Nepacietīgākie pircēji arbūzus meklē un atrod veikalos jau jūnijā, pat maijā, un gadās, ka arī janvārī, bet zinātāji apgalvo, ka īstie arbūzi, tie lielie un svītrainie, parādās augustā. Piedāvājums kļūst plašāks, cenas krīt, un tad nu var atļauties iet uz tirgu vai veikalu pēc kāda prāva svītraina eksemplāra, citādi – kas gan tā par vasaru, ja nav notiesāts neviens arbūzs.
Arbūziem ir daudz cienītāju visā pasaulē. To savvaļas priekšteči joprojām sastopami kaut kur Āfrikā. Kultivētie arbūzi vislabprātāk aug stepēs un Vidusjūras klimatā, jo tie mīl gozēties saulītē. Lai arbūzs nobriestu, tam vajadzīgs aptuveni 60 dienu ilgs siltuma periods, kad gaisa temperatūra ir 25 - 30 grādi. Arī mūsu dārzkopji spēj izaudzēt pa arbūziņam. Lielākais arbūzs, kurš svēra 159 kg, izaudzēts 2013. gadā ASV.
Gan ēdiens, gan dzēriens
Daži stāsta, ka vasarā kādu laiku spēj pārtikt no arbūziem vien, jo arbūzs labi remdē gan izsalkumu, gan slāpes, turklāt lieliski izskalo organismu. No šādas kūres jūtami uzlabojoties pašsajūta, pazūdot nogurums, smaguma sajūta vēderā, pat celulīts kļūstot vieglāk apkarojams. Varbūt nav labi izvēlēties tik ekstrēmu ēšanas režīmu, toties atslodzes dienām arbūzs ir piemērots. Reiz tika uzskatīts, ka arbūzā nekā īpaši vērtīga nav - tāds saldens gurķis ar sarkanu vidu. Arbūzos ir ap 80% ūdens, 5,5 - 13% cukuru (glikoze, fruktoze, saharoze), arī pektīnvielas, kalcijs, magnijs, kālijs, fosfors, dzelzs, vitamīni. 100 gramos arbūza mīkstuma ir 224 mg magnija, tāpēc ar 150 gramiem arbūza pietiek, lai nodrošinātu sev diennaktī nepieciešamo magnija devu. Arbūzs pazīstams kā dabisks diurētisks līdzeklis un žults dzinējs. Tautas medicīna iesaka ēst arbūzus tiem, kuri cieš no podagras, artrīta, aterosklerozes, aptaukošanās, sirds un asinsvadu problēmām. Gatavo arī «jaunības tēju» no arbūzu miziņām: 1 - 2 tējkarotes svaigu vai kaltētu sīki sagrieztu miziņu aplej ar glāzi verdoša ūdens. Lietojot šādu dzērienu ilgākā laika posmā, tiek solīta sejas krāsas uzlabošanās un tvirtāka āda. Vairāk par 2 - 3 glāzēm dienā gan nevajagot dzert.
Vēl viena liela arbūzu priekšrocība - tie nav speciāli jāgatavo, atliek vien nomazgāt, sagriezt un baudīt. Svētku reizē arbūzu mizas groziņā var pasniegt augļus ar saldējumu, miza noder arī kā vienreiz lietojams boles trauks. Bet, ja prāts nesas uz kulināriem eksperimentiem, no arbūziem var gatavot arī interesantus ēdienus. Zemēs, kur arbūzi aug, vāra nardeku - arbūzu «medu», ko iegūst, tvaicējot arbūzu sulu. Nenobriedušus arbūzus sāla un marinē ziemai, bet no arbūzu mizām gatavo ievārījumu un sukādes.
Nomazgā!
Ne visi ziemeļzemju iemītnieki ir redzējuši, kā aug arbūzi. Tie guļ uz zemes apmēram tāpat kā ķirbji, ar visām no tā izrietošajām sekām - uz mizas ir augsnes daļiņas un dažādi mikroorganismi, var gadīties parazītu oliņas. Arī uzglabāti un transportēti arbūzi netiek sterilā vidē. Ja kāds pārsprāgst, sula tek laukā, pievilinot mušas, kas pārnēsā dažādas slimības, un arbūzs kļūst par barotni mikrobiem, tai skaitā - akūtu zarnu infekciju izraisītājiem. Pārdevēji tirgū vai ceļmalā mēdz izgriezt no arbūza «trīsstūrīti», lai parādītu pircējam, ka arbūzs ir gatavs, bet mazgāts parasti nav ne arbūzs, ne nazis. Piesardzības pēc labāk arī neiegādāties sagrieztus arbūzus. Pirms dalīšanas arbūzs ne tikai pavirši jānoskalo, bet kārtīgi jānomazgā ar siltu ūdeni un ziepēm bez smaržvielām. Iegrieztu arbūzu vēlams glabāt ledusskapī.
***
Kā izvēlēties arbūzu:
• Gatavam arbūzam miziņa nav matēta, bet tik spoža, ka tajā atspīd saule. Tai jābūt arī stingrai uz diezgan cietai - ja miziņu ir viegli iespiest un saskrāpēt, tad arbūzs ir apvītis.
• Arbūza kātiņam jābūt iekaltušam, bet ne galīgi sažuvušam - tas liecina, ka arbūzs ir ilgi glabāts vai transportēts. Ja astīte norauta, arī tas vedina domāt, ka no pircēja tiek slēpts kāds defekts.
• Arbūzam, kurš nogatavojies dabiski, laukā, ir dzeltens laukumiņš sānos - tur arbūzs saskāries ar zemi. Ja laukumiņa nav, arbūzs, iespējams, novākts par agru. Ja laukums ir ļoti liels, tas liecina, ka arbūzam trūcis saules un siltuma, tāpēc tas būs ūdeņains un nepietiekami salds.
• Gatavs arbūzs ir skanīgs - tam pieklaudzinot, atskan dzidra skaņa, bet negatavs slikti vada skaņu, jo tā mīkstums ir blīvāks, tāpēc iznāk vien kluss tuk - tuk. Mājās, mazgājot arbūzu, var lieku reizi pārliecināties par savas izvēles pareizību - gatavs arbūzs ūdenī peld, bet negatavs - grimst.
• Aizdomīgas pazīmes, kas liecina, ka arbūzi pārmēsloti ar nitrātiem, ir intensīvi sarkans mīkstums ar viegli violetu nokrāsu; griezuma vieta ir gluda, nevis sīki graudaina; šķiedriņas arbūza mīkstumā ir nevis baltas, bet dzeltenas.
***
Receptes
Arbūzu, gurķu un tomātu aukstā zupa
Sastāvdaļas:
400 g arbūza mīkstuma
2 vidēji lieli gurķi
800 g tomātu
100 ml citronu sulas
saišķis maurlociņu
30 g bazilika zaļumu
sāls pēc garšas
Pagatavošana:
no sēklām attīrītu arbūza mīkstumu sagriež kubiņos, 2/3 no tiem sablenderē viendabīgā masā. Gurķus nomizo un sagriež kubiņos, tomātiem novelk miziņu un arī sagriež kubiņos. 2/3 no gurķiem un tomātiem sablenderē kopā ar kapātu baziliku, citronu sulu un sāli, pievieno arbūza masai. Atlikušos arbūza, tomātu un gurķu gabaliņus pievieno zupai veselus, maurlociņus - sīki sagrieztus. Visu samaisa, liek slēgtā traukā un atdzesē ledusskapī.
Arbūzu limonāde
Sastāvdaļas:
2 kg arbūza mīkstuma
1 citrona vai laima sula
1 glāze gāzēta ūdens
1 tējkarote medus
1 piparmētras zariņš
ledus - pēc vēlēšanas
Pagatavošana:
no sēklām attīrītu arbūza mīkstumu sablenderē kopā ar sasmalcinātu piparmētru un medu. Pievieno citrona vai laima sulu un gāzēto ūdeni, caur sietiņu izkāš glāzēs un pasniedz. Var pievienot arī ledu.
Arbūza un lēcu salāti
Sastāvdaļas:
1 glāze lēcu
250 g arbūza mīkstuma
10 ķiršu tomātiņi
150 g mocarellas siera bumbiņu
1 ēdamkarote balzametiķa
2 ēdamkarotes olīvu eļļas
sāls
Pagatavošana:
lēcas novāra viegli sālītā ūdenī, notecina un atdzesē; arbūza mīkstumu sagriež kubiņos, tomātus - četrās daļās, liek salātu traukā, pievieno mocarellu. Eļļu un etiķi samaisa, pārlej salātiem un uzmanīgi sajauc, lai arbūzu gabaliņi neizjuktu.
Arbūza un melones želeja
Sastāvdaļas:
200 g arbūza mīkstuma
200 g melones mīkstuma
250 ml baltvīna
15 g želatīna
1 tējkarote citrona sulas
2-3 ēdamkarotes cukura
Pagatavošana:
arbūza un melones mīkstumu glīti sagriež gabaliņos vai arī izgrebj no tā bumbiņas, kārto porciju trauciņos. Želatīnu uzbriedina un izkausē ūdens peldē, kopā ar cukuru un citrona sulu pievieno baltvīnam. Iegūto šķidrumu pārlej gabaliņiem, liek ledusskapī, lai sastingst.