Diagnosticēt ehinokokozi nav vienkārši

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers ambulatorās nodaļas infektoloģe, hepatoloģe Sniedze Laivacuma veiksmīgi aizstāvējusi medicīnas zinātņu promocijas darbu Rīgas Stradiņa universitātē, iegūstot medicīnas zinātņu doktores grādu. Darba nosaukums ir Ehinokokozes diagnostikas pilnveidošana, izmantojot etioloģiskus, bioķīmiskus, imunoloģiskus un imūnģenētiskus marķierus, un riska faktoru apzināšana Latvijā. Tas veltīts Latvijā vēl pilnībā neapzinātai hroniski noritošai parazitārai slimībai, kuras diagnostikas un ārstēšanas principi būtu uzlabojami.

Diagnosticēt ehinokokozi nav vienkārši, jo nav tikai šai slimībai raksturīgu simptomu. Tādēļ ģimenes ārsti nez vai uzreiz iedomāsies, ka pacientam var būt šī parazitārā slimība, ko izraisa lenteņu ehinokoku kāpuri.

Saslimstība ar ehinokokozi Eiropas valstīs ir svārstīga (0,1-10 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju). Arī Latvijā katru gadu ir samērā liels pacientu skaits, kam pirmreizēji diagnosticēta ehinokokoze, neraugoties uz salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu. Turklāt Latvija ģeogrāfiski atrodas blakus valstīm, kur iedzīvotāju saslimstība ar minēto slimību ir augstāka, piemēram, Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, bet mērķtiecīgi pētījumi par saslimstību, riska faktoriem, diagnostiku un ārstēšanu tieši mūsu valstī līdz šim nav bijuši.

Arī mūsdienās ehinokokozes savlaicīga diagnostika un līdz ar to arī ārstēšana bieži ir novēlota, jo slimībai sākuma posmā nav izteiktas specifiskas pazīmes un nereti diagnoze tiek noteikta, balstoties uz ultrasonoskopijas datiem, kas pacientam nozīmēta citu medicīnisku indikāciju dēļ, un tikai pēc tam tiek veikta specifiska seroloģiskā analīze. Nereti pacientam jau komplikāciju dēļ ir radušās sūdzības, kas vedina izdarīt specifiskas antivielu analīzes. Ja ehinokokoze, īpaši tās alveolārā forma, netiek ārstēta, tad 10 gadu laikā pēc diagnozes noteikšanas vairāk nekā 90% gadījumu ir letāls iznākums. Alveolārā ehinokokoze ir slimības forma, kad aknās veidojas daudz kāpuriem pildītu pūslīšu, kas pamazām izplatās arī citos orgānos un limfmezglos līdzīgi vēža metastāzēm.

«Vēlos uzsvērt, ka ehinokokoze, ja netiek laikus atklāta un radikāli ārstēta, ir slimība, kas norit hroniski un prasa būtiskus finansiālus resursus, jo pretparazitārā terapija pacientiem bieži vien jāsaņem visu mūžu, lai apturētu infekcijas tālāku izplatīšanos,» saka Dr. med. Sniedze Laivacuma. Darba gaitā iegūtie dati nākotnē ļaus izveidot ieteikumus praktizējošiem ārstiem, lai optimizētu pacientu izmeklēšanu un ārstēšanu.

Dr. med. Sniedze Laivacuma pieņem pacientus ambulatori - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers poliklīnikā pirmdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00 un trešdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00.

Pierakstīties var, zvanot uz vienoto pacientu pieraksta tālruni 67000610.

***

BŪTISKI SECINĀJUMI

Daži būtiski secinājumi no Dr. med. Sniedzes Laivacumas pētniecības darba

Latvijā kā statistiski nozīmīgi riska faktori ehinokokozes iegūšanai izrādījās:

• dzīvošana lauku sētā, īpaši - ilgstoša;

• fakts, ka piederējuši mājlopi;

• fakts, ka mājsaimniecībā kāds no ģimenes locekļiem nodarbojas ar medniecību;

• ir piederējuši suņi un kaķi;

• suņi un kaķi dzīvo nepieskatīti un ir ēduši mazos grauzējus vai nokauto mājlopu iekšējos orgānus.

Lielākas izredzes, ka antivielas ārstēšanas rezultātā būs izzudušas, ja:

• terapija ir bijusi jau pirmā gada laikā pēc diagnozes noteikšanas;

• jebkad ir bijis sešu mēnešu terapijas kurss;

• terapija ir bijusi katru gadu;

• pieaugot terapijas ilgumam un kursu skaitam, palielinās antivielu izzušanas varbūtība.