Ūsu mēnesī iznāk pacientu rokasgrāmata par priekšdziedzera vēzi
Atkarībā no tā, kādā informatīvajā burbulī katrs dzīvo, dažs būs, bet dažs arī nebūs ievērojis vīriešu veselībai veltītās ūsu mēneša aktivitātes, kas šogad Latvijā nav plaši pamanāmas. Tomēr tas nenozīmē, ka vīriešu veselības jautājumi būtu atstāti novārtā. Neraugoties uz sarežģīto situāciju veselības aprūpē, mediķi cenšas, lai arvien vairāk informācijas tomēr nonāktu līdz cilvēkiem, kuriem tā patiešām nepieciešama.
Neliela vēsturiska atkāpe: ūsu mēneša jeb movember ideja ir dzimusi 2003. gadā Melburnā Austrālijā, kad divi draugi, apspriežot aktuālākās modes tendences, nolēma atsākt ūsu audzēšanu un darīt to tieši novembrī. Par godu savam nodomam draugi pārsauca novembri par movembri. (Mo angļu valodā ir saīsinājums no vārda moustache jeb ūsas.) Iedvesmojoties no drauga mātes, kura vāca ziedojumus krūts vēža ārstēšanai, viņi nolēma savu kampaņu veltīt vīriešu veselībai un prostatas vēzim. Tāpat tika izstrādāti noteikumi un vadlīnijas, kas joprojām ir spēkā. 2003. gadā šo izaicinājumu pieņēma 30 vīrieši, bet desmit gadus vēlāk, 2013. gadā, jau četri miljoni ūsu audzētāju pievērsa sabiedrības uzmanību vīriešu veselības jautājumiem, viņu vidū arī slavenības.
Iztiekot bez skaļām masveida kampaņām, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) notika vīriešu veselībai veltīts pasākums 21. gadsimta vīrietis un onkoloģija. Galvenā uzmanība tajā bija veltīta priekšdziedzera vēzim, kas Latvijas vīriešiem pašlaik ir visizplatītākais vēža veids.
Pasākumā tika prezentēta rokasgrāmata Kas ir priekšdziedzera vēzis? Ļaujiet jums to paskaidrot!
Tajā apkopota informācija prostatas vēža pacientiem, viņu ģimenēm un aprūpētājiem, pamatojoties uz Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrības klīniskās prakses vadlīnijām.
Nebūtu jādomā par naudu
Vilnis Lietuvietis, RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs, asociētais profesors:
- Lai arī mūsu medicīnā šodien nosacīti valda zināms trauksmainums, ko redzam katru dienu medijos, es ticu, ka ārstiem un pacientiem jābūt vienā laivā un viņiem nav jādomā par naudu, bet par kvalitatīvu medicīnu, kur ārsti pilda savu misiju un pacienti saņem to, kas viņiem pienākas. Mēs dzirdam, ka ar pacientiem tiek par maz runāts un nepietiekami stāstīts. Šī grāmatiņa ir pamats tam, lai mūsu sarunas būtu jaunās skaņās.
Jāuzsver, ka šodien ir krietni papildinājušās mūsu zināšanas un prostatas vēža diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Es atceros savu jaunību, kad 1997. gadā pie mums atnāca daktere Ludmila Eņģele un pastāstīja, ka ir tāds jauns analīžu veids - prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšana. Urologi kā konservatīvi cilvēki vairākus gadus teica - kam to vajag. Šodien par šo analīzi zina ļoti daudzi vīrieši. Abās universitāšu klīnikās ir moderna tēmētu biopsiju iespēja, kas nosaka ļoti nelielus audzējus ļoti agrīnās stadijās. Ir papildinājušās zināšanas, un mūsdienu medicīnas tehnoloģijas ļauj pateikt, kurš audzējs ir lēni augošs un mazagresīvs, tā ka pacientu iespējams novērot un izvēlēties mazinvazīvu ārstēšanas taktiku.
Multidisciplināras komandas darbs
Gunta Purkalne, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja:
- Mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka onkoloģijā jebkuras audzēju lokalizācijas diagnostikā un ārstēšanā ir vajadzīga multidisciplināra komanda. Esot ārzemēs, piedaloties konsilijos par kāda pacienta ārstēšanu, redzam, ka apkārt galdam ir ļoti dažādi speciālisti, kuri kopīgi lemj, kā labāk pacientu ārstēt, kā palīdzēt sadzīvot ar šo slimību, ja gadījumā ārstēšana nav iespējama.
Mēs pamazām tuvojamies standartam, kas Rietumu pasaulē ir valdījis izsenis, ka pacientam ir pilna informācija par slimību un ārstēšanu. Ārzemju klīnikās jebkurai audzēju lokalizācijai ir pieejamas šādas grāmatiņas, kur viss ir paskaidrots rakstiskā veidā, un pacients, kurš varbūt sākotnēji ir satraucies vizītē pie ārsta, var mierīgi atnākt mājās, pašķirstīt šo izdevumu un meklēt atbildes uz jautājumiem. Eiropas onkologu ķīmijterapeitu biedrība ļoti aktīvi seko līdzi, lai visiem pacientiem būtu pieejama šāda informācija. Daudzām, kaut arī ne visām, audzēju lokalizācijām šādas grāmatiņas tapušas arī Latvijā, ja ir bijusi entuziastiska komanda. Grāmatiņa līdztekus komunikācijai ar ārstu palīdz saprast, kas ir šis audzējs, kā tas uzvedas, kādas ir iespējamās terapijas, kādas ir iespējamās blaknes. Bieži vien komunikācijā ar pacientu ārstam nav pietiekami daudz laika, lai atkārtotu un atbildētu uz visiem jautājumiem, kas rodas pacientiem, saņemot terapiju. Mums bieži tiešām nav laika, un pacients paliek ar kaut kādu jautājumu bagāžu, neapmierināts, nesaprasts, varbūt dusmīgs, vai arī iztulko daudzas parādības nepareizi. Rokasgrāmata neaizstāj dzīvo komunikāciju, bet var palīdzēt. Tajā izklāstīti visi procesi, kas notiek slimības sākumā un arī vēlāk, ja šāda diagnoze ir piemeklējusi. Tajā vienmēr varēs ielūkoties un tikšanās reizē ar ārstu pajautāt to, kas vēl palicis nesaprasts.
Mums vēl darāms liels darbs, lai katram pacientam būtu izredzes uz pietiekami ilgu un kvalitatīvu dzīvi. Mēs esam ar jums kopā.
Jaunas tehnoloģiju iespējas
Juris Plonis, Dr. Med., urologs, Latvijas Urologu asociācijas loceklis:
- Man ļoti liels prieks, ka beidzot ir radīta šāda brošūriņa, kurā diezgan vienkāršā, saprotamā valodā ir paskaidrots, kas ir vēzis un kā to var ārstēt. Nav noslēpums, ka prostatas vēzis vīriešiem pašreiz ir vislielākā onkoloģiskā problēma, apsteidzot pat ilgstoši pirmajā vietā bijušo plaušu vēzi. Taču agrīna diagnostika un modernas ārstēšanas metodes ir ļāvušas panākt, ka no prostatas vēža ir krietni zemāka mirstība. Pozitīvi, ka tagad abās universitāšu klīnikās ir pieejama tā saucamā MR fusion tehnoloģija, kas, vienkāršoti runājot, ir magnētiskās rezonanses sapludināšana ar ultrasonogrāfiju, kā rezultātā mums ir iespējams daudz precīzāk veikt prostatas vēža biopsiju, kas ir stūrakmens visai tālākajai terapijai. Otrs jaunums ir ārstēšana ar augstas intensitātes fokusētu ultraskaņu, kas pagaidām pieejama tikai RAKUS, bet domājams, ka šī ārstēšanas metode uzņems apgriezienus.
Par sadarbību ar pacientu organizācijām
Māris Jakubovskis, RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas virsārsts:
- Pirms neilga laika, būdams Eiropas nieru vēža apaļā galda diskusijā, kuru rīko sabiedriskās organizācijas - pacientu biedrības un dažādas juridiskās biedrības, es sajutu, kāds reāls spēks ir pacientu biedrības. Pasūtītājs kvalitatīvai medicīnai ir pacientu biedrība, un mēs esam tikai izpildītāji. Pie mums pašlaik situācija diemžēl tiek pagriezta tā: ja mediķi kaut ko vēlas, tad tā ir viņu intriga. Bet tas ir pacientu interesēs. Mēs noteikti aktīvi meklēsim turpmāko sadarbību un uzturēsim ļoti ciešus kontaktus ar pacientu organizācijām.
Ārstēšanas izvēli ietekmēs audzēja stadija un agresivitāte. Ja audzējs būs agrīni atklāts, norobežots, mēs iesim uz izārstējošu terapiju, ja audzējs būs izplatīts - uz paliatīvu ārstēšanu ar medikamentiem vai simptomātisku terapiju. Abas pēdējās mūsu valstī gan ir, taču nav pietiekami pieejamas. Pacientiem ar specifiskām slimībām ir jāārstējas augstas kapacitātes centros, jāiet caur konsilijiem un vienreiz jābeidz vienpersoniskā likteņa pielemšana, kā notiek, ja viņš nonāk iestādē, kuras kapacitāte nav pietiekama. Ne jau velti Eiropas urologu asociācija pacientus atkarībā no izmeklējumiem grupē klīniski zema riska, vidēja riska un augsta riska pacientos. Ja pacients ir zema riska grupā un viņam ir daudz gadu, tad viņu var novērot, jo ārstēšanai var būt arī negatīva ietekme uz veselību. Tas jālemj komandai no daudziem speciālistiem, un tam jābūt kā likumam pārējiem ārstiem.
Lai vīrieši būtu gatavi runāt
Ēriks Mikelšteins, biedrības Dažādas paaudzes par dzīvi vadītājs:
- Esmu dzimis Toronto Kanādā, abi vecāki latvieši, kuri kara laikā un bēgļu gaitās nonāca Kanādā. Es uzaugu trimdas latviešu vidē, 48 gadu vecumā nolēmu ar ģimeni pārcelties uz Latviju, dzīvoju šeit 12 gadus, man šeit patīk un esmu uz palikšanu.
30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir laiks vīriešiem saprast, ka sava ķermeņa veselība ir lieta, par ko jārūpējas visu savu dzīves ceļu, nevis tikai tad, kad tik dikti sāp, ka nevar izturēt, jāiet uz medicīnas iestādēm meklēt palīdzību. Uzaugot Kanādā, jau pusaudža gados mācījos, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, man būs reizi gadā jānodod PSA analīze, kas būs pats par sevi saprotams. Vīriešu sabiedrībā jau ir sākušās runas par vīriešu veselību, un tas notiek vairākas vietās Latvijā, pilsētās un laukos. Kaut gan daudzi vīrieši negrib vai nav gatavi runāt par savu veselību, lai lauztu šo domāšanu, sarunām ir jānotiek publiskā telpā, vietās, kur vīrietis var justies ērti un droši. Lai veicinātu vīriešu veselības izpratni un izglītošanu, mēs, paši pacienti, pamazām pirms vairākiem gadiem esam apvienojušies. Pāvilostā manis vadītā biedrība strādā pie ēkas, kur agrāk bija ambulance, lai iekārtotu telpas, kur mēs varētu runāt par vīriešu veselības jautājumos. No jūnija esam Eiropas valstu vīriešu pacientu organizācijā Europa Uomo. No šīs organizācijas varēsim saņemt jaunākās ziņas, informāciju, ko izmantot mūsu sarunās. Vairākas organizācijas esam vienojušies Aliansē vīriešu veselībai, cenšamies uzrunāt vairākas paaudzes un grupas. Ir gan vīri, kuri strādā vīriešu garīgas veselības un depresijas jomā, piemēram, Vents Sīlis ar savu telpavīriem.lv, fonds Movember Latvija ar Helmutu Bēķi sabiedrības izglītības jomā, zināšanu telpa Zikurāts ar Uldi Dauģi ar saviem 10 000 sekotājiem. Mēs, Dažādas paaudzes par dzīvi, palīdzam vīriešiem arī novados, kur nav informācijas, kur vērsties, kad pateikts par slimību. Esam iecerējuši veidot īsus videoklipus ar mūsu pacientiem, kuros viņi izskaidros, kas jādara soli pa solim, kad esi saslimis ar sēklinieku, prostatas vai citu audzēju. Dosimies uz uzņēmumiem, kur pārsvarā strādā vīrieši, sāksim Jelgavas, Liepājas pusē. Pusdienu pārtraukumā rīkosim līdz 20 minūšu ilgu sarunu par mūsu pieredzi, sadarbībā ar Latvijas Urologu asociāciju piedalīsimies akcijā Spēks ir saknes, mūsu vīri kļūs par informatīvo plakātu sejām Rīgas satiksmes autobusu aizmugurē. Tā var mudināt vīriešus domāt par savu veselību. Ja izdosies panākt, ka arvien vairāk vīriešu katru gadu veic regulāru veselības pārbaudi, tad mēs jau daudz būsim sasnieguši.
Ieskaties arī www.urologs.lv
Juris Jansons, RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas jaunais ārsts:
- Šajā klīnikā esmu jau piecus gadus, un man ir parādījušies domubiedri jautājumā par pacientu informēšanu. Pats stāstu viņiem ļoti daudz, no tā nogurstu un reizēm arī sajaucu pacientiem galvu. Uzskatu, ka informatīvu materiālu sagatavošana pacientiem ir ļoti vērtīga, jo tā strukturizē sakāmo, to var pārskatīt, pierakstīt, tā ir vienota platforma dialogam ar pacientu.
1999. gadā, kad mums tikai sāka parādīties datori un internets, Dr. Jakubovskis bija izveidojis mājaslapu urologs.lv komunikācijai gan ar profesionāļiem, gan neprofesionāļiem. Tagad esam šo lapu pilnveidojuši, lielu uzsvaru liekot uz pacientu informāciju, šeit var uzzināt, kādam nolūkam kalpo analīzes, kādas ir izmeklējumu metodes - viss par un ap diagnostiku; esam apkopojuši saites, kur var gūt informāciju par visām uroloģiskajām slimībām, lai mūsu pacientiem būtu droši ticami avoti, kur meklēt informāciju, esam pievienojuši arī aprūpei veltītus materiālus. Mums ir arī speciālistu sadaļa, kur komunicējam ar kolēģiem. Lapai ir diezgan plašs apmeklētāju skaits. Tas ir solis uz priekšu kvalitatīvai veselības aprūpei, jo, kā mēs zinām, Latvijā viena no lielākajā problēmām ir komunikācija pacientam ar ārstu, bet šis ir ļoti labs materiāls, kas ļauj padarīt to kvalitatīvāku.