Veselība

Par to, ka vasara pagājusi, joprojām ir mazliet skumji, kādam – pat ļoti skumji, un viņš varbūt plāno braucienu uz siltajām zemēm. Ja vasara ir pavadīta pilnvērtīgi un harmoniski, arī rudenim nevajadzētu radīt īpašas problēmas, bet, ja bail, ka rudens nesīs saaukstēšanos, der pievērst lielāku uzmanību organisma pretestības spēju stiprināšanai.

Lai gan rāceņi un kāļi ir populāri latviešu dārzeņi, tie nereti tiek nepelnīti aizmirsti. Mūsdienās to vietu ieņēmuši kartupeļi un citi kāpostu dzimtas dārzeņi. Taču laiks celt godā šos mūsu senču dārza dārgumus, kas pat glābuši tos no bada.

Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles, saka uztura speciāliste, ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande. Viņa skaidro, kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas, kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās.

Rudens gadalaiks ierasti nes gan skaistas, raibas koku lapas, gan dažādus vīrusus, tādēļ ir svarīgi ne tikai pārkārtot savu garderobi, bet arī izvērtēt savas ģimenes ikdienas paradumus. Lai palīdzētu Latvijas ģimenēm sagatavoties rudenīgi mainīgajiem laikapstākļiem, pediatrs Edgars Mednis apkopoja ieteikumus, kas būtu jāiekļauj rudens ikdienas pirkumu sarakstā, lai stiprinātu bērnu un visas ģimenes imunitāti.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. Lai gan nav veikta precīza uzskaite, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt aptuveni 280 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Iemeslus, kāpēc tik daudzi saskaras ar dzirdes traucējumiem, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Pētījumi apliecina, ka vidējais sāls patēriņš dienā Latvijas iedzīvotāju vidū ir 8,8 g, kas būtiski pārsniedz ieteicamo dienas normu. Visvairāk ar sāls lietošanu pārspīlē vīrieši, dienā apēdot 10,7 g sāls, bet sievietes – 6,2 g. Farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kas rosina pārmērīgu sāls lietošanu uzturā, kādas var būt tā sekas, un dalās padomos, kā samazināt sāls daudzumu uzturā.

Zeltainās cidonijas ir bagātas ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir būtiski mūsu veselībai. Lai gan cilvēki reti izvēlas tās ēst svaigas, tās ir biežs viesis mūsu virtuvēs, piemēram, kad tās iecukuro ziemai.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta Rīgas 2. slimnīcas neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Ir jāstrādā, taču domas klīst kaut kur apkārt, grūti nosēdēt pie datora un katrs iemesls šķiet gana labs, lai vēl neķertos klāt darāmajam vai arī iesākto kaut uz brīdi pārtrauktu. Lai gan nekāda svarīga ziņa nav jāgaida, tu lieku reizi izrullē cauri sociālajiem tīkliem, pārbaudi e-pastu, dodies pēc kafijas, ieslēdz austiņās radio vai ielūkojies kādā ziņu portālā. Varbūt aiziet uz aptieku un iegādāties kādu no tiem daudzajiem līdzekļiem, kas uzlabo koncentrēšanās spēju? Tomēr vispirms, lai strādātu efektīvāk un ražīgāk, ir vērts izmēģināt citus, vienkāršākus, paņēmienus.

Sviedri ir bez smaržas, jo par 98 % sastāv no ūdens. Specifiskais aromāts veidojas, baktērijām sadalot sviedros esošās olbaltumvielas un sāļus. Jo vairāk uz ādas mikrobu, jo nepatīkamāka smaka, tādēļ svarīgi rūpēties par personīgo higiēnu.

Pīlādžogas plaši tiek lietotas skaistumkopšanā, jo tām piemīt baktericīda un pretiekaisuma iedarbība. Saspaidītas pīlādža ogas palīdz, ja ir ādas iekaisumi. Tikai jāņem vērā, ka īpaši jutīgai sejas ādai pīlādžogu aktīvās vielas var izraisīt apsārtumu.

Pēc pīlādžu krāsas intensivitātes un daudzuma parasti dabas vērotāji pareģo cik auksta un sniegota būs ziema. Ja ogu ķekaru daudz un tajos jūlijā jau sārtme, tad nākošais pavasaris būs mitrs. Ja ogu maz, nākamais pavasaris sauss. Taču no pīlādžogām var pagatavot arī pīlādžu vīnu, marinādi gaļas ēdieniem, kā arī tās ēst kaltētā veidā. Izrādās, ka pīlādzis ir efektīvs ārstnieciskais līdzeklis emocionālo, ādas, gremošanas sistēmas un asinsvadu problēmu gadījumā.

Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Taču pārlieka svīšana var liecināt par veselības problēmām, piemēram, infekcijas slimībām, sirds un asinsvadu problēmām, pastiprinātu vairogdziedzera darbību un citām saslimšanām. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kādi faktori ietekmē svīšanu.

Jau senā pagātnē Amerikas indiāņi novērtēja šīs ogas. Arī mūsu senči, kas Latvijas purvos lasījuši dzērvenes kopš aizvēsturiskiem laikiem, labi zināja šo ogu lieliskās īpašības, kas palīdz saglabāt veselību.

Veģetāram un vegānam uzturam gan Latvijā, gan pasaulē kopumā pievēršas aizvien vairāk cilvēku, jo tas palīdz saglabāt normālu ķermeņa svaru, normalizē holesterīna līmeni un asinsspiedienu, kā arī mazina dažādu slimību risku. Tomēr, izvēloties šādu dzīvesveidu, jāņem vērā vairāki nosacījumi ēdienkartes veidošanā, lai organisms arī bez atsevišķu pārtikas produktu grupu lietošanas varētu uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus. 

Lai gan šogad Latvijā prognozēta mazāka ābolu raža nekā pērn, tie vienmēr bagātīgi papildina mūsu ēdienkarti. Nav noslēpums, ka ābols ir viens no veselīgākajiem augļiem, kas sastopams mūsu dārzos.

Vasaras laikā pilnvērtīgi jāuzņem pēc iespējas dažādi sezonālie produkti – gan augļi, gan ogas, gan dārzeņi, turklāt tos var ne tikai iekļaut ikdienas ēdienkartē, bet arī izmantot skaistumkopšanā. Bet ar sejas maskām nevajadzētu pārspīlēt – tās ieteicamas ne biežāk kā pāris reizes nedēļā.

Lai papriecātos par ziedošiem, smaržīgiem lavandas laukiem, vairs nav jābrauc uz Vidusjūras zemēm. Tepat Latvijā šodien atrodami gan lielāki lauki, gan pa kādam krūmiņam – daiļdārzos, lauku sētās un mazdārziņos.

Ceļojumā organisms katram reaģē citādi uz pārvietošanos transportā, karsto sauli, neierasto pārtiku utml., tādēļ komfortablāk jūtas tie ceļotāji, kuri līdzi sagatavo arī nelielu ceļojuma aptieciņu. Tajā noderīgākie ir pretsāpju, pretdrudža līdzekļi, kā arī līdzekļi vēdera izejas normalizēšanai, sildošās smēres, plāksteri, apkopojot ceļojumu gidu viedokli, secinājis tūrisma operatora “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.

Augustā dārzi mūs bagātīgi atlīdzina ar dažādiem labumiem, kurus varam baudīt ne tikai svaigā veidā, bet arī iekonservēt vēlākiem mēnešiem. Viens no tādiem ir cūku pupas. Atklāj to veselīgās īpašības.

Dzelzs trūkums organismā (pazemināts hemoglobīns, feritīns) var būt iemesls dažādiem nepatīkamiem simptomiem- enerģijas zudumam un nespēkam, galvassāpēm, reiboņiem, sirdsklauvēm un aizdusai, sausiem matiem un ādai, matu izkrišanai, biežām infekcijām un slimošanai, aukstām rokām un pēdām, u.c. Simptomi ir daudz un dažādi, tāpat arī katram indivīdam ir nepieciešama sava pieeja veselības uzlabošanai. Šajā rakstā lasi pazīstamākos fiziskos un psihosomatiskos cēloņus mazasinībai, kā arī vairākas idejas dzelzs līmeņa pacelšanai caur uzturu, uztura bagātinātājiem, apziņu.

Aronijas var ēst gan svaigā veidā (to sīvā garša gan var neiet pie sirds visiem), gan izmantot dāžādu ēdienu un dzērienu pagatavošanai (pīrāgu, sulu, tēju, utt.) Izrādās, ka aronijai, līdzīgi kā citām vasaras veltēm, ir daudz labu īpašību, kas uzlabo mūsu veselību.