To pieaugušo procentuālais daudzums, kas visā pasaulē slimo ar diabētu, pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir dubultojies un lielākais pieaugums ir jaunattīstības valstīs, atsaucoties uz trešdien publicētu pētījumu, vēsta inquirer.net.
Saskaņā ar medicīnas žurnāla “The Lancet” jaunāko analīzi, nopietns veselības stāvoklis 2022. gadā skāra aptuveni 14 procentus no visiem pieaugušajiem visā pasaulē, salīdzinot ar septiņiem procentiem 1990. gadā.
Ņemot vērā pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu, pētnieku komanda lēsa, ka šobrīd vairāk nekā 800 miljoni cilvēku ir slimi ar diabētu, salīdzinot ar mazāk nekā 200 miljoniem 1990. gadā.
Šie skaitļi ietver abus galvenos diabēta veidus. 1. tips skar pacientus jau no mazotnes, un to ir grūtāk ārstēt, jo to izraisa insulīna deficīts. Savukārt 2. tips galvenokārt skar pusmūža vai vecākus cilvēkus, kuri zaudē jutību pret insulīnu.
“Neārstēta diabēta slogs arvien vairāk gulstas uz valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem," teikts paziņojumā. Piemēram, gandrīz trešdaļa sieviešu Pakistānā tagad slimo ar diabētu, salīdzinot ar mazāk nekā desmito daļu 1990. gadā.
Pētnieki uzsvēra, ka aptaukošanās ir "svarīgs 2. tipa diabēta virzītājspēks", tāpat kā neveselīgs uzturs. Palielinās arī atšķirība starp to, kā diabēts tiek ārstēts bagātajās un nabadzīgajās valstīs.
Pētnieku aplēses liecina, ka visā pasaulē trīs no pieciem cilvēkiem, vecumā virs 30 gadiem, ar cukura diabētu (ap 445 miljoniem pieaugušo) 2022. gadā nesaņēma pienācīgu ārstēšanu. Indijā vien dzīvoja gandrīz trešdaļa šo cilvēku.
Dažas jaunattīstības valstis, piemēram, Meksika, labi izturas pret saviem iedzīvotājiem, taču kopumā globālā plaisa palielinās.
"Tas ir īpaši satraucoši, jo cilvēki ar cukura diabētu parasti ir jaunāki valstīs ar zemiem ienākumiem un efektīvas ārstēšanas trūkuma gadījumā viņiem draud mūža komplikācijas," sacīja vecākais pētījuma autors Majids Ezzati no Londonas Imperiālās koledžas.