Elpceļu bieds – sauss gaiss
 

Bērnu pulmonoloģe Renāte Snipe norāda, ka sausa gaisa radītos traucējumus mēs katrs esam izbaudījuši – īpaši tagad, kad apkures sezona rit pilnā sparā. «Apkures ierīces spēcīgi žāvē gaisu.

 Pirmais, ko parasti izjūtam – kļūst sausa āda un lūpas,» teic ārste. Lai sekotu līdzi klimatam telpās, viņa iesaka noteikt gaisa mitrumu un rīkoties atbilstoši rādītājiem.

Ieteicamais mitruma līmenis telpās, lai neciestu pašsajūta, ir no 40 līdz 60 procentiem. Kā atzīst ārste, komforta temperatūra katram ir cita, bet optimālā ir no 21 līdz 24 grādiem.

R. Snipe uzsver, ka labvēlīgam klimatam svarīga gaisa mitruma un temperatūras attiecība – jo sausāks gaiss, jo augstākai jābūt temperatūrai. «Tas skaidrojams ar to, ka sausā gaisā ir izteiktāka salšanas izjūta. Turpretim, ja gaiss ir mitrs, mēs labāk jūtamies zemā temperatūrā.»

Pelējums veicina alerģijas

Veselībai labvēlīga nav neviena galējība. R. Snipe skaidro: «Ja gaiss ir pārlieku mitrs, pastāv lielāka iespēja, ka telpās savairojas pelējuma sporas, kas savukārt ir ļoti spēcīgs alergēns – tas kairina elpceļus un jutīgiem cilvēkiem var provocēt astmas attīstību. Uzturēšanās piepelējušās telpās ir ārkārtīgi kaitīga veselībai.» Plaušu slimību ārste atgādina, ka, ja pelējums jau sācis vairoties, to ir ļoti grūti iznīcināt – nepieciešami speciāli ķīmiski līdzekļi, iespējams, pat telpu remonts, jo jānovērš cēloņi. «Tādā ziņā mitrs gaiss sagādā vairāk problēmu nekā sauss, jo gaisa mitrināšanas pasākumi ir vienkāršāki.»

Zūd gļotādu barjerfunkcija

Sausa gaisa radītie labsajūtas traucējumi nevar palikt nepamanīti. «Tā kā apkures ierīces spēcīgi žāvē gaisu, pirmais, ko parasti izjūtam, uzturoties telpās – kļūst sausa āda un lūpas. Tas ir pirmais rādītājs, ka gaiss telpās ir par sausu. Bērniem lielākā sausa gaisa radītā problēma ir tā, ka izžūst elpceļu gļotādas, līdz ar to pazeminās aizsargbarjera pret bakteriālām infekcijām un bērns kļūst uzņēmīgāks pret vīrusiem. Pastāv arī atsevišķi vīrusu veidi, kas sausā gaisā ir vairāk spējīgi izdzīvot nekā mitrā gaisā, tāpēc ir lielāka iespējamība saslimt ar elpceļu infekcijām,» stāsta ārste. Jutīgiem cilvēkiem sausas gļotādas var izraisīt ne tikai acu niezi, bet pat deguna asiņošanu. Tāpat, zūdot gļotādu barjerfunkcijai, var attīstīties deguna blakusdobumu iekaisums jeb haimorīts. «Ziemā ar haimorītu biežāk slimo ne tāpēc, ka gaisā ir vairāk vīrusu, bet gan tāpēc, ka apkures dēļ ir ļoti sauss gaiss.» Vēl pirms sajusti veselības traucējumi, der ņemt vērā tādas pazīmes kā saplaisājušas koka grīdas un mēbeles, kā arī istabas augu stāvokli – arī šie faktori liecina par sausu klimatu.

Gaiss jāmitrina

Jāņem vērā, ka, ja gaiss ir sauss, visi telpā esošie alergēni (piemēram, putekļi) intensīvāk cirkulē pa gaisu. Ja cilvēkam nav noslieču uz alerģijām, ārste mierina, ka nopietnās un hroniskās kaitēs iedzīvoties nav iespējams, lai vai cik daudz putekļu telpās būtu.

«Tā parasti ir daudzu faktoru mijiedarbība,» uzsver R. Snipe. Kā vienu no faktoriem, kas vainojams pie sausa gaisa, ārste min arī apsildāmās grīdas – tās gan sausina gaisu, gan izžāvē putekļus, kas pēc tam izplatās pa telpu.

Lai novērstu sausā gaisa radītos traucējumus, vispirms būtiski sākt ar gaisa mitruma konstatēšanu. Kad tas izdarīts, gaiss jāmitrina. «Pats vienkāršākais paņēmiens ir likt uz radiatoriem mitrus dvieļus. Tāpat iespējams iegādāties īpašus, radiatoros iekaramus keramikas traukus, kuros liet ūdeni.

Gaisu mitrināt var arī, laistot istabas augus, īpaši, ja tie atrodas māla podos – tad trauks ilgāk uzturēs sevī mitrumu.» Mūsdienīgāk tomēr ir iegādāties gan gaisa mitruma mērītāju, gan speciālu mitrinātāju un, sekojot mērinstrumenta rādījumam, izvēlēties mitrināšanas ierīces jaudu, iesaka R. Snipe.