"Welt": Uzvaras plānā ierakstīts slepens punkts Trampa pielabināšanai

Ukrainai ir trumpis, lai pārliecinātu Donaldu Trampu nostāties tās pusē sarunās par kara izbeigšanu ar Krieviju. Šis trumpis ir ietverts tā dēvētajā uzvaras plānā, kuru Volodimirs Zelenskis iepriekš nodeva sabiedrotajiem. Kā raksta "Welt", šis punkts līdz šim tika turēts noslēpumā no sabiedrības.

Izdevums norāda, ka Kijivā pastāv liels satraukums par neskaidrajām perspektīvām, ko rada līdz šim neizpaustā Trampa stratēģija kara izbeigšanai. Prezidents Volodimirs Zelenskis šobrīd dara visu iespējamo, lai uzlabotu Ukrainas pozīciju un nepieļautu, ka Kijivai tiek uzspiesti nevēlami risinājumi. Atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdības aprindās, "Welt" raksta, ka Kijiva šobrīd cenšas pēc iespējas ātrāk tikt pie Trampa.

Īpaši tiek uzsvērts, ka Zelenskis un Tramps jau septembrī Ņujorkas tikšanās laikā apsprieduši iepriekš sabiedrībai neizpausto uzvaras plāna daļu. Šis punkts paredz, ka nākotnē Trampam varētu būt noteikšanas tiesības par to, kam būs atļauts investēt Ukrainā. “Investēt varēs ikviens, bet ne Ķīna,” šādi ideju apraksta izdevums. "Welt" uzsver, ka šāda pieeja ir loģiska, lai atturētu Pekinu no nākotnes plāniem attiecībā uz Ukrainu un nepieļautu piekļuvi vērtīgiem resursiem.

Pēc neoficiālas informācijas, Zelenskim tika ieteikts sarunās ar Trampu uzsvērt Ķīnas jautājumu Krievijas un Ukrainas kara kontekstā. Tieši tādēļ Ukraina piedāvājusi saviem Rietumu partneriem prioritāru piekļuvi tās dabas resursiem.

Priekšlikums aizstāt amerikāņu karavīrus Eiropā ar ukraiņu karavīriem arī bijis punkts, kas domāts tieši Trampa pielabināšanai. Izdevumus, kas saistīti ar amerikāņu karaspēka uzturēšanu Eiropā, Tramps jau savas pirmās prezidentūras laikā uzskatīja par apgrūtinājumu.

Neatkarīgi no tā, vai Ukrainai risinājums kara izbeigšanai būs izdevīgs vai nelabvēlīgs, Zelenskim būs jāorganizē prezidenta vēlēšanas, kuras tika atliktas kopš šā gada maija. Izšķirošs faktors viņa politiskajā nākotnē būs tas, vai noslēgtais līgums būs labāks par miera līguma projektu, kas tika apspriests Stambulā 2022. gada aprīlī.

Stambulas miera līguma projekts
Kā iepriekš ziņoja "Unian, šā gada jūnijā "The New York Times" publicēja pilnu miera līguma projekta tekstu starp Ukrainu un Krieviju, datētu ar 2022. gada 15. aprīli. Šis dokuments kopumā tika saskaņots abu pušu starpā, bet dažos punktos tika piedāvātas divas versijas, kuras otra puse nebija apstiprinājusi.

Tajā laikā tika piedāvāts atlikt Krimas statusa jautājuma risināšanu uz vēlāku laiku. Ukrainai būtu aizliegts iestāties NATO, un tās bruņotie spēki būtu jāsamazina līdz 100 tūkstošiem cilvēku.

Tāpat Krievija pieprasīja noteikt krievu valodu par valsts valodu un atcelt pret to vērstās sankcijas. Ukraina tomēr panāca, lai dokumentā iekļautu punktu par Rietumu palīdzību jaunas Krievijas agresijas gadījumā, bet Maskava vēlējās iegūt veto tiesības šādai palīdzībai.