Pavasarī – bez muguras sāpēm un stresa

 
©Publicitātes foto

Mostoties dabai, mostas arī cilvēku vēlme kļūt fiziski aktīvākiem, atbrīvoties no muguras problēmām, atgūt možumu, dzīvot saskaņā ar sevi un neļauties raizēm. Tas prasa gan neatlaidību, gan lielu darbu, kas nav paveicams vienā dienā, tomēr rezultāts ir pūļu vērts. Lai iecerētais izdotos, nepieciešami kompetenti un uzticami konsultanti, kuri palīdzēs gan izprast problēmas būtību, gan iedvesmos to risināt. Padomus sniedz Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri speciālistes.

- Vai tiesa, ka, nākot pavasarim, saasinās dažādas muguras problēmas?

Atbild neiroloģe Ildze Krieviņa:

- Mugurkaula veselības traucējumu pakāpe ir ļoti individuāla, tā atkarīga no iedzimtības, fizisko aktivitāšu rakstura, blakusslimībām, traumām un citiem faktoriem. Notiek arī morfoloģiskas izmaiņas organismā, kuras veicina tādi faktori kā mazkustīgs dzīvesveids, darbs pie datora, ilgstošas statiskas slodzes, nepareiza smagumu celšana, nešana, neveikla pagriešanās vai noliekšanās, stājas traucējumi utt.

Pēc mazkustīgi pavadītas ziemas daudzi kļūst aktīvāki, strauji ķeras pie pavasara darbiem, kas nereti rada pārslodzi mugurkaula locītavām, muskuļiem un saitēm. Šādos gadījumos visbiežāk muguras sāpes rodas paaugstināta muskuļu tonusa dēļ.

Pēc 50 gadu vecuma, īpaši sievietēm pēcmenopauzes periodā ar osteoporozi vai cilvēkiem, kuri ilgstoši lieto kortikosteroīdus (specifiski medikamenti, ko izmanto noteiktu reimatoloģisku vai imunoloģisku slimību ārstēšanā, kā rezultātā kauli var kļūt trausli), jāpievērš uzmanība pēkšņām muguras sāpēm un ir jāizslēdz osteoporotiski lūzumi.

Muguras sāpju profilakse ir daudz vienkāršāka nekā ārstēšana, jo noder jebkuras kustības, kas vingrina ķermeni un sagādā pozitīvas emocijas. Gultas režīms muguras sāpju gadījumā nebūs efektīvākais risinājums. Ir jāturpina ierastās aktivitātes, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas slodzes. Muguras sāpju profilaksei noder arī stājas korekcija, adekvātas fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, normālas ķermeņa masas uzturēšana, kaitīgo faktoru (alkohola, narkotisko un toksisko vielu lietošana, smēķēšana) novēršana. Ārstēšanas procesā izmanto rehabilitāciju - ārstniecisko vingrošanu, fizioterapiju, ārstniecisko masāžu, fizikālās ūdens procedūras.

Galvenie muguras sāpju rašanās iemesli pēc 50 gadu vecuma ir:

• deģeneratīvas izmaiņas mugurkaula diskos un locītavās - elastības zudums, disku amortizējošās un fiksējošās funkcijas zudums;

• mugurkaula stenoze - mugurkaula kanāls var sašaurināties disku deģenerācijas, sabiezinātu saišu vai fasešu (mazas locītavas starp muguras skriemeļu smailajiem izaugumiem), locītavu artrozes, deģenerācijas dēļ (visbiežāk muguras lejasdaļā);

• spondilolistēze, kad viens mugurkaula skriemelis var slīdēt uz priekšu attiecībā pret zemāk esošo skriemeli;

• psiholoģiski faktori - stress, psihoemocionāli pārdzīvojumi, tā visa rezultātā var rasties saspringums muguras muskuļos, izraisot sāpes.

*

- Darbs, ikdienas rūpes, attiecību sarežģījumi un citi faktori nereti rada stresu, kas nes sev līdzi nervozitāti, trauksmi, nomāktību, miega problēmas un citas nepatīkamas izpausmes. Kā ar tām tikt galā, kādi speciālisti un kādas metodes var palīdzēt?

Atbild psiholoģe Iveta Pletčere-Muižniece:

- Šajā kontekstā šķiet svarīgs jautājums par stresa iespaidu uz cilvēka veselību. Hroniska (ilgstoša) stresa dēļ var attīstīties veselības traucējumi, slimība vai pat vairākas slimības vienlaikus, tāpat arī psihiskas problēmas - trauksme, depresija. Stresa ietekmē var attīstīties arī noteikti fiziskie simptomi, tādi kā galvassāpes, muguras sāpes, sirds sāpes, kuņģa sāpes. Ar stresu saistītās negatīvās emocijas ietekmē organisma imūnsistēmas darbību, paaugstinot uzņēmību pret baktērijām, vīrusiem un sēnītēm. KRC Jaunķemeri ir pozitīva pieredze, palīdzot pacientiem ar stresu.

Fiziskas aktivitātes ir efektīvas zāles pret stresu. To laikā smadzenēs pastiprināti izdalās hormoni, kas ietekmē noskaņojumu: serotonīns ir atbildīgs par labsajūtu, noradrenalīns stimulē smadzeņu darbību, savukārt endorfīns rada pacilātību, prieku un drošības izjūtu. Sporta nodarbības palīdz novērst ar stresu saistītas domas, sakārtot tās, paskatīties uz sarežģīto dzīves situāciju no cita redzes leņķa, vairo pārliecību par savām spējām.

Veselīgs uzturs un pareiza pārtikas produktu izvēle var palīdzēt organismam pārvarēt stresu un kontrolēt tā ietekmi. Stresa laikā organismā sāk cirkulēt toksiskas vielas, kuras rada nogurumu, palielina uzbudinājumu un dusmas. Stress iznīcina vitamīnus, minerālvielas un citas vērtīgas barības vielas. Tas arī vājina gremošanas intensitāti un palēnina vielmaiņu.

Ūdens ir dzīvības avots. Ūdens procedūras atslābina un atbrīvo muskulatūru, uzlabo spēju pārvarēt stresu, regulējoši iedarbojas uz sirds asinsvadu sistēmu, izvada toksīnus, sadedzina kalorijas, stimulē dziļāku miegu... Minerālūdens cilvēka ķermenī ieslēdz funkcionālās organisma sistēmas un veicina to atjaunošanos šūnu līmenī. Ikviens mūsu pacients ir manāmi priecīgāks pēc minerālūdens vannu, hidromasāžas baseina, zemūdens masāžas, ūdens aerobikas un citu ūdens procedūru apmeklējuma.

Stresa regulācijas metodes ir apzināti izmantojami instrumenti gan stresa līmeņa pazemināšanai, gan arī emocionāla līdzsvara veicināšanai. Individuālās konsultācijās psihologs palīdz apgūt piemērotākās stresa regulācijas tehnikas un sniedz atbalstu to izmantošanā ikdienā, kā arī palīdz tikt skaidrībā par emociju iedarbību uz prāta un ķermeņa stāvokļiem. Grupu nodarbībās psihologa vadībā ir iespējams apgūt relaksācijas un vizualizācijas tehnikas, kuru mērķis ir samazināt veģetatīvās nervu sistēmas aktivitāti, kas stresa situācijās nodrošina organisma sistēmu iesaistīšanos, izmainot sirdsdarbības un elpošanas ritmu, ķermeņa temperatūru, muskuļu sasprindzinājumu, gremošanas sistēmas aktivitāti u.c. Grupu nodarbībās psihologs iepazīstina ar dziļas elpošanas vingrinājumiem, kas dažu minūšu laikā stabilizē elpošanas ritmu, atslābina sasprindzinājumu, veicina labāku smadzeņu darbību (prāts nomierinās un ir vieglāk pieņemt lēmumus) un palīdz tikt galā ar miega traucējumiem.

Iepriekšminētās metodes ir tikai neliela daļa no tehnikām, paņēmieniem, kas var palīdzēt savaldīt stresa izpausmes. Ir jāatceras, ka novecošanas procesus diemžēl ietekmēt nevar, bet dzīves ilgumu un kvalitāti gan var. Esat drosmīgi, aktīvi un mērķtiecīgi savas dzīves veicēji!