Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja \ Veselīgs dzīvesveids

Sauss gaiss: latviešiem raksturīga galējība

Pneimonoloģealergoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja Ineta Grīsle norāda, ka Eiropā viena no populārākajām mājokļa klimata problēmām ir pārlieku mitrs gaiss, savukārt latvieši ar sev raksturīgo pārmērīgo dzīšanos pēc siltuma un telpu pārkurināšanu iedzīvojušies otrā galējībā – sausā gaisā, kas savukārt kaitē elpceļu veselībai.

«Vēloties novērst sausā gaisa radītos nepatīkamos simptomus, pirmām kārtām jānoregulē temperatūra dzīvojamās telpās un jānodrošina mājoklī optimāls mitruma līmenis,» atgādina ārste.

Optimālais mitruma līmenis telpās, kas ļauj cilvēkiem justies komfortabli, ir no 40 līdz 60 procentiem. Bērniem tas ir vidusceļš – 50 procenti. Kā norāda plaušu slimību ārste, svarīga ir arī gaisa temperatūra: pieaugušiem cilvēkiem dzīvošanai piemērotākā ir vide, kurā ir 18–20 grādus silts, savukārt bērni un vecāka gadagājuma ļaudis vislabāk jutīsies 20–25 grādu temperatūrā. «Naktī gaiss var būt nedaudz vēsāks,» I. Grīsle iesaka un norāda, ka jāklausa savām izjūtām un vēlmēm pēc siltāka vai vēsāka gaisa. «Tomēr zināt gaisa mitruma līmeni telpās gan ir svarīgi. Īpaši tad, ja ģimenē aug mazi bērni, kas bieži slimo. Gaiss nedrīkst būt ne par sausu, ne par mitru,» viņa teic.

Jāuzmana pašsajūta

Pirmie simptomi, kas liecina par sausā gaisa ietekmi uz pašsajūtu, ir sausas gļotādas. «Bieži, no rīta pamostoties, ir sauss un aizlikts deguns. Bērniem reizēm pat degunā veidojas iekaisums un krevelītes. Ja šo simptomu dēļ nav iespējams elpot caur degunu, tiek elpots caur muti, bet tā savukārt tiek kairināta kakla gļotāda, no kā izriet kairinoša sajūta kaklā un klepus. Arī tad, ja gaiss ir par mitru, gļotādas nejūtas labi un tiek kairinātas,» ārste saka.

I. Grīsle atgādina, ka sauss gaiss veicina arī putekļu izplatību telpās, bet to ieelpošana kairina elpceļus. «Daži speciālisti iesaka novērtēt mitruma līdzsvaru telpā pēc istabas augu labsajūtas, taču es domāju, ka svarīgāk ir uzmanīt savu pašsajūtu,» daktere pamato.

Risks astmas slimniekiem

Hroniskiem elpceļu slimniekiem vīrusus un baktērijas atvairīt ir sarežģītāk – baciļiem ir viegli iekļūt elpceļos, taču imūnsistēma nespēj laikus reaģēt. «Tāpēc alerģiskiem un jutīgiem cilvēkiem risks tikai pieaug. Īpaši no gaisa mitruma svārstībām jāizvairās tiem, kuriem ir alerģija pret putekļiem vai pelējumu, jo, saskaroties ar alergēnu, alerģija var uzliesmot.» I. Grīsle norāda, ka spēcīga sausuma ietekme apkures sezonā raizes var sagādāt astmas slimniekiem – to provocēs infekcijas un stresa situācijas.

Svarīga gaisa mitrināšana

Pašsajūtu uzlabot palīdzēs gļotādu mitrināšana, ņemot talkā jūras ūdeni vai speciāli elpceļiem paredzētas eļļas. «Šim nolūkam var izmantot olīveļļu vai kādu no pašmāju ražotāju efektīvajām smiltsērkšķu eļļām – tajās ir apvienotas labas vielas,» viņa izsaka atzinību. Tikpat svarīgi ir uzturēt līdzsvarā gaisa temperatūru un mitrumu. «Es iesaku vēdināt telpas, lai mājoklī ieplūstu svaigs gaiss, un tīrīt, lai nekrātos putekļi. Jāņem vērā, ka putekļi krājas ne vien uz mēbelēm un citām virsmām, bet arī, piemēram, datorā un citā tehnikā. Likt uz radiatoriem slapjas drānas es nerekomendēju, jo šai darbībai tomēr ir īslaicīgs efekts. Tā vietā iesaku izmantot profesionālās gaisa mitrināšanas iekārtas. Tas, kādu iekārtu izvēlēties, paliek katra paša ziņā – vienkāršāku vai automatizētu ar iespējām regulēt rādītājus.»

Eksperte pneimonoloģealergoloģe Ineta Grīsle ieteic:

• optimālais mitruma līmenis telpās – no 40 līdz 60 procentiem;

• ieteicamā gaisa temperatūra telpās 18–20 grādi;

• elpceļu gļotādas palīdzēs mitrināt jūras ūdens vai eļļas;

• telpas regulāri jāvēdina un jātīra;

• pilnvērtīgai gaisa mitrināšanai jāizmanto profesionālas mitrināšanas iekārtas.