Patiesībā nemaz nav tāda cilvēka, kuram zem Ziemassvētku eglītes ar vislabākajiem novēlējumiem nevarētu likt zivju eļļu. Tā ir dāvana, kas noderēs ikvienam, ja būs pareizi izraudzīta tieši viņam.
Ražotāji piedāvā daudz dažādu zivju eļļas veidu, un cilvēki šajā sortimentā ne vienmēr labi orientējas. Varētu likties: zivju eļļa paliek zivju eļļa, ko nu tur daudz pētīt un spriedelēt. Tomēr katram cilvēkam ir vērts izvēlēties vispiemērotāko zivju eļļas veidu atkarībā no viņa vecuma, ēšanas paradumiem, vispārējā veselības stāvokļa un arī no gadalaika. Piemēram, ziemā ir labi, ja līdz ar zivju eļļu tiek uzņemtas gan neaizstājamās omega3 taukskābes, gan D vitamīns.
Galvenie zivju eļļas veidi
Zivju eļļas veidus var iedalīt divās lielās grupās: eļļa, kas iegūta no mencu aknām, un eļļa, kas iegūta no zivju ķermeņiem. Mencu aknu eļļa vēsturiski bija pirmā, kuru sāka ražot kā līdzekli veselības stiprināšanai. Tā satur A un D vitamīnu dabiskā veidā lielā koncentrācijā. Savukārt eļļa, kas iegūta no zivju ķermeņiem, lielā koncentrācijā satur omega3 taukskābes: eikozapentaēnskābi (EPS) un dokozaheksaēnskābi (DHS). Pirmajiem zivju eļļas lietotājiem par šīm taukskābēm vēl nebija zināms, un kopš tiem laikiem arī saglabājies mīts, ka zivju eļļa jālieto tikai ziemā vai tikai bērniem. Jo vairāk zinātne pēta omega3 taukskābes, jo vairāk rodas pamatojumu, kāpēc tās mūsu organismam nepieciešamas pastāvīgi.
Omega3 taukskābju avoti
Cilvēku zināšanas bieži vien aprobežojas ar to, ka omega3 taukskābes ir zivīs. Mazāk ir to, kuri zina, ka vērtīgākais šo taukskābju avots ir treknās zivis – sardīnes, siļķes, skumbrijas, zobenzivis, anšovi, tunči un laši. Interesanti, ka sardīnes, anšovi un skumbrijas satur tikpat daudz omega3 taukskābju kā laši, bet tajās ir mazāk
piesārņojuma – smago metālu un citu kaitīgu vielu. Tādēļ arī pasaulē pazīstamais zivju eļļas ražotājs LYSI, kas atrodas Islandē un kam ir 70 gadu pieredze, ražo zivju eļļu tieši no anšoviem, sardīnēm un skumbrijām, kas nāk no ekoloģiski tīrā Ziemeļatlantijas okeāna reģiona. Lai uzņemtu pietiekami daudz omega3 taukskābju, vismaz divas trīs reizes nedēļā jāapēd aptuveni 200 g liela šo zivju porcija. Noskaidrots, ka vidusmēra Latvijas iedzīvotājs zivis ēd reizi desmit dienās, un tas ļauj uzņemt tikai 14–20% no minimālā ieteicamā omega3 taukskābju daudzuma. Bieži vien cilvēki izvēlas nevis minētās jūras zivis, bet saldūdens zivis, kuras omega3 taukskābju satura ziņā nav salīdzināmas ar jūras zivīm. Tādā gadījumā labs risinājums, lai nodrošinātu sev nepieciešamo omega3 taukskābju daudzumu, ir zivju eļļas lietošana.
Ziemā – ar D vitamīnu
Ziemas mēnešos ļoti pieprasīta ir LYSI ražotā zivju ķermeņa eļļa, kam pievienots D3 vitamīns – holekalciferols. Dabiskā ceļā D vitamīns galvenokārt veidojas mūsu ādā saules ultravioleto B staru ietekmē, kuru viļņu garums ir 290–315 nanometru, bet saules gaismas mūsu platuma grādos šobrīd nepietiek. Nedaudz D vitamīna uzņemam arī ar uzturu, holekalciferols sastopams dažos dzīvnieku valsts produktos: olas dzeltenumā, jau minētajās treknajās zivīs, nedaudz arī sviestā. Uzņemt vajadzīgo D vitamīna devu tikai ar uzturu ir visai problemātiski. Ja D vitamīna deficīts organismā ir neliels, tad tam nav nekādu specifisku, pašam cilvēkam pamanāmu pazīmju. Izteikts D vitamīna trūkums vecākiem cilvēkiem, kā arī bērniem un pusaudžiem var novest pie
osteomalācijas – slimības, ko tautā sauc par kaulu atmiekšķēšanos. Veciem ļaudīm, kā zināms, raksturīga osteoporoze – trauslo kaulu slimība. Izrādās, ka tiem osteoporozes pacientiem, kuriem novērojams D vitamīna trūkums, biežāk atgadās gūžas kakliņa lūzumi. Par nopietnu D vitamīna deficītu liecina muskuļu problēmas, jo D vitamīns ir vajadzīgs arī normālai muskuļu vielmaiņai. Viena no klasiskām D vitamīna trūkuma pazīmēm ir muskuļu sāpes un vājums, ātra muskuļu nogurdināmība, arī biežāki kritieni. D vitamīna trūkumam varētu būt saistība ar pneimonijas un tuberkulozes attīstību.
D vitamīna nozīme organismā
D vitamīnam ir liela loma kalcija vielmaiņā: lai kalcijs organismā tiktu izmantots, nevis izvadīts laukā, līdztekus tam ir jāuzņem arī holekalciferols. Šis vitamīns nodrošina 80–90% uzņemtā kalcija uzsūkšanos. D vitamīns regulē kalcija un fosfora līmeni asinīs. Gan savstarpēji mijiedarbojoties, gan iedarbojoties katrs atsevišķi, kalcijs un D3 vitamīns palīdz veidot stiprus kaulus un sargā tos no lūzumiem, padara zobus izturīgākus pret kariesu un gādā par smaganu veselību, kā arī par normālu muskuļu darbu un asiņu recēšanu, regulē asinsspiedienu, nodrošina nervu šūnu impulsu nodošanu smadzenēm, uzlabo arī sejas ādas, matu un nagu stāvokli, nāk par labu psoriāzes pacientiem, kalpo osteoporozes un rahīta profilaksei, mazina premenstruālā sindroma izpausmes, uzlabo imunitāti, neitralizē skābes un uztur organismā normālu pH līmeni. D vitamīns tiek uzskatīts arī par līdzekli depresijas profilaksei.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Oriola Rīga
***
Kādēļ vajadzīgas omega3 taukskābes:
• Visaugstākais DHS sastāvs mūsu organismā ir acu audos. DHS ir svarīga redzei neatkarīgi no vecuma, tai ir īpaša nozīme tīklenes veselības uzturēšanā.
• Vispārzināma ir omega3 taukskābju labvēlīgā iedarbība uz sirds un asinsvadu sistēmu. Regulāri lietotas pietiekamā daudzumā, tās mazina zema blīvuma (t. s. sliktā) holesterīna līmeni asinīs, sargā artērijas no aterosklerozes, mazina trombu veidošanās risku, palīdz normalizēt asinsspiedienu u. c. Pirmie rezultāti holesterīna analīzēs atspoguļojas pēc vismaz pusgadu ilgas lietošanas.
• Nepieciešamas veselīgai un skaistai ādai, mazina tās sausumu, kalpo ādas slimību profilaksei, stiprina arī matus un nagus.
• Labvēlīgi ietekmē locītavu veselību, palīdz tās saglabāt kustīgas, aizkavē sīko locītavu deformāciju.
• Uzlabo smadzeņu asinsapgādi, līdz ar to veicina labu atmiņu un koncentrēšanās spējas, mazina stresu. Omega3 taukskābēm ir ļoti liela loma bērna smadzeņu attīstībā. DHS atrodama mātes pienā, jo tā ir vajadzīga jaundzimušā nervu sistēmas attīstībai. Omega3 taukskābju trūkumu novēro hiperaktīviem bērniem.
• Pateicoties savām antioksidatīvajām īpašībām, mazina brīvo radikāļu skaitu organismā.
