\\Autori

IZIlze Zonne

7.jun
Cilvēkiem mēdz būt ļoti konservatīvi ēšanas paradumi, tomēr ir produkti, kuru dēļ vērts tos nedaudz pamainīt. Uz to var pretendēt jaunās biešu lapas.
 
22.mai
Kā Neatkarīgā jau ziņoja, 29. maijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Multiplās sklerozes dienai veltīti pasākumi. Uzreiz jāuzsver: multiplā skleroze nav anekdotēs apsmaidītā kaite, kas pasliktina vecvecmāmiņas atmiņu, bet gan galvenais netraumatiskas invaliditātes cēlonis jauniem cilvēkiem – hroniska neiroloģiska slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, traucējot galvas un muguras smadzeņu darbību.
 
16.mai
Par savu vaļasprieku izvēloties dārzkopību, varam ne tikai izaudzēt ražu, bet arī radoši izpausties, gūt prieku un iekšēju harmoniju, kā arī nodrošināt sev veselīgu fizisku aktivitāti, kas ļauj saglabāt vingrumu un vairot spēku. Protams, tas viss – ar nosacījumu, ka cilvēks ieklausās savā organismā un neuzņemas vairāk, nekā viņš spēj paveikt. Pretējā gadījumā dārzkopība no hobija kļūst par mocību. Pirmās, kas cieš no neadekvātas slodzes, nereti ir locītavas.
 
10.mai
Lai iepriecinātu mammu ar kādu pašgatavotu gardumu Mātes dienā, vajag sirsnīgu vēlēšanos, nedaudz laika, kvalitatīvas izejvielas un, protams, labas idejas. Neatkarīgā tās smēlās kūku meistarklasē, ko vadīja AS Rīgas dzirnavnieks kūku meistare Nataļja Lagzdiņa. Meistarklases īpašie vēstneši bija Roberto, Kašers, Aija Vītoliņa (Amber), Valters Krauze, bobslejisti – olimpiskais čempions Daumants Dreiškens un Eiropas čempions Mārcis Rullis.
 
8.mai
Dusmas ir viena no cilvēka pamatemocijām, līdztekus, piemēram, priekam, skumjām vai bailēm. Un tās var reizēm pamatīgi sarežģīt dzīvi gan tam, kurš dusmojas uz citiem, gan tam, pār kuru dusmas tiek izgāztas. Tautā saka – dusmas skādē skaistumam. Dusmas var nodarīt jūtamu kaitējumu arī mūsu veselībai, nemaz nerunājot par attiecībām ar līdzcilvēkiem visdažādākajās dzīves jomās – tas vien jau ir pietiekams iemesls, lai iemācītos savas dusmas atšifrēt un kontrolēt. Par to – saruna ar hipnopsihoterapeitiem Zani Siliņu un Edgaru Skrodeli.
 
3.mai
Ja iecerēts rīt, neraugoties uz dabas kaprīzēm un draudošajiem aukstuma rekordiem, pulcēties pie balti klāta galda, lai nosvinētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, reizēm nav nemaz tik viegli izdomāt, ko tādu garšīgu lai sagādā. Gribas kaut ko pārsteidzošu un nebijušu, bet varbūt der atcerēties, kādu cienastu mēdzām gatavot toreiz, ap 1990. gadu. Diezgan bieži ciemiņus cienājām ar pašceptām vafelēm – tādas varētu tapt arī šajā reizē.
 
26.apr
Ja vakarā atliek laika un spēka parūpēties par rītdienas brokastīm, tas ir ļoti labs variants: pārziež plāno neraudzētās maizes plāceni – lavašu – ar kādu pildījumu, stingri satin, ievīsta pārtikas plēvē un – ledusskapī iekšā.
 
21.apr
Ja jums ir dārzs, tad gan jau vēl nāksies ar gārsām pacīnīties, jo nezāļu statusā tās ar savām garajām, lienošajām saknēm ir grūti iznīdējamas. Bet pavasarī, kad visbiežāk mostas interese par ēdamajām nezālēm, var paraudzīties uz gārsu no cita skatpunkta.
 
20.apr
Lieldienu galdā goda vietā būs olas. Pat ja cilvēks nav īpaši liels olu cienītājs, šajos svētkos viņš kādu tomēr apēdīs, bet daudziem olas ir arī iecienīta ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. Savulaik tās tika nopeltas kā neveselīgas, holesterīna līmeni paaugstinošas un līdz ar to nevēlamas sirdij un asinsvadiem, un bija cilvēki, kuri no olām atteicās vai lietoja uzturā tikai olu baltumus. Vēlāk olas tika attaisnotas, bet vai tas nozīmē, ka tās var ēst neierobežotā daudzumā?
 
11.apr
Interesants virtuves eksperiments: pagatavot kaut ko no tām dārzeņu daļām, kuras parasti izmetam atkritumos. Šī pieeja kļūst arvien populārāka laikā, kad daudzviet pasaulē dažādas organizācijas cīnās pret pārtikas bezjēdzīgu izšķērdēšanu un aizvien skaļāk izskan aicinājumi pirkt produktus apdomīgi un izmantot tos pēc iespējas pilnīgāk.
 
9.apr
Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.
 
3.apr
«Raugoties gada griezumā, parasti par diētām daudzi sāk runāt pavasarī, kad gatavojas peldkostīmu sezonai, tad arī sporta zāles piepildās ar cilvēkiem. Vasarā varbūt mazāk par to domā, bet jautājums atkal aktualizējas, kad tuvojas Ziemassvētki un jāvelk mazā melnā kokteiļkleita,» savos vērojumos dalās dietoloģe Lolita Neimane.
 
2.apr
Cilvēks, kurš iecerējis padarīt savus uztura paradumus veselīgākus, vēlas noskaidrot ne vien to, ko un cik, bet arī – kad vislabāk ēst. Būtu jau lieliski, ja varētu saņemt vienu standarta priekšrakstu, kas derētu visiem – brokastis tikos, pusdienas tikos, vakariņas atkal tikos un tikos.
 
29.mar
Banānmaize ir samērā vienkāršs risinājums, kad gribas kaut ko garšīgu, kā arī tad, ja jāizmanto pārgatavojušies banāni, kuriem mizu jau klāj lieli brūni plankumi.
 
22.mar
Kurš meklē, tas arī atrod iespēju paplašināt savu kulināro redzesloku, iekļaujot jaunus ēdienus un produktus. Viens tiem noteikti varētu būt amarants.
 
21.mar
Cilvēkiem, kuri ārstējas no vēža, tagad pieejams jauns vērtīgs informācijas avots – buklets Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanās laikā. Tajā lietišķi un saprotami izklāstīti fakti un sniegti uztura padomi, kas jāzina vēža pacientiem un viņu tuviniekiem. Buklets atrodams, apmeklējot interneta vietni onko.lv, bet par iespēju to saņemt drukātā formātā var interesēties pie sava ārstējošā ārsta.
 
20.mar
To, ka ikviens bērns ir vērtība ne vien paša ģimenei, bet arī visai sabiedrībai un valstij, esam sākuši saprast. Iecerot ģimenes pieaugumu, cilvēki vēlas sagaidīt visu iespējamo atbalstu no valsts un pašvaldībām, pretimnākšanu no darba devējiem un, protams, derētu arī labvēlīga attieksme no līdzcilvēkiem, kaut vai tāds nieks kā mammai ar bērnu ratiņiem sabiedriskajā transportā veltīts smaids tā vietā, lai kurnētu par neērtībām, ko viņa rada citiem pasažieriem. Bet pirmais un galvenais palīgs sievietei, kura gaida bērniņu, ir mediķis, kurš seko grūtniecības norisei – ginekologs, ģimenes ārsts, vecmāte.
 
13.mar
Kaldinot plānus par spodrības ieviešanu mājās, apkārtnes sakopšanu, dārza darbiem, tuvākiem un tālākiem ceļojumiem vai sportošanu, nepavisam negribētos pieļaut, lai prieku par šīm nodarbēm sabojā muguras sāpes. Tādēļ pirms aktīvās sezonas sākuma noteikti ir vērts apmeklēt fizioterapeitu. Ko šis speciālists var palīdzēt – uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Krista Aiga Bucika.
 
1.mar
Sākumā liekas – kumkvats ir tāds sīciņš apelsīns, bet tas izrādās ēdams ar visu mizu un pārsvarā no mizas vien sastāv. Miza ir salda, toties vidiņš stipri skābs. Tieši šā garšas kontrasta dēļ kumkvatus augstu vērtē gardēži. Ziemas izskaņā dzīvespriecīgi oranžā krāsa ir īpaši uzrunājoša.
 
22.feb
Pavadīt brīvdienas savā virtuvē? Pazīstamais šefpavārs Raimonds Zommers dara tieši tā, par spīti izplatītajam mītam, ka pavāri jau mājās neko negatavo. «Sestdienās un svētdienās es gatavoju mājās, jo pārējās dienas paiet restorānā un dažādos pasākumos,» stāsta Raimonds. «Mājās es cenšos maksimāli atrast jaunas idejas. Daru lietas, kam es ticu un kas man patīk.»
 
21.feb
Vēnu pavasaris ir ikgadēja akcija, kas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā notiek jau kopš 2010. gada. Tās mērķis ir rosināt cilvēkus pievērst lielāku uzmanību vēnu veselībai un aiziet uz konsultāciju pie kvalificēta flebologa. «Šo gadu pieredze rāda, ka tieši pavasarī cilvēki ir visvairāk noskaņoti risināt gan medicīniskas, gan estētiskas vēnu problēmas, tāpēc tas ir brīdis, kad arī mēs, flebologi, cenšamies par to biežāk runāt un informēt sabiedrību,» saka klīnikas vadītājs, ķirurgs flebologs, medicīnas doktors Uldis Mauriņš.
 
20.feb
Viņus var sastapt visur – ģimenē, radu, draugu un paziņu lokā, darba kolektīvā. Pēc saskarsmes ar tādiem cilvēkiem, pat ja neesam strīdējušies, jūtamies slikti un neērti, paliek negatīvas emocijas, sabojāts garastāvoklis, var pārņemt apmulsums vai trauksme, pat vainas apziņa, it kā mēs būtu viņiem parādā.