Jo­ni­zē­tais ūdens – tiem, ku­ri grib būt ve­se­li

 
©Pixabay

No tā, kā­du ūde­ni mēs dze­ram, ir at­ka­rī­ga mū­su ve­se­lī­ba. Pē­dē­jā lai­kā bie­ži tiek ru­nāts par or­ga­nis­ma ok­si­dē­tā­jiem – brī­va­jiem ra­di­kā­ļiem, ku­ru kai­tī­go ie­tek­mi vei­ci­na stress, pār­slo­dze un da­žā­di dzī­ves­vei­da fak­to­ri. Viens no tiem ir mū­su ti­pis­kā ēdien­kar­te, kur do­mi­nē skā­bie, ne­vis sār­mai­nie pro­duk­ti. To vi­su ap­zi­no­ties, cil­vē­ki mek­lē vei­dus, kā uz­ņemt anti­ok­si­dan­tus, ie­gā­dā­jas da­žā­dus uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus, bet ne vis­i zi­na, ka pa­lī­dzēt var vēl viens da­bisks anti­ok­si­dants – sār­mai­nais jo­ni­zē­tais ūdens.

Par jo­ni­zē­tā ūdens at­klā­ša­nu mūs­die­nu iz­prat­nē jā­pa­tei­cas... naf­tas ur­bša­nas dar­biem, kas no­ti­ka Uz­be­kis­tā­nā pa­gā­ju­šā gad­sim­ta ot­ra­jā pus­ē. Teh­nis­kiem mēr­ķiem ti­ka veik­ta ūdens elek­tro­lī­ze - ūdens mo­le­ku­lu sa­šķel­ša­na, ie­dar­bo­jo­ties uz tām ar elek­tris­ko strā­vu. Šim no­lū­kam iz­man­to ne­ga­tī­vo elek­tro­du (ka­to­du) un po­zi­tī­vo elek­tro­du (ano­du), un mo­le­ku­las tiek sa­šķel­tas po­zi­tī­va­jos, skā­bi vei­do­jo­ša­jos ūdeņ­ra­ža jo­nos un ne­ga­tī­va­jos, sār­mu sa­stā­vā ie­tilp­sto­ša­jos hid­rok­si­la jo­nos. Pie ka­to­da iz­da­lās ūdeņ­ra­dis, bet pie ano­da - skā­bek­lis. Ūdens elek­tro­lī­ze at­tie­cas arī uz ta­jā iz­šķī­du­ša­jiem mi­ne­rāl­sā­ļiem, pie­mē­ram, kal­ci­jam, mag­ni­jam, kā­li­jam un nāt­ri­jam ir po­zi­tīvs lā­diņš, bet hlo­ra, sē­ra vai fos­fo­ra jo­niem - ne­ga­tīvs. Tā tiek ie­gūts sār­mai­nais un skā­bais ūdens ar at­šķi­rī­gām īpa­šī­bām. Ūdens elek­tro­lī­zes pro­ce­su zi­nāt­nis­ka­jai iz­pē­tei pie­vēr­sās aka­dē­mi­ķis Sta­ņis­lavs Aļo­hins. Sā­ku­mā šie pē­tī­ju­mi bi­ja sle­pe­ni, bet vē­lāk kļu­va zi­nā­mi pla­šā­kai sa­bied­rī­bai. Sār­mai­nais jo­ni­zē­tais ūdens vie­tu­mis sa­sto­pams arī da­bā, pie­mē­ram, Ja­pā­nā, at­se­viš­ķos cie­ma­tos Oki­na­vas sa­lā. Kad pēt­nie­ku in­te­re­si pie­sais­tī­ja lie­lais ilg­dzī­vo­tā­ju skaits ša­jā ap­kai­mē, iz­rā­dī­jās, ka vi­ņi lie­to da­bis­ki ra­du­šos sār­mai­no jo­ni­zē­to ūde­ni.

Sār­mai­nais jo­ni­zē­tais ūdens:

  • pa­pil­di­na or­ga­nis­mu ar brī­viem elek­tro­niem, kas pie­sais­ta un līdz ar to nei­tra­li­zē brī­vos ra­di­kā­ļus, tā stip­ri­not imūn­sis­tē­mu;

  • ap­sār­mo or­ga­nis­mu; no­dro­ši­na pie­tie­ka­mu dau­dzu­mu sār­mai­no mi­ne­rāl­vie­lu, nei­tra­li­zē­jot un iz­va­dot ora­nis­mā uz­krā­ju­šos skāb­ju at­kri­tu­mus;

  • sār­mai­nā ūde­nī mo­le­ku­las vei­do ma­zā­kus sa­ko­po­ju­mus ne­kā pa­ras­tā ūde­nī, līdz ar to tas vieg­lāk ie­kļūst šū­nās un ie­sais­tās viel­mai­ņā, efek­tī­vāk no­nāk audos un iz­va­da uz­krā­ju­šos tok­sī­nus;

  • pa­tei­co­ties kriet­ni ma­zā­kam virs­mas sprie­gu­mam, spēj la­bāk sa­mit­ri­nāt; da­bis­kā vei­dā šķid­ri­na asi­nis;

  • pa­līdz or­ga­nis­mā no­nākt lie­lā­kam skā­bek­ļa dau­dzu­mam.

Ūdens jo­ni­za­to­ri

«Ūdens jo­ni­zā­ci­ja nav ti­kai pē­dē­jo ga­du iz­gud­ro­jums, ša­jā jo­mā jau il­gā­ku lai­ku tiek veik­ti zi­nāt­nis­ki pē­tī­ju­mi un ir uz­krā­ta arī prak­tis­ka pie­re­dze,» stās­ta SI­A Jo­neks di­rek­tors Aivars Las­ma­nis. «Pa­sau­les lī­de­ri jo­ni­zē­tā ūdens pa­tē­ri­ņa un jo­ni­zē­ša­nas ie­kār­tu ra­žo­ša­nas jo­mā ir Ja­pā­na, Dien­vid­ko­re­ja un ASV, bet Austrum­ei­ro­pā va­do­šo po­zī­ci­ju ie­ņem Lie­tu­va. Ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da pie­kri­tē­ji, ku­ri vē­las ie­gā­dā­ties ūdens jo­ni­za­to­rus, bie­ži vien jau ir la­bi in­for­mē­ti par jo­ni­zē­to ūde­ni un tā īpa­šī­bām, da­ži pat at­ce­ras, kā sa­vu­laik as­toņ­des­mi­ta­jos ga­dos pa­ši cen­tu­šies kon­stru­ēt ie­rī­ces ūdens jo­ni­zē­ša­nai, iz­man­to­jot ap­rak­stus un shē­mas no po­pu­lār­zi­nāt­nis­kiem žur­nā­liem. Ta­gad Lat­vi­jā var ie­gā­dā­ties aQuavita mar­kas ūdens jo­ni­za­to­rus, ku­ri ir ēr­ti lie­to­ja­mi un vien­kār­ši kop­ja­mi. Esam jau sa­ņē­mu­ši pirm­ās la­bās at­sauk­smes.»

Jo­ni­zē­tā ūdens efekts ik­die­nā

  • Labs pa­ra­dums ir sākt kat­ru rī­tu ar glā­zi jo­ni­zē­tā sār­mai­nā ūdens. Tas pie­mē­rots vi­sai ģi­me­nei.

  • Ka­fi­jai un tē­jai, kas vā­rī­ta jo­ni­zē­ta­jā sār­mai­na­jā ūde­nī, ir ļo­ti la­ba gar­ša, jo ūdens ir mīksts, bez pie­gar­šas. Ja di­vus vie­nā­dus tē­jas mai­si­ņus ie­grem­dē vie­nā­da til­pu­ma glā­zēs, no ku­rām vie­nā ir pa­rasts krā­na ūdens, bet ot­rā - jo­ni­zēts ūdens, kļūst re­dzams, ka jo­ni­zē­tais ūdens spēj pa­ņemt vai­rāk tē­jas stip­ru­ma - dzē­rie­na krā­sa ir in­ten­sī­vā­ka.

  • Arī jeb­ku­ra ēdie­na, vai tā ir dār­ze­ņu zu­pa vai ga­ļas sau­tē­jums, gar­ša kļūst iz­teik­smī­gā­ka un pie­sā­ti­nā­tā­ka, ja tā pa­ga­ta­vo­ša­nai iz­man­to jo­ni­zē­to ūde­ni.

  • Pēc spor­ta no­dar­bī­bām un ci­tām fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm sār­mai­nais jo­ni­zē­tais ūdens pa­līdz ātr­āk at­jau­not zau­dē­tos ūdens un mi­ne­rāl­vie­lu krā­ju­mus.

  • No­vē­rots, ka arī māj­dzīv­nie­ki, ku­riem pie­dā­vā pa­ras­tu ūde­ni un jo­ni­zē­tu ūde­ni, lab­prā­tāk iz­vē­las pē­dē­jo.

  • Sār­mai­no jo­ni­zē­to ūde­ni var la­bi lie­tot pu­ķu lais­tī­ša­nai, griez­to zie­du at­dzī­vi­nā­ša­nai un sēk­lu die­dzē­ša­nai, tas ļauj uz­la­bot dī­dzī­bu.

  • Sār­mai­nais jo­ni­zē­tais ūdens efek­tī­vi pa­līdz at­svai­dzi­nāt ap­vī­tu­šus aug­ļus un dār­ze­ņus. Sār­mai­na­jā ūde­nī uz 15 mi­nū­tēm der ie­grem­dēt vei­ka­lā pir­ktos aug­ļus, kas ap­strā­dā­ti ar da­žā­dām ķi­mi­kā­li­jām, lai tos at­tī­rī­tu un uz­la­bo­tu gar­šu.

  • Skā­bais jo­ni­zē­tais ūdens no­der dez­in­fek­ci­jai, kak­la ska­lo­ša­nai, brū­ču ap­strā­dei, ek­zē­mas un ci­tu ādas sli­mī­bu skar­to vie­tu ap­maz­gā­ša­nai.

  • Arī dzīv­nie­ku guļ­vie­tas dez­in­fek­ci­jas no­lū­kos var iz­smi­dzi­nāt ar skā­bo jo­ni­zē­to ūde­ni.

  • Dār­ze­ņi un aug­ļi, ku­ri tiek ap­strā­dā­ti ar skā­bo jo­ni­zē­to ūde­ni, il­gāk gla­bā­jas.

Rek­lām­raksts ta­pis sa­dar­bī­bā ar SI­A Jo­neks