Labāka dzirde – labāka dzīve

© Publicitātes foto

No tehnoloģiju straujās attīstības ieguvēji ir arī cilvēki, kuriem nepieciešamas dzirdes palīgierīces, jo ražotāji piedāvā arvien jaunus risinājumus, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

«Šogad starptautiski pazīstamais uzņēmums Unitron iepriecināja ar pilnīgi jaunu sistēmu dzirdes aparātiem - jauna mikroshēma, jauns skaņas apstrādes veids, daudz dabiskāka skaņas kvalitāte, ir arī tāda opcija kā savienojums ar mobilo telefonu, audio straumēšana, līdz ar to var lietot brīvroku režīmu un cilvēkam ar dzirdes traucējumiem ir daudz vieglāk sarunāties pa tālruni. Turklāt tiek piedāvāti uzlādējami dzirdes aparāti, ko daudzi lietotāji jau paguvuši atzinīgi novērtēt,» stāsta sertificēta audiologopēde Eva Pakalne no ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas.

- Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka cilvēki, īpaši gados jaunie, izturas pret savu dzirdi nesaudzīgi, gandrīz visu dienu klausīdamies austiņās skaļu mūziku. Kādi ir jūsu vērojumi par cilvēku attieksmi pret dzirdi?

- Jūtam, ka arī gados jaunie cilvēki tomēr vairāk sāk sekot līdzi savas dzirdes stāvoklim. Sastopamies arī ar jauniem cilvēkiem, kuri atnāk pārbaudīt dzirdi tīri profilaktiski, jo atzīst, ka ļoti daudz klausās mūziku austiņās, un grib noskaidrot, vai viss ir kārtībā. Mēdz būt, ka viss patiešām ir kārtībā, tad mēs izrunājam, kā vajadzētu klausīties mūziku, lai tas neatstātu paliekošas sekas, kā pareizi kopt ausis. Un ir tādi cilvēki, kuriem mēs konstatējam dzirdes traucējumus, un nereti viņi atzīst, ka ilgstoši ļoti skaļi klausījušies mūziku un pašiem jau radušās aizdomas par dzirdes vājināšanos. Daļai klientu, arī gados jauniem cilvēkiem, jau ir noteikta diagnoze - dzirdes traucējums - un vajag dzirdes aparātu, lai varētu strādāt un arī turpmāk būt sociāli aktīvi. Tad viņi ir motivēti lietot dzirdes aparātu un vieglāk to pieņem.

- Kā notiek jūsu pirmā saruna ar klientu? Vai, nākot pie jums, nepieciešams ārsta atzinums vai izmeklējumu rezultāti?

- Ir cilvēki, kuri jau zina, ka jādomā par dzirdes aparāta iegādi, viņi nāk ar savu audiogrammu. Ja tā ir nesen veikta, tad mēs arī, vadoties pēc šiem datiem, varam cilvēkam izstāstīt, kādi dzirdes aparātu varianti viņa dzirdei būtu piemēroti, tepat arī veicam ausu kanālu apskati ar otoskopu, lai redzētu, vai tur nav sēra korķi vai kādi citi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama dzirdes aparāta uzlikšana uzreiz. Pie mums var pieteikties uz konsultāciju arī bez iepriekšējas izmeklēšanas, vienkārši ar savām aizdomām, ka varētu būt dzirdes traucējums pašam vai kādam tuviniekam. Tad mēs pārbaudām dzirdi, veicam audiometriju un, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, varam izstāstīt par aparātiem, kādi šim cilvēkam der, par dažāda līmeņa tehnoloģijām, viņš var izvēlēto ierīci noteiktu laiku izmēģināt, lai pieņemtu lēmumu.

- Kas jādara šajā izmēģināšanas laikā, lai varētu pieņemt optimālu lēmumu?

- Mēs iesakām aktīvi lietot aparātu dažādās situācijās, nevis tikai būt mājās, bet arī iziet uz ielas, aiziet uz veikalu, apmeklēt kādu pasākumu, satikties ar draugiem, ģimenes locekļiem, lai var tiešām sajust dzirdes aparāta efektu. Ir cilvēki, kuri uzliek aparātu un uzreiz var to izmantot visu dienu, ir citi, kam tas rada diskomfortu, un tad iesakām sākumā nēsāt dzirdes aparātu

1-2 stundas dienā, tad pakāpeniski pagarināt šo laiku. Adaptēšanās ir individuāls process, kas atkarīgs ne tikai no dzirdes aparāta, bet arī no lietotāja, no viņa vecuma un tā, cik ātri katrs cilvēks vispār pierod pie jaunām lietām un tehnoloģijām. Dažs pēc nedēļas atnāk un saka: es jau aizmirstu, ka aparāts vispār ir uz auss, dažam vajag vairāk laika, bet kopumā adaptēšanās parasti nav ilgāka par mēnesi.

- Vai jāiemācās dzirdes aparātu pašam regulēt?

- Bieži klients mums tieši tā arī pasaka - es negribu pats neko regulēt. Jaunie Unitron dzirdes aparāti, pateicoties automātikai, paši «saprot», vai tie šobrīd atrodas klusā vai trokšņainā vidē, vai notiek saruna mazā grupā vai pūlī. Viens no pirmajiem jautājumiem, ko mēs uzdodam: kādās vidēs cilvēks uzturas un kādi tur ir klausīšanās apstākļi. Kādam varbūt pietiek ar vienkāršu līmeni, kur paredzēta saruna klusumā vai saruna troksnī. Un ir cilvēki, kuri strādā darbā, kur ļoti svarīga ir sarunāšanās ar cilvēkiem fona troksnī, tad var arī izmēģināt citus tehnoloģijas līmeņus, lai noskaidrotu un sajustu, kurš ir vispiemērotākais. Taču svarīgi pieminēt, ka ikvienam dzirdes aparātam ir funkcija - skaļuma regulācija un/vai dažādu klausīšanās programmu pārslēgšana, ko cilvēks var mainīt pēc tā brīža apstākļiem. Klausīšanās programmas pielāgo individuāli cilvēkiem vajadzīgajiem specifiskajiem klausīšanās apstākļiem, piemēram, televīzijai, baznīcai u.c. Ja cilvēks pie mums nāk pirmo reizi, tad mēs pieregulējam dzirdes aparātu, viņš izmēģina to vienu vai divas nedēļas, atgriežas pie mums ar saviem iespaidiem, mēs aparātu attiecīgi regulējam, un cilvēks to izmēģina vēlreiz. Mēdz būt arī tā, ka viss apmierina jau pēc pirmās regulēšanas. Ja cilvēkam jādarbojas ļoti dažādās vidēs, var arī izveidot speciālas programmas katrai klausīšanās videi un cilvēks pats var tās pārslēgt. Protams, jāizvērtē, kāda cilvēkam ir dzirde, kad sācies dzirdes traucējums, kādas palīgierīces viņš lietojis iepriekš. Daži cilvēki mēdz visu uzgriezt uz maksimālo skaļumu, kaut gan tas viņiem nav vajadzīgs. Tad nākas viņus no tā atradināt un mēs ierobežojam skaļumu.

- Reizēm problēmas var sagādāt arī dzirdes aparāta apkope, bateriju nomaiņa, ievietošana ausī...

- Iesakot to vai citu dzirdes palīgierīci, mēs, protams, ņemam vērā arī šo aspektu, jo šīm darbībām vajadzīga zināma pirkstu veiklība. Daudzi cilvēki atzinīgi vērtē iespēju uzlādēt dzirdes aparātu, lai nav jānodarbojas ar bateriju nomaiņu. Lādētājs ir tāds pats kā universālais lādētājs telefonam, līdz ar to mazāk vadu, var paņemt līdzi, var lādēt arī pie datora, izmantojot USB vadu. Apkopt dzirdes aparātus, ievietot baterijas un pašu aparātu ausī apmācām gan klientu, gan radiniekus, ja tie piedalās pielāgošanā, kā arī vienmēr iespējams atnākt uz atkārtotu vizīti, ja radušies jautājumi, grūtības.

- Ir gan aizauss, gan iekšauss dzirdes aparāti. Vai aizauss aparāts ir vieglāk lietojams?

- Kā nu kuram cilvēkam. Dažiem auss īpatnības ir tādas, ka viņiem iekšauss aparāts īsti neder, piemēram, veidojas ļoti daudz sēra vai kanāli ir ļoti šauri - tad noteikti iesakām aizauss aparātu. To ir arī nedaudz vieglāk uzlikt. Bieži cilvēki sākumā domā par iekšauss aparātu, jo grib, lai dzirdes palīgierīce būtu maksimāli maza, nemanāma, bet straumēšanas iespēja un brīvroku režīms liek padomāt un pamēģināt arī aizauss aparātu, un, kad to uzliek uz auss un paskatās spogulī, tad redz, ka tas īstenībā tas arī ir ļoti mazs un nemanāms.

- Diemžēl nevaram nerunāt arī par dzirdes aparātu cenām. Kā tās ietekmē izvēli?

- Šajā jautājumā mūsu pieeja ir pilnīgi individuāla un katram klientam atrodam risinājumus. Protams, jo augstāks tehnoloģiju līmenis, jo lielāka cena. Var pamēģināt ekonomisko līmeni, augstāku vai visaugstāko līmeni un izvērtēt, vai tas ir cenas vērts, un izvēlēties to, kas apmierina dzirdes ziņā un ir pa kabatai. Jāsaprot arī, ka cena ietver ne tikai pašu aparātu, bet arī regulēšanu, atkārtotu regulēšanu, garantiju, apkopi.

- Cik ilgi kalpo dzirdes aparāts?

- Dzirdes aparāts vidēji kalpo aptuveni piecus gadus. Ir cilvēki, kuri pēc diviem, trijiem gadiem atgriežas, jo vēlas kaut ko tehnoloģiski labāku, grib pamēģināt kādu jaunu variantu. Ja saprot, ka tas patīk labāk, nopērk jaunos aparātus un vecie paliek rezervē. Ir arī tādi klienti, kuri lieto vienu dzirdes aparātu ilgāk nekā piecus gadus. Saviem klientiem varam nodrošināt aparātu remontu un detaļu nomaiņu, varam pasūtīt maiņas detaļas arī tiem savu ilgstošo sadarbības partneru Unitron un Audio Service aparātiem, kuri iegādāti pirms pieciem un vairāk gadiem.

Svarīgi ir sekot līdzi savai dzirdei, laiku pa laikam atnākt pārbaudīties, un, ja ir dzirdes izmaiņas, tad nepieciešama atkārtota dzirdes aparāta regulācija vai jauns aparāts.

*

Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Dzirdes sistēmas

Veselība

Jauns pētījums ir apstiprinājis, ka dzimumorgānu herpes ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā slimība (STS) pasaulē, kas nav ārstējama un pavada saslimušo visa atlikušā mūža garumā, vēsta “The Science Alert”.

Svarīgākais