Padomi, lai atvieglotu adaptēšanos vasaras laikam

 
©depositphotos.com

2020. gada 29. martā pulksten 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, – vēstīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Arī tas vēl!

Vismazāk šīs pārmaiņas priecē cilvēkus, kuriem jāceļas ļoti agri - gaišos rītus uz kādu laiku atkal nomaina tumšie un ir tāda sajūtā, ka esi atsviests laikā atpakaļ. Tie, kuriem īstā dzīve sākas dienas otrajā pusē, neiebilst.

Dažiem regulāri jūk, uz kuru pusi laikrādis jāgriež, un ne vienmēr var uzreiz tikt skaidrībā ar savām viedajām un ne tik viedajām ierīcēm, kas mēdz vai nemēdz automātiski «pārlēkt» uz jauno laika skaitīšanu. Eksperti apgalvo, ka 80% cilvēku jaunajā režīmā iejūtas aptuveni nedēļas laikā, piedzīvojot vien īslaicīgas neērtības, bet citi piedzīvo lielāku fizisku diskomfortu.

Tas esot sācies kā joks

Pirmais domu par dienas gaišā laika efektīvāku izmantošanu, pārregulējot pulksteņus, esot izteicis amerikāņu rakstnieks, izgudrotājs un politiķis Bendžamins Franklins 1784. gadā satīriskā vēstulē kādam žurnālam. Viņš pat aprēķinājis, ka tādā kārtā varētu ietaupīt 64 050 000 mārciņu sveču vaska. Arī pielāgošanās grūtības varot risināt pavisam vienkārši: katrā ielā novietot pa lielgabalam, kas efektīvi uzmodināšot sliņķus.

1907. gadā britu būvnieks Viljams Vilets ideju par pulksteņa piemērošanu dienas gaišajam laikam lobējis parlamentā. Saulainos vasaras rītos, izjājot sava zirga mugurā, viņš esot juties sašutis, ka tik gaišā laikā neviens vēl nestrādā. Taču likuma spēku pāreja uz vasaras laiku pirmoreiz ieguvusi Pirmā pasaules kara laikā Vācijā un dažās citas Eiropas valstīs ar nolūku mazināt elektrības patēriņu, lai taupītu ogles kara vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara šāda sistēma ieviesusies arī ASV. Statistika rāda, ka ieguvēji no gaišākiem vakariem ir golfa laukumu īpašnieki, grilēšanas piederumu, ogļu un grilējamo produktu pārdevēji. Tiek arī lēsts, ka noziedzības līmenis, pateicoties pārejai uz vasaras un ziemas laiku, krities par 10-13%. Taču pētījumi atklāj arī negatīvas tendences: pirmdienā pēc pārejas uz vasaras laiku novērots vairāk sirdslēkmju un negadījumu darbā.

Nelabvēlīgs fons

Šogad pārejai uz vasaras laiku ir īpaši nelabvēlīgs fons - ne tikai pavasara nogurums, bet arī pandēmija. Par pavasara noguruma biežākajiem cēloņiem tiek minēts vitamīnu trūkums un organisma veģetatīva reakcija uz pārmaiņām dabā, jo vielmaiņa un hormonu ražošana jāpielāgo dabiskajam apgaismojumam un gaisa temperatūrai. Ziemā ķermeņa temperatūra ir par dažām grāda desmitdaļām zemāka nekā vasarā, vielmaiņa nedaudz palēninās un organisms ražo vairāk melatonīna - miega hormona. Pienākot gaišākam un siltākam gadalaikam, pieaug «aktivitātes hormona» serotonīna ražošana, bet organisms nespēj pārslēgties uzreiz - vajadzīgs pārejas periods, kas var izpausties ar miegainību, enerģijas trūkumu, koncentrēšanās grūtībām, sliktu garastāvokli un nervozitāti. Tiesa, ne vienmēr vainīgas tikai dabas parādības, cilvēki arī paši veicina nogurumu ar savu haotisko dzīvesveidu, pārslodzi, nepilnvērtīgu uzturu un kaitīgiem ieradumiem. Visu pasliktina stress, kuram diemžēl pašlaik netrūkst iemeslu.

Ūdens, labs uzturs un mūzika

Lai atjaunotu apsīkušos enerģijas krājumus, ieteicams dzert pietiekami daudz ūdens, kas palīdz uzturēt normālu vielmaiņu, izvadīt no organisma nevajadzīgās vielas, mazināt nogurumu un galvassāpes. Lieliski noder arī kļavu un bērzu sulas. Kad uzmācas nogurums, uz mirkli var palīdzēt vēsa ūdens komprese uz pieres, bet ilgākā laika posmā ir vērts praktizēt dažādas ūdens procedūras - aplaistīšanos, kontrastdušas u.c., kas trenē asinsvadus, stabilizē asinsriti un paaugstina organisma pielāgošanās spējas dažādiem vides faktoriem. Turpinoties apkures sezonai, joprojām jārūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās.

Pavasarī ir īpaši svarīgi uzņemt pietiekami daudz C, D un arī B grupas vitamīnu. Ziemā cilvēki biežāk lieto konservētus, treknus un sāļus ēdienus. No šīs tendences jācenšas atbrīvoties un iespēju robežās vēlams ēst dārzeņus, augļus, zaļumus, dīgstus, veselīgas pilngraudu putras un pākšaugus - pupas, zirņus, lēcas u.c. Pavasara ēdienkartē iekļaujami arī jogurti ar labajām baktērijām, joprojām vērtīgi būs skābētie kāposti, rudzu maize, tofu, olas, rieksti un sēkliņas, putnu gaļa un treknās zivis, kas ir omega-3 taukskābju avots.

Mūzikas klausīšanās ir vienkāršs veids, kā profilaktiski rūpēties par savu veselību, mazināt spriedzi un nogurumu. Zinātnieki cenšas izpētīt, kāda ir dažādu mūzikas veidu iedarbība uz organismu, bet vismaz pagaidām galvenā atziņa ir viena: klausies tādu mūziku, kas tev patīk. Nav svarīgi, vai tas ir Mocarts, bītli vai kāds lipīgs pašmāju šlāgeris, par kuru citi rauc degunu. Eksperimentā, kur brīvprātīgie dalībnieki klausījās tādu mūziku, kas viņiem patīk, un tādu, kas kaitina, atklājās, ka tīkamā mūzika intensificē asinsriti par 26%, gluži kā aerobikas nodarbība.

Lai atvieglotu adaptēšanos vasaras laikam:

* Katru vakaru ej gulēt par 15-20 minūtēm agrāk nekā iepriekšējā dienā - tas palīdzēs labāk pierast.

* Nodrošini sev pietiekami ilgu naktsmieru, vislabāk astoņas stundas, bet ne mazāk par septiņām.

* Guļamtelpā neņem līdzi telefonu, planšeti vai datoru.

* Pulksteņa rādītājus pagriez uz priekšu jau iepriekšējā vakarā pirms gulētiešanas - tad pamodīsies jau jaunajā situācijā. Neaizmirsti noregulēt visus pulksteņus, kādi tev ir, citādi atšķirīgie rādījumi vēl vairāk jauks miegaino prātu.

* Dzer kafiju: tā ne vien uzmundrina, bet arī kalpo otrā tipa diabēta, depresijas un vairāku citu slimību profilaksei.

* Neplāno lielu slodzi: ja zini, ka pārejas laiks būs grūts, dari tikai pašu nepieciešamāko un neuzņemies papildu aktivitātes.

* Centies nenorunāt svarīgas tikšanās, jo daudzi šajā periodā jauc pulksteņa laikus. Piedod tiem, kuri kavē.

* Ievēro vislielāko piesardzību, sēžoties pie stūres: samiegojies autovadītājs var radīt draudus satiksmes drošībai.

* Izbaudi iegūto gaišo vakara stundu: dodies pastaigā, mierīgi pastrādā dārzā vai palasi.