"Mūsu brīvība mums nav uzdāvināta, latviešu karavīri to ir izcīnījuši, un mums vienmēr par to ir jāpiedomā. Par to jābūt modriem visu laiku," videoblogā "nra.lv sarunas" Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas priekšvakarā sacīja Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.
Kaut gan Ziemassvētku kauju muzejs "Mangaļu" mājā atrodas ļoti nomaļā vietā, kur pat mobilo sakaru zonas nav, ir nostāk no lielajām šosejām un uz to var nokļūt, braucot pa grants ceļu, tam ir daudz apmeklētāju - 13-14 tūkstoši cilvēku gadā. Tā ir lieliska vieta, kur uzzināt faktus par mūsu vēsturi, atpūsties ar ģimeni un veikt veselīgas pastaigas dabā.
"Mēs esam vienmēr atvērti dažādiem projektiem, sadarbībai, sportiskām aktivitātēm, dabas tūrismam. Ja kādam ir vēl kādas idejas, kā vēl papildus cilvēki varētu braukt un dažādot šo piedzīvojumu, mēs labprāt aicinām apmeklēt mūs, apvienojot to ar kādām citām aktivitātēm un izklaidēm," uzsver Dagnis Dedumietis.
Vaicāts par jauniešu patriotismu un degsmi, D. Dedumietis teic, ka ar mūsu jauno paaudzi viss ir kārtībā. "Varbūt mēs citreiz par daudz viņiem piedēvējam šo aizraušanos ar tehnoloģijām. Jaunieši tāpat kā pieaugušie ir dažādi. Arī pieaugušie citreiz uztver sliktāk nekā jaunieši.
Varbūt atšķirība ir, kā atvērt viņu izziņas vēlmi. Iespējams, ka viņiem ir īsāka uzmanības koncentrēšanas iespēja, "atvērtais koridors", lai tu viņos šo informāciju ieliktu. Ir vienkārši jāmeklē ceļi, kā pie viņiem nokļūt, "aizklauvēties".
Protams, ka ir arī tādi, par kuriem saproti, ka neesi ticis līdz viņam. Viņš aizbrauc prom, un tev liekas, ka neesi viņam neko iedevis. Bet lielākā daļa pie mums ko gūst. Tāpēc mums patīk uzrunāt ne tikai skolotājus, kas atved bērnus ekskursijās un nodarbībās pie mums, bet arī pašus bērnus, kādi viņiem iespaidi pēc tam ir. Tā mēs varbūt mazliet monitorējam, ka varbūt kaut ko darām nepareizi vai tikai iedomājamies, ka darām pareizi. Tas nemitīgi jāattīsta, jo sabiedrība attīstās un mums jāattīstās tai līdzi un jāattīsta šie kanāli, kā nokļūt līdz apziņai, ka mēs pasniedzam to informāciju, ko gribam, lai cilvēks, mūsu apmeklētājs saprot, tajā skaitā arī jaunieši," stāsta D. Dedumietis.
Uz muzeju daudz brauc ar ģimenēm, lielākoties tie ir lietuvieši. Zemgale ir diezgan tuvu Lietuvai, un iespēju apmeklēt muzeju nodrošina arī tūrisma informācijas centri. Dažādās pārrobežu programmās ir informācija par Ziemassvētku kauju muzeju.
Aizsardzības ministrija un Kara muzejs ir vienojušies par līdzekļu piešķiršanu Ziemassvētku kauju muzeja attīstībai. Vaicāts, kāds pēc gadiem varētu izskatīties muzejs, kas tiks papildināts, atjaunots, D. Dedumietis norādīja: “Vērtīgākais, kas mums muzejā ir, atrodas ārā. Tie ir no Pirmā pasaules kara saglabājušies nocietinājumi. Esam atjaunojuši nelielu posmu no Pirmā pasaules kara nocietinājumiem, bet tas paveikts gandrīz pirms 20 gadiem, ir sapuvis un neizskatās tā, kā mēs gribētu, lai izskatās.
Lai turpinātu cilvēkiem sniegt informāciju par to, kā izskatījās tajā laikā, pašlaik tiek izstrādāts projekts nocietinājumu rekonstrukcijai - mēs atjaunosim esošo, pārbūvēsim to un izveidosim vēl papildu objektus, kas sniegs vēl papildu liecības, kā notika karošana Pirmā pasaules kara laikā. Mēs atjaunojam vācu pusi, tur, kur ir vācu nocietinājumi, un doma ir tāda, ka mēs stāstām, ar kādām grūtībām saskārās latviešu strēlnieks uzbrukuma laikā Ziemassvētku kaujās. Šogad izstrādāsim projektu, un pārējais būs atkarīgs no līdzekļu pieejamības un no iespējas atrast būvnieku, kas varētu to visu paveikt. No pieredzes, kad tika veidota pirmā kārta, varu teikt, ka mūsdienu būvniecības firmām nav interesanti krāmēties ar sarežģītām tehnoloģijām, kad kaut kas ir jāveido pēc vēsturiska parauga. Tas viņiem ir sarežģīti, grūti un finansiāli nav tik izdevīgi."