arrow_downwardIlze Zonne / Autori

Pēdējā laikā daudzināto ziņu, ka cilvēks uzskatāms par jaunu līdz pat 65 gadu vecumam, var uztvert ar dalītām jūtām. No vienas puses, var priecāties. No otras – tomēr jāsaprot, ka jaunais dalījums galvenokārt balstīts uz cilvēku darba mūža ilgumu, bet mazāk ņemtas vērā fizioloģiskās pārmaiņas, kas, gadiem ejot, norisinās organismā.

Šajā gadalaikā greipfrūts līdz ar citiem citrusaugļiem ir kā sveiciens no kādas saulainākas un dzīvespriecīgākas vietas. Laba izvēle, ja gribas izbaudīt mazliet atsvaidzinoša rūgtuma.

Alerģija ir slimība, kas savās daudzveidīgajās izpausmēs pacientiem traucē visu gadu. Pavasara un vasaras sezonā Latvijai un mērenā klimata joslai raksturīgi trīs ziedputekšņu alerģijas periodi: aprīlis un maijs saistīts ar alkšņu, bērzu, lazdu un pieneņu ziedēšanu, jūnijā un jūlijā zied pļavu zāles, augustā – vībotnes, balandas un nātres. Savukārt neatkarīgi no gadalaika problēmas rada mājas putekļu ērcītes, pelējums un dzīvnieku alergēni.

Lai gan sīpolam maltītē reti kad atvēlēta galvenā loma, tā garšai ir sava pastāvīga vieta daudzu ēdienu garšas buķetē, varētu sacīt, ka sīpols ir komandas spēlētājs. Svaigs, cepts, marinēts vai kaltēts, samalts un iekļauts garšvielu maisījumā, tas nonāk mūsu galdā ik dienu, pat ja reizēm to neapzināmies. Taču ziemā pārmaiņas pēc var pievērsties ēdieniem, kur sīpoli ir galvenā sastāvdaļa.

Situācija medicīnā jau ilgāku laiku tiek apspriesta no visām pusēm: mediķu atalgojums, slodze, darba organizācija ārstniecības iestādēs, rindas uz izmeklējumiem, mūsdienīgu tehnoloģiju un medikamentu pieejamība... «Tomēr ir tādi ārsta profesijas aspekti, kas netiek pieminēti, bet par kuriem būtu jārunā,» saka psihiatre Lada Stoligvo. «Mums ir pienākums glabāt noslēpumā pacienta slimības vēsturi un citu informāciju par pacientu, jo tā ir sensitīva un mēs nedrīkstam to komentēt pat tad, ja saskaramies ar tādu nepatīkamu fenomenu kā apmelošana vai sūdzību rakstīšana, piemēram, internetā, līdz ar to mums nav iespējas attaisnoties. Patiesībā ārsti ir diezgan neaizsargāta profesija, jo daži cilvēki var izmantot šo situāciju ļaunprātīgi līdz pat tīšai apmelošanai kaut kādu personisku iemeslu dēļ.»

Ja jaunajā gadā esi spēris varonīgu soli un savā ēdienkartē atteicies no pievienotā cukura un rūpnieciski ražotajiem saldumiem, tomēr pēkšņi sakārojas kādu konfekti – apēd vienu dateli.

Par personalizēto jeb precīzijas medicīnu tiek runāts dažādu medicīnas nozaru, tostarp kardioloģijas un endokrinoloģijas, kontekstā, bet šoreiz – par onkoloģiju. «Vēsturiski raugoties, mērķterapijas medikamentus nosacīti var saistīt jau ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kopš krūts vēža ārstēšanā izmanto hormonu terapijas medikamentu, kura iedarbība vērsta uz estrogēnu receptoriem, ja pierādīts, ka audzējs ir hormonu receptoru pozitīvs. Bet, protams, mūsdienās, pateicoties molekulārās bioloģijas pētījumiem, sasniegta pavisam cita pakāpe, iespējams noteikt ļoti specifiskas izmaiņas un to, kā medikamenti darbosies, piemēram, plaušu vēža, melanomas vai krūts vēža gadījumā, un attīstība šajā virzienā turpināsies,» stāsta Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

Citronam piedēvē kulinārijā visbiežāk izmantotā citrusaugļa slavu. Vismaz mūsu platuma grādos tam jāpiekrīt. Citrons vienlīdz labi iederas gan karstā tējā ar medu, gan atspirdzinošā dzērienā ar ledu.

Labi pagatavota zivs, kas visiem garšo, var kļūt par programmas naglu vēlīnās Vecgada pusdienās, un arī aukstajā galdā zivis var pasniegt. Plašā sortimentā vai tikai simboliski – tas atkarīgs no ēdāju gaumes.

Līdzās pelēkajiem zirņiem Ziemassvētku galdā jābūt arī pupiņām. Senos laikos cilvēki pupas esot ēduši sausas un vārītas. Ja vēl gaļa un kāds taukumiņš klāt – tad pavisam labi. Šodien meklējam interesantākus veidus, kā pagatavot daudzkrāsainās pupas un pupiņas, kas audzētas tepat Latvijā vai mērojušas tālu ceļu no citām zemēm. Pasaulē ik gadu izaudzē ap 20 miljoniem tonnu pupiņu. Kādu puskilogramu no tām Ziemassvētkos un Vecgada vakarā, iespējams, pieveiks arī vidējā latviešu ģimene.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers ambulatorās nodaļas infektoloģe, hepatoloģe Sniedze Laivacuma veiksmīgi aizstāvējusi medicīnas zinātņu promocijas darbu Rīgas Stradiņa universitātē, iegūstot medicīnas zinātņu doktores grādu. Darba nosaukums ir Ehinokokozes diagnostikas pilnveidošana, izmantojot etioloģiskus, bioķīmiskus, imunoloģiskus un imūnģenētiskus marķierus, un riska faktoru apzināšana Latvijā. Tas veltīts Latvijā vēl pilnībā neapzinātai hroniski noritošai parazitārai slimībai, kuras diagnostikas un ārstēšanas principi būtu uzlabojami.

«Pēdējā laikā vērojama pozitīva tendence, ka cilvēki arvien vairāk vēršas ar savām problēmām pie psihologiem un psihoterapeitiem, kuri pēc pamatizglītības nav ārsti, un, strādājot ar saviem klientiem, šie speciālisti spēj pamanīt situācijas, kad ir runa par traucējumiem, kur nepieciešama medikamentu lietošana, citādi psihoterapija nepalīdzēs,» stāsta psihiatre Lada Stoligvo. «Arvien biežāk viņiem izdodas pierunāt šādus klientus iet pie psihiatra, kuram tālākajā ārstēšanas procesā nereti nākas saskarties ar pacientu aizspriedumiem.»

Kad ilgāku laiku rakstīts par virtuves tēmām, arvien grūtāk ir pievērsties tām, kas atkārtojas gadu no gada. Piemērs nav tālu jāmeklē: kā Ziemassvētki – tā piparkūkas. Bet kas gan par Ziemassvētkiem bez piparkūkām.

Viena no lietām, par ko pilnīgi atklāti jāizstāsta savam ārstam, ir smēķēšana. Daktera mērķis nav lasīt morāli, viņam tas nereti jāzina, lai izraudzītos pareizu ārstēšanu, un viņš var arī sniegt informāciju tiem, kuri vēlas smēķēšanu atmest vai vismaz ierobežot.

Headline privātklīnika, kas pamatā specializējusies ausu, kakla un deguna slimību ārstēšanā, nesen nosvinējusi desmit gadu jubileju. Šādā reizē pieņemts uz savu veikumu atskatīties, varētu pat teikt – atskaitīties plašākam interesentu lokam nekā ikdienā.

Pārnākot mājās, šajā aukstajā laikā gribas nesteidzīgi iemalkot ko siltu un gardu. Atkal kafiju vai paciņtēju – nu cik var? Nav taču nekur jāskrien, jo īpaši nedēļas nogalē, tāpēc varam savu vakara dzērienu nesteidzīgi pagatavot un tikpat nesteidzīgi izbaudīt. Tas sasilda, palīdz aizgaiņāt dienas nogurumu un spriedzi.

Ēdieni mēdz būt garšīgi, negaršīgi un arī tādi, kuriem nav ne vainas, bet kuri kaut kā piemirstas. Šajā kategorijā bieži nonāk arī klimpas – ekonomiski izdevīgas, samērā viegli pagatavojamas, der kā sāļajos, tā saldajos ēdienos, turklāt var aizstāt kartupeļus, makaronus vai rīsus, ja tie apnikuši vai krājumi pēkšņi beigušies. Klimpu gatavošana prasa mazliet vairāk darba, tomēr nekā sarežģīta tur nav.

No tehnoloģiju straujās attīstības ieguvēji ir arī cilvēki, kuriem nepieciešamas dzirdes palīgierīces, jo ražotāji piedāvā arvien jaunus risinājumus, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Atkarībā no tā, kādā informatīvajā burbulī katrs dzīvo, dažs būs, bet dažs arī nebūs ievērojis vīriešu veselībai veltītās ūsu mēneša aktivitātes, kas šogad Latvijā nav plaši pamanāmas. Tomēr tas nenozīmē, ka vīriešu veselības jautājumi būtu atstāti novārtā. Neraugoties uz sarežģīto situāciju veselības aprūpē, mediķi cenšas, lai arvien vairāk informācijas tomēr nonāktu līdz cilvēkiem, kuriem tā patiešām nepieciešama.

Vai vēl atceraties, kāda bija sajūta, kad jūs pirmoreiz mūžā nomēģinājāt hurmu? Kuram palaimējās, auglis izrādījās salds; kuram nē, tam jau no pirmā kumosa mute tik pamatīgi savilkās čokurā, ka pārgāja vēlēšanās ēst hurmu vēl kādreiz. Ēdieniem veltītās sociālo mediju lapās joprojām sastopami palīgā saucieni – nopirku, izrādījās sīva, ko nu darīt, tomēr daudzi jau iemācījušies orientēties košo subtropu augļu stiķos un niķos.

Tuvojoties gripas sezonai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti aicina cilvēkus, kuriem gripas sezonā – tuvāko mēnešu laikā, ieskaitot nākamā gada pirmos ziemas mēnešus – paredzēta ķirurģiska operācija slimnīcā, plānots veikt kādas ārstnieciskas manipulācijas ārstniecības iestādēs, plānota vizīte poliklīnikā pie ārsta speciālista vai arī paredzēts apmeklēt ģimenes ārstu, pirms tam potēties pret gripu.

Depresija visbiežāk piemeklē cilvēkus vecumā no 55 līdz 63 gadiem, liecina Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs «Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss», sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.