgo pārmērīgo dzīšanos pēc siltuma un telpu pārkurināšanu iedzīvojušies otrā galējībā – sausā gaisā, kas savukārt kaitē elpceļu veselībai.

«Sieviete ir radīta tam, lai viņa radītu pēcnācējus, un tas nozīmē, ka sievietes ķermenim vienmēr jābūt gatavam radīšanai. Taču, lai sievietes ķermenis varētu radīt – vai veselus bērnus, vai pozitīvas domas un emocijas, tajā jābūt sārmainai videi, kas nozīmē, ka ir jādomā, ko ēst,» saka makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis.

Uzņemt pietiekami daudz šķidruma ir svarīgi jebkurā gadalaikā. No skolas gados mācītā atceramies, ka cilvēka organismā ir ap 65% vai vairāk ūdens, kas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvības procesus.

Vīrietim ir diezgan nereāli iestāstīt, kā viņam vajadzētu ēst un kā dzīvot, lai viņš būtu vesels, – jo viņš grib saglabāt savu neatkarību: es zinu pats, es saprotu pats, man viss ir labi!

Kad elpceļu vīrusi nemīlīgajā un drēgnajā sezonā meklē sev jaunus upurus, mēs rūpīgāk nekā citkārt mazgājam rokas, vēdinām telpas, cenšamies apģērbties atbilstoši laika apstākļiem, izvairāmies no lielām ļaužu masām un veicam citus vispārzināmus profilakses pasākumus.

Nav noslēpums, ka centralizētās apkures sistēmas telpās sausina gaisu, tāpēc īpaši apkures sezonā aktuāli kļūst jautājumi par gaisa mitrināšanu. Kā norāda ģimenes ārste un alergoloģe Signe Puriņa, cilvēka organismam optimālais relatīvais gaisa mitrums ir no 40 līdz 50 procentiem.

Patiesībā nemaz nav tāda cilvēka, kuram zem Ziemassvētku eglītes ar vislabākajiem novēlējumiem nevarētu likt zivju eļļu. Tā ir dāvana, kas noderēs ikvienam, ja būs pareizi izraudzīta tieši viņam.

Vecumā no 13 līdz 25 gadiem pusaudžu un jauniešu ādu mēdz raksturot labs tonuss, veselīgs izskats, elastība un vingrums, taču bieži vien tā mēdz būt problemātiska saistībā ar pārejas vecumu un hormonālām pārmaiņām.

Ginkgo biloba jeb divdaivu ginks ir unikāls koks, kas tiek uzskatīts par visvecāko pasaulē. Ginka fosilijas atrastas Permas perioda nogulumos, kas ir 270 miljonu gadu veci.

Uztura lietpratēji saka arvien noteiktāku nē drakoniskām diētām, kas saistītas ar badošanos un strauju svara zudumu. Lai saglabātu slaidu augumu, jāiztiek bez pārmērībām, jācenšas vairāk kustēties, samērot produktīvu darbu ar pilnvērtīgu atpūtu un normāli izgulēties.

Ziemassvētku dāvanā – zivju eļļa? Daudziem tā šķiet laba doma, jo šāda dāvana noder visai ģimenei, tā ietver sevī labas veselības vēlējumu un praktisku lietu, kas palīdz šo vēlējumu piepildīt.

Raidījuma Esi gardēdis vadītāja, allaž mundrā un pozitīvā Gundega Skudriņa atzīst, ka viņas lielākais labsajūtas avots esot visā saredzēt tikai labo, nevis gausties par dzīvi.

Ja dzirde kādu dienu pasliktinās pēkšņi, cilvēks uztraucas un dodas pie ārsta, un tas ir pareizi darīts. Bet ļoti bieži dzirde pasliktinās pamazām, un tas ilgu laiku paliek neievērots.