Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Māja \ Veselīgs dzīvesveids

Figūrai draudzīgi produkti

Uztura lietpratēji saka arvien noteiktāku nē drakoniskām diētām, kas saistītas ar badošanos un strauju svara zudumu. Lai saglabātu slaidu augumu, jāiztiek bez pārmērībām, jācenšas vairāk kustēties, samērot produktīvu darbu ar pilnvērtīgu atpūtu un normāli izgulēties.

Palīdzēt var arī produkti, kurus iekļaujot ēdienkartē, tievēšana sokas labāk. Pamatojums ir dažāds: vieni nodrošina ilgāku sāta sajūtu, citi liek vielmaiņai darboties aktīvāk, vēl par citiem tiek uzskatīts, ka tie spēj kavēt tauku nogulsnēšanos rezervēs. Visbiežāk šie produkti nav dārgi vai reti sastopami, tādēļ reizēm tieši sava parastuma dēļ netiek pienācīgi novērtēti.

Auzu pārslas. Jāizvēlas pilngraudu auzu pārslas, kuras iegūst no neskaldītiem auzu putraimiem. Tās satur daudz olbaltumvielu, arī kalciju, magniju, kāliju, B1, B2 un PP vitamīnus. Šķiedrvielu un olbaltumvielu kombinācija sniedz ilgstošu sāta sajūtu.

Pupiņas. Vērtīgo olbaltumvielu dēļ pupiņas iesaka ēst visiem, arī veģetāriešiem. Toties piesātināto tauku pupiņās nav nemaz un tās ir bagātas arī ar šķiedrvielām.

Lēcas. Tās ir bagātas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām, satur B1 vitamīnu, dzelzi, magniju, folskābi, kāliju. Plašos uztura pētījumos secināts, ka regulāra lēcu ēšana labvēlīgi ietekmē sirds veselību un palīdz pazemināt holesterīna līmeni asinīs. Augstais balastvielu saturs nodrošina ilgstošu sāta sajūtu un novērš nevēlamas cukura līmeņa svārstības asinīs, kā arī uzlabo gremošanas sistēmas darbību.

Mandeles. Garšīgas, sātīgas un bagātas ar alfalinolskābi, kam piemīt spēja paātrināt tauku vielmaiņu. ASV veikti vairāki eksperimenti, kur cilvēki ķermeņa masas normalizēšanas nolūkā ievēroja mazkaloriju diētu. Tika noskaidrots, ka tie, kuri regulāri iekļāva ēdienkartē 10–12 negrauzdētu mandeļu, zaudēja vairāk liekā svara nekā tie, kuri uzņēma tādu pašu kaloriju daudzumu, taču mandeles neēda.

Ciedru rieksti. Olbaltumvielas, ko satur ciedru rieksti, sastāva ziņā ir īpaši tuvas cilvēka audos esošajām olbaltumvielām, tāpēc organisms tās spēj izmantot par 99%. Tauku saturs ir augsts, 55–66%, taču tās ir veselīgās polinepiesātinātās taukskābes. Izpētīts, ka tās spēj nomierināt izsalkuma hormonus un palīdz deldēt vēdera tauku uzkrājumus.

Olas. Salīdzinoši mazkaloriskas un viegli pagatavojamas. Olās nav šķiedrvielu, toties atrodamas daudzas neaizstājamās aminoskābes, nepiesātinātās taukskābes, holīns, A, B, D, E un K vitamīni, fosfors, dzelzs, sērs u. c.

Sarkanvīns. Ir zināms, ka sarkanvīna patēriņš mērenās devās palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, pateicoties bioloģiski aktīvām vielām – vīnogu polifenoliem, kuriem piemīt antioksidatīvas īpašības. Polifenoli kontrolē un normalizē vielmaiņas procesus šūnu līmenī un cita starpā kavē tauku nogulsnēšanos, turklāt sarkanvīnā ir arī kalcija piruvāts, kas palīdz taukšūnām sadedzināt vairāk enerģijas.

Turku zirņi jeb aunazirņi. Tie satur samērā daudz šķiedrvielu, tādēļ cilvēks ilgāk jūtas paēdis. Turku zirņos ir veselīgas olbaltumvielas un nepiesātinātie tauki. Regulāri iekļauti ēdienkartē, tie sekmē zema blīvuma holesterīna līmeņa pazemināšanos un cukura līmeņa normalizēšanos asinīs. Aunazirņu balastvielas pilda arī prebiotiķu funkcijas – tās paēdina zarnu trakta labās baktērijas.

Brūnie rīsi. Tie ir pilngraudu rīsi – atbrīvoti no cietā ārējā apvalka, atstājot mīksto kliju mētelīti. Tie ir bagātāki ar šķiedrvielām, minerālvielām, tajā skaitā silīciju, un B grupas vitamīniem, nekā baltie, slīpētie rīsi. Arī olbaltumvielu saturs ir augstāks. Var atļauties apēst diezgan lielu porciju, neuzņemot pārmērīgi daudz kaloriju.

Ķirbji. Maz kaloriju, pietiekami daudz šķiedrvielu, turklāt ķirbji bagāti ar betakarotīnu, kas palīdz cīnīties ar oksidatīvo stresu un iekaisumiem. Pēdējā laikā arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka iekaisums veicina pārlieku tauku uzkrāšanos organismā.

Kvinoja. Saukta arī par kinoju, kinvu vai rīsu balandu, kvinoja Latvijā pagaidām vēl mazpazīstama. Tajā ir vairāk olbaltumvielu nekā graudaugu produktos, sirds veselībai noderīgās nepiesātinātās taukskābes, kā arī antioksidanti kvercetīns un kempferols. Šķiedrvielu daudzums kvinojā ir gana liels, tādēļ tās lietošana uzturā nāk par labu gremošanas trakta veselībai, palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs un normalizēt holesterīna līmeni, turklāt reti izraisa alerģisku reakciju.