Viena no lietām, par ko pilnīgi atklāti jāizstāsta savam ārstam, ir smēķēšana. Daktera mērķis nav lasīt morāli, viņam tas nereti jāzina, lai izraudzītos pareizu ārstēšanu, un viņš var arī sniegt informāciju tiem, kuri vēlas smēķēšanu atmest vai vismaz ierobežot.
«Vairākums cigarešu smēķētāju apzinās, ka tas ir kaitīgi, un daļa no viņiem mēģina smēķēšanu pārtraukt. Protams, labākā izvēle, ko var izdarīt ikviens smēķētājs, ir atteikties no cigaretēm un nikotīna izstrādājumiem pavisam, tomēr daudzi pieaugušie turpina smēķēt,» atzīst Dr. med. Māris Bukovskis, alergologs, pneimonologs, internists, Latvijas Universitātes asociētais profesors.
- Cik lielam cilvēku skaitam piemīt šis kaitīgais ieradums, un vai smēķētāju nekļūst mazāk?
- Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits visu laiku palielinās, smēķētāju īpatsvars viņu vidū procentuāli samazinās, bet absolūtos skaitļos aptuveni 1,1 miljards cilvēku turpina gan smēķēt cigaretes, gan lietot citus tabakas produktus. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka līdz 2025. gadam šis skaits saglabāsies ļoti līdzīgs. Attīstītajās valstīs cigarešu smēķēšanas izplatība samazinās, bet diemžēl tieši Austrumeiropā tā ir visaugstākā - smēķē 42% vīriešu un 22% sieviešu.
- Tabakas izstrādājumiem ir dažādi veidi, un ikdienā smēķētājus dzird spriežam par to, kuri no tiem ir kaitīgāki un kuri mazāk kaitīgi. Vai tad visi nav vienlīdz nevēlami?
- Lai gan nevienu tabakas produktu nevar uzskatīt par nekaitīgu, atšķirības pastāv. Cigarešu smēķēšana ir visnejaukākais veids, kā uzņemt nikotīnu. Gan cigāriem, kas turklāt ir dārgi, gan cigaretēm ar un bez filtriem, gan parastai pīpei un ūdenspīpei ir kopīga problēma - degšanas produkti. Šobrīd zināmas vairāk nekā 6000 vielu, kas rodas, tabakai degot, un vairāki simti no tām ir kaitīgas vai potenciāli kaitīgas, tostarp atklāti vairāk nekā 20 kancerogēni, bet cik ir neatklātu - to neviens nezina. Cigarešu smēķēšana par milzīgu problēmu kļuva tajā brīdī, kad izgudroja cigarešu rūpnieciskās ražošanas iekārtu, kas sāka ražot cigaretes ar filtriem lielā daudzumā. Ja parastas pīpes vai ūdenspīpes sagatavošana aizņem zināmu laiku, kā to redzam kaut vai vēsturiskās filmās, tad cigaretes cilvēks nedomājot var ņemt ārā no paciņas un smēķēt citu pēc citas. Rezultātā jau 50. gadu beigās parādījās pirmās publikācijas par smēķēšanas saistību ar plaušu vēzi, kuru tabakas industrija noliedza līdz pat 2001. gadam, kad beidzot tomēr publiski atzina. Savukārt ūdenspīpēm ir divas papildu problēmas. Pirmkārt, tās kaitē darbiniekiem, kuri strādā šajās iestādēs, jo viņu asinīs veidojas paaugstināta CO - oglekļa monoksīda jeb tvana gāzes - koncentrācija, var teikt, ka cilvēks katru dienu aiziet mājās mazliet saindējies. Otrkārt, visa ierīce sastāv no tievām caurulītēm, kuras nav iespējams pilnīgi izmazgāt, iztīrīt un dezinficēt, tāpēc publiskās ūdenspīpju smēķētavās ir palielināts infekciju risks.
Pēdējos gados, lai izvairītos no tabakas degšanas izraisītā veselības kaitējuma, parādījušies tādi produkti kā elektroniskās cigaretes un tabakas karsēšanas ierīces.
- Kā bezdūmu tabakas produkti atšķiras no parastajiem?
- Ja dūmu nav, tad zināmā mērā potenciālais risks samazinās, bet pamatā jebkurā gadījumā paliek nikotīns, kuram, pirmkārt, piemīt atkarību izraisošs efekts, un, otrkārt, lai gan šis aspekts ir maz pētīts, mēs varam nojaust, ka nikotīns izraisa plaušu bojājumu - emfizēmas - attīstību, kas ir novērots gan cilvēkiem, gan eksperimentos ar dzīvniekiem. Laboratorijas žurkas pakļāva elektronisko cigarešu aerosola iedarbībai, salīdzināja ar kontroles grupu un konstatēja, ka nikotīns attīsta plaušu emfizēmai līdzīgas izmaiņas, kas ir raksturīgas hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai cilvēku populācijā. Citos pētījumos par elektroniskajām cigaretēm un dažādu elpceļu slimību izplatību konstatēts arī augstāks astmas risks, augstāks hronisku bronhītu risks, dažādas iedzimtas kaites bērniem.
Jāpaskaidro, ka ir pirmreizējie dūmi - tie, kas nāk no pašas cigaretes, tai degot; otrreizējie jeb sekundārie dūmi, ko izelpo smēķētājs smēķēšanas laikā, un trešējie dūmi, ko cilvēks izelpo pēc tam, kad smēķēšana ir beigusies. Tie satur nikotīnu, kas nosēžas uz apkārtējām virsmām un tur sašķeļas divos kancerogēnos - nitrozamīnos. ASV savulaik tika veikti pētījumi, kuros ievāca putekļus no dzīvojamām telpām un tajos noteica nikotīna koncentrāciju. Tika salīdzinātas trīs dažādas cilvēku grupas: viena, kas vispār nelieto tabakas produktus, otra, kas smēķē cigaretes, bet apgalvo, ka to dara tikai ārpus telpām, trešā, kas smēķē arī telpās, un ceturtā, kas lieto košļājamo jeb zelējamo tabaku, kura nerada dūmus. Visaugstākā nikotīna koncentrācija putekļos bija no tiem mājokļiem, kuru iemītnieki smēķē telpās. Otrajā vietā bija tabakas zelētāju mitekļi, jo tabakas košļāšanas process ir saistīts zināmā mērā ar spļaudīšanos un uz virsmām nonāk siekalas, tāpēc nikotīna koncentrācija bija izteikti augstāka nekā tur, kur iemītnieki iet smēķēt ārā. Tomēr arī viņu apdzīvotajās telpās bija simtām reižu augstāka nikotīna koncentrācija nekā nesmēķētāju mājās. Pētījumos par košļājamo tabaku nav pierādīta saistība ar sirds un asinsvadu slimību riska palielināšanos, it kā nevajadzētu būt arī plaušu bojājumam, bet galvenā problēma ir gļotādas bojājums uz lūpas iekšējās virsmas vietā, kurai pastāvīgi ir kontakts ar tabaku. Tur ir ļoti augsta nikotīna un tabakā esošo alkaloīdu koncentrācija. Tiek diskutēts par to, vai gļotādas bojājums palielina vēža risku. Bet jebkurā gadījumā nikotīns ir atkarību izraisoša viela, ko nevar saukt par nekaitīgu. Interesanti, ka minētajos pētījumos atsevišķos nesmēķētāju mājokļos konstatēja dīvaini augstu nikotīna koncentrāciju, un tad noskaidrojās, ka viņi bija tikko ievākušies mājoklī, kur pirms tam dzīvojuši smēķētāji.
- Pēdējā laikā medijos diezgan daudz tiek runāts par elektronisko cigarešu lietošanas kaitīgajām sekām, īpaši ASV. Ar ko tas saistīts?
- Problēma ir tā, ka elektronisko cigarešu kārtridži patiešām var saturēt letālu nikotīna devu. Ja tie ir bojāti un cilvēks manipulē, mēģinot pats uzpildīt ar kaut kādiem nikotīna šķidrumiem, tad nikotīns var būt milzīgā koncentrācijā. Ir pat aprakstīti pašnāvību gadījumi, mēģinot izdzert šos kārtridžus, kā arī nejauša saindēšanās, tostarp bērniem, kurus piesaista šo produktu garša un smarža; daži gadījumi beigušies ar nāvi. Tur ir ļoti koncentrēts nikotīna šķīdums, kas noplūdes gadījumā var piesārņot vidi, un apkārtējie no tās saņem zināmu nikotīna devu. Nikotīns labi uzsūcas caur ādu. Dati atšķiras, teorētiski elektronisko cigarešu aerosolā nevajadzētu būt nekam citam kā ūdenim, nikotīnam un glicerīnam, bet pastāv risks, ka ir kādas vielas, par kurām mēs nezinām. ASV līdz šā gada jūlijam bija aprakstīti 530 gadījumi, kad plaušu, kuņģa un zarnu trakta un arī vispārēji slimības simptomi bija saistīti ar veipošanu. Tomēr izskatās, ka diezgan liela daļa no cietušajiem mēģinājuši pievienot šķidrumam marihuānu vai nodarbojušies ar kādu citu pašdarbību, tāpēc arī šie bojājumi. Toreiz bija dati par 11 nāves gadījumiem. Vēl pētījumu dati parāda, ka garšām un smaržām, ko reizēm pievieno, varētu būt pat daudz kaitīgāka ietekme nekā tīram nikotīnam.
- Kas ir tabakas karsēšanas sistēmas, un kā tās darbojas?
- Atšķirībā no cigaretēm tabaka tajās tiek nevis sadedzināta, bet sildīta. Ja cigaretēs tabakas degšanas temperatūra ir 700-800 grādu, tad šeit ir 300-350 grādu, tabaka tiek tvaicēta, izdaloties nikotīnam. Sistēmu veido turētājs, kurā uzkarsē tabaku, izmantojot elektriski vadāmu karsētāju, un lādētājs, kas uzlādē turētāju pēc katras lietošanas reizes. Tabakas nūjiņa imitē reālu cigareti. Pētījumi rāda, ka šajā procesā izdalās aerosols, kas sastāv no ūdens, glicerīna un nikotīna, konstatēts gan arī acetaldehīds, kas ir kaitīga viela. Kembridžas stikla šķiedras filtrs ļauj panākt degšanas produktu samazinājumu par 80-90%. Tātad degšanas produktu nav ļoti daudz, risks veselībai potenciāli varētu būt mazāks, bet pilnībā to nevar izslēgt.
- Vai apkārtējiem cilvēkiem tiek mazāk kaitīgo vielu?
- Es teiktu, ka subjektīvi ir tiešām iespaidīgs rezultāts, jo praktiski dūmu nav, tie ir minimāli, smakas arī nav, ir tikai viegla specifiska smarža. Apkārtējie netiek pakļauti degšanas produktu ietekmei kā parasto cigarešu gadījumā, tomēr joprojām paliek izelpotais nikotīns, kas nosēžas uz virsmām un sašķeļas nitrozamīnos.
- Vai bezdūmu tabakas produkti var būt kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu?
- Ir dažādi pētījumi par to, vai tie spēj veicināt cigarešu atmešanu - zināmā mērā varētu piekrist, bet no otras puses - atradīsies cilvēki, kuri turpinās lietot abus produktus, un mēs nezinām, cik daudz viņu proporcionāli būs. Ir mārketinga dati par to, ka Japānā, kur jau 2016. gadā ieviesa tabakas karsēšanas sistēmas, samazinās cigarešu smēķētāju skaits, bet joprojām nav skaidrs, kā būs citur pasaulē. Droši vien pamazām nāks klāt pētījumu dati, kas varētu arī atklāt jaunus kaitīgus savienojumus vai slimību riskus. Ja mēs runājam par tiem, kuri ir gadu desmitiem smēķējuši cigaretes, tad būtu ieguvums, ja viņi spētu pārslēgties uz elektroniskajām cigaretēm vai tabakas karsēšanas sistēmām. No vienas puses, to varētu pat vērtēt pozitīvi. Bet no otras puses, informācija par «nekaitīgiem» tabakas produktiem tiek izplatīta jaunatnes vidū, un tā ir bīstama tendence, kā redzam kaut vai tajā pašā ASV piemērā, kur elektronisko cigarešu lietošana pieaug, sākot no 2000. gadiem, tieši jaunatnes populācijā. Par jaunatni ir ļoti jādomā. Ne par elektronisko cigareti, ne par tabakas karsēšanas iekārtu nevar apgalvot, ka tās nekaitē, jo tik un tā satur nikotīnu. Nikotīns pats par sevi ir atkarību izraisošs. Izskatās, ka daudzi riski, lietojot bezdūmu produktus, samazinās, bet tas nav absolūti, turklāt mēs daudz ko nezinām, tāpēc, kā to nodemonstrēja gadījumi Amerikā, iespējami negaidīti pārsteigumi.
- Kā pīpmaņiem ar daudzu gadu stāžu izdodas pārslēgties uz bezdūmu produktiem?
- Pētījumu nav, bet rodas iespaids, ka tas viņiem ir grūti. Salīdzinoši maz no šiem cilvēkiem akceptē elektroniskās cigaretes, kas gan ļauj saņemt nikotīna devu, bet nesniedz pierasto subjektīvo sajūtu. Ar tabakas karsēšanas iekārtu ir mazliet citādāk. Smēķētāji, kas nav ļoti atkarīgi, lielā mērā var pārslēgties, un daudzi vairs nevēlas atgriezties pie cigaretēm, to garšas un smakas dēļ, sevišķi sievietes. Tas varētu būt pozitīvs moments, bet cik plašu populāciju tas aptvers, vēl nevar spriest, un noteikti daļa būs tādi, kuri lietos visus tabakas produktus pēc kārtas. Tabakas karsēšanas iekārta varētu būt risinājums bezcerīgiem smēķētājiem, nereti ar savām problēmām un slimībām, vai arī tādiem, kuri ir daudzas reizes mēģinājuši smēķēšanu atmest un tas neizdodas, tātad risks, ka viņi to nekad neizdarīs, ir ļoti augsts. Tomēr varbūt vispirms jāmēģina vēl vismaz vienu reizi smēķēšanu pilnībā atmest.
- Pie kādiem speciālistiem var vērsties, ja vajadzīga palīdzība, lai atmestu smēķēšanu? Cik daudziem tas izdodas?
- Mums īsti nav tāda dienesta, un neesmu manījis arī īpašu vēlmi no smēķētāju puses. Mēģinot atbrīvoties no kaitīgā ieraduma ar sava gribasspēka palīdzību, ir 5-10% veiksmes gadījumu; ja izmanto nikotīna aizstājterapiju ar nikotīna plāksteriem un košļenēm, tad tas izdodas kādiem 15%; ja tiek nozīmēti arī antidepresanti, tad gada griezumā smēķēšanu atmet 40-45%, bet pēc diviem gadiem liela daļa ir atsākuši smēķēt, tomēr apmēram 25-30% ir atmetuši smēķēšanu uz ilgāku laiku nekā divi gadi, kaut gan nevar droši teikt, ka uz visu dzīvi. Viens no ļoti svarīgiem aspektiem, kas ir pasaulē ieviests, ir atbalsta terapija, kad cilvēks regulāri komunicē ar speciāli apmācītu māsu un ir pieejams krīzes telefons, kur var piezvanīt un izrunāties, kad rodas vēlēšanās atsākt, ir speciāla terapija, psihologs, kurš palīdz izprast, ka varbūt smēķēšana nav īstais risinājums dažādām dzīves problēmām. Vēl ir svarīgi, lai būtu atbalsts ģimenē. Ļoti motivējošas ir situācijas, kad cilvēks redz, ka šīs atkarības dēļ viņam nāksies vai jau nākas atteikties no mērķiem, kurus ļoti vēlas sasniegt, un nonāk izvēles priekšā - jāatsakās no saviem plāniem vai no smēķēšanas. Sākumā varbūt daudzus biedē pirmais brīdis, kad ir izteikts psiholoģisks un zināmā mērā arī organisks diskomforts, slikta pašsajūta, nervozitāte, dusmas un grūti savaldīties, bet labā ziņa ir tā, ka tas neturpināsies ilgāk par diviem mēnešiem.
