Gardās brīvdienas. Jāizmanto sulu mēneša iespējas

 
©depositphotos.com

Laika sprīdis, kad tecina bērzu sulas, ir tik īss, ka to itin viegli var palaist garām. Patiesībā būtu ideāli, ja ikviens varētu braukt uz laukiem un katru dienu dzert bērzu sulu, kas tikko nākusi no koka. Arī ļaužu apkārt būtu mazāk un distanci varētu ievērot bez pūlēm.

Lietpratēji zina teikt - jo svaigāka bērzu sula, jo vērtīgāka. Bērni, kuri to nogaršo pirmoreiz mūžā, dažkārt ir vīlušies - nekas īpašs, tas pats ūdens vien ir, ja nu vienīgi mazliet saldāks. Ūdens, protams, ir bērzu sulas galvenā sastāvdaļa, taču tiek apgalvots, ka svaigi tecinātā sulā molekulas sakārtojušās tā, ka organismam ir vieglāk uzņemt visas labās vielas, kas atrodamas bērzu sulā, kaut arī nelielās devās. Tas ir dzīvais ūdens, bioloģiski aktīvs. Satur 0,5-2% ogļhidrātu, kalciju, magniju, dzelzi, miecvielas, fitoncīdus, aromātvielas, taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc ieteicams dzert bērzu sulas. Jau kopš seniem laikiem novērots, ka bērzu sula pavasarī palīdz spēcināt organismu. Tautas medicīnā tā tiek lietota, lai šķīdinātu nierakmeņus, ātrāk izārstētu angīnu, veicinātu ēstgribu, izvadītu podagras radītos sāļu nogulsnējumus, palīdzētu labāk tikt galā ar locītavu kaitēm. Arī daļa akadēmiski izglītoto ārstu atzīst bērzu sulas vērtīgās īpašības un saviem pacientiem iesaka pavasarī izskalot organismu, lai izdalās nevēlamie vielmaiņas galaprodukti, kuru pēc ziemas sakrājies sevišķi daudz, jo visu šo laiku esam patērējuši vairāk koncentrētas, konservētas, sālītas un skābētas pārtikas. Par to, cik sulas īsti jāizdzer, lai būtu efekts, domas dalās. Cilvēks, kuram nav nopietnu veselības problēmu, var bērzu sulu lietot bez ierobežojumiem, bet par kaut cik vērā ņemamu sulas kūri var runāt tad, ja vismaz desmit dienu pēc kārtas izdzer pa vienam diviem litriem svaigas sulas. Tie, kam bērzu sula palīdzējusi atkopties pēc ļoti smagām slimībām, atceras, ka dzēruši to, cik vien spējuši, reizēm ar piespiešanos, līdz pamazām nākusi sajūta, ka atgriežas spēks dzīvot.

To sulu, kuru nepagūst izdzert trīs četras stundas pēc iztecināšanas, joprojām var lietot slāpju remdēšanai, dažādības pēc drīkst piejaukt arī citas augļu un dārzeņu sulas.

Labākās - no āra bērza

Zinātāji teic, ka vērtīgākas un saldākas sulas var iegūt no āra bērza, nevis no purva bērza. Āra bērzam ir nokareni zari, bet miza pie stumbra pamata saplaisājusi, melna, uz jaunajiem zariņiem ir sīkas kārpiņas. Āra bērzs mīl saulainas, sausas piekalnītes un paugurus. (Purva bērzs aug mitrākās vietās, tam ir balta, plūksnaina miza, bet jaunos zariņus klāj matiņi.)

Sulas ieguvei izvēlas bērzus, kas aug tīrā vidē, tālāk no autoceļiem un dažādiem piesārņojuma avotiem. Nedrīkst ieurbt stumbrā pārāk dziļi vai notecināt kokam par daudz sulas. Arī te dzirdēti pretrunīgi viedokļi - viens autors uzskata, ka lielam, veselīgam kokam nevajadzētu atņemt vairāk par 50-60 litriem sulas, cits domā, ka norma ir vēl mazāka. Nākamajā gadā sulu no tā paša bērza tecināt neiesaka. Urbuma vietu noslēdz ar sausa bērza koka tapu.

Mazliet par raudzēšanu

Karstā vasaras dienā doma par norasojušu, no auksta pagraba atnestu bērzu sulas pudeli ir visai kārdinoša. Raudzētajās bērzu sulās ir organiskās skābes - pienskābe, vīnskābe, dzintarskābe. Literatūrā vietām norādīts, ka bērzu sulas nevajadzētu glabāt ilgāk par jūnija beigām, taču dzīvē gadās arī tā, ka mazbērni pēc gadiem atrod pagrabā stikla pudeles ar vectēva pildīto bērzu sulu, kas joprojām garšo labi.

Raudzējot bērzu sulai pievieno jaunos upeņu zariņus ar pumpuriem, rozīnes, citronu miziņas vai nedaudz citronskābes, citi dod priekšroku cepeškrāsnī sagrauzdētai rupjmaizes garoziņai, vēl citi iesaka uz vienu litru bērzu sulas pievienot vismaz divas krustnagliņas, jo tās neļaujot sulai saglumēt. Dažam garšo, ja sulā izšķīdina pāris ledenes, cits labāk pievieno cukuru vai medu. Praktiķi teic - lai iegūtu garšīgu raudzētu bērzu sulu, galīgi bez cukura nevar, jo citādi rūgšanas procesā neizdalās pietiekami daudz ogļskābās gāzes, kas pasargā sulu no bojāšanās. Tam ir zinātnisks pamatojums, taču nevar noliegt, ka daži lauku ļaudis vienkārši salej bērzu sulu lietotās, pavirši izskalotās plastmasas pudelēs, neko tai nepievienojot, aizvāko, noliek aukstā pagrabā, un līdz pat nākamajam pavasarim šī sula ir dzerama un garšīga, atliek tikai pievienot ievārījumu saldināšanai. Cits turpretī dara visu, kā pienākas, ievēro tīrību, pieliek garšvielas, raudzē sulu istabas temperatūrā, pēc tam pārvieto vēsumā, un tik un tā viss rūgst un pelē uz nebēdu. Vainojams varbūt ir augstais olbaltumvielu saturs izejmateriālā. Novērots, ka vislabāk uzglabājas tā sula, kura, svaigi iztecināta, ir dzidrāka.

Receptes

Bērzu sulas un baltvīna kokteilis

Sastāvdaļas:

1 glāze raudzētas bērzu sulas

1 glāze sausā baltvīna

2 ēdamkarotes cukura

1/2 glāze gāzētā ūdens

3 ēdamkarotes vermuta

Pagatavošana:

Sajauc bērzu sulu ar baltvīnu, tajā izšķīdina cukuru, uz divām stundām noliek ledusskapī. Pievieno gāzēto ūdeni un vermutu.

Bērzu sulas bole

Sastāvdaļas:

1 kārba jaukto augļu konservu (ap 400 g)

1/2 glāze vermuta

2 glāzes apelsīnu sulas

4 glāzes raudzētas bērzu sulas

Pagatavošana:

Traukā liek konservētos augļus, pārlej ar apelsīnu sulas un vermuta maisījumu, ļauj nedaudz nostāvēties vēsumā. Pirms pasniegšanas pielej bērzu sulu. Ja vēlas, var pievienot ledu.

Slāņainais kokteilis

Sastāvdaļas:

4-5 zemenes

1 tējkarote cukura

1 bumbiņa vaniļas saldējuma

1/2 glāze bērzu sulas

Pagatavošana:

Zemenes sagriež četrās daļās, pārkaisa ar cukuru, noliek vēsumā atsuloties. Glāzē liek saldējumu, uz tā - sagatavotās ogas, pārlej ar bērzu sulu.