Lai pavasarī jūsu dārzā parādītos krāšņs tulpju paklājs, plānošana jāsāk jau tagad – rudens stādīšana radīs labvēlīgus apstākļus tulpju augšanai pavasarī.
Rudenī ābolu bieži ir vairāk, nekā ģimene spēj apēst svaigus. Tad sākas ierastais jautājums – ko ar tiem darīt, lai ziemā arī varētu baudīt pašu dārza ražu? Vieni spiež ābolu sulu, citi liek augļus žāvētājā un gatavo kraukšķīgas ābolu šķēlītes. Abas metodes ļauj ābolus saglabāt ilgāk, taču tās būtiski atšķiras pēc tā, kādas uzturvērtības paliek gala produktā, skaidro “Very Well Health”.
Ja orhideja vasarā ir pabeigusi ziedēšanu, jūs varat palīdzēt tai sagatavoties jaunam ziedu posmam septembrī. Šim nolūkam ieteicams augu uz dažām nedēļām pārvietot uz vēsāku vietu, raksta "Homes and Gardens".
Lapsa, kas mierīgi pastaigājas pa pilsētas pagalmu, vairs nav nekāds retums. Dažviet tās cilvēku tuvumā jūtas tik brīvi, ka ļauj sevi nofilmēt pavisam nelielā attālumā, paņem barību no dārza vai pat šķietami rotaļājas. Tas radījis interesantu jautājumu: vai lapsas pamazām kļūst par mājdzīvniekiem, tāpat kā savulaik kaķi?
Kokveida hortenzija ir viens no pateicīgākajiem hortenziju veidiem mūsu dārzos, tomēr arī tai pirms ziemas nepieciešama neliela aprūpe. Labā ziņa – parasti nav vajadzības augu rūpīgi ietīt vai pārnest siltumā. Daudz svarīgāk ir pasargāt tā saknes, izvēlēties piemērotu vietu un pavasarī veikt pareizu apgriešanu.
Par to, kā atbaidīt kaitinošos kukaiņus - lapsenes, kas cilvēkiem nereti traucē mieloties ar augļiem un ogām vai dzert kafiju uz terases, tām nekaitējot, un no kā vajadzētu izvairīties, saskaroties ar lapsenēm.
Kad vasara beigusies un dārzs pamazām sāk zaudēt savu košo izskatu, daudzi ieraduši visu sakopt līdz pēdējam stiebriņam – nogrābt lapas, izraut noziedējušās puķes, nogriezt sausos lakstus un panākt, lai dobes izskatās glītas arī vēlā rudenī.
Rudenī āboli ir vieni no tiem augļiem, kas gandrīz vienmēr ir pa rokai. Tos var ēst svaigus, pievienot putrai, cept krāsnī vai izmantot dažādos desertos. Taču, pirms ķeries pie mizotāja, ir vērts zināt — ābola mizu ne vienmēr vajag noņemt!
Rudens tuvojas, bet dārzā vēl virkne zaļu tomātu. Pirmās vēsās naktis gan liek pasteigties — tomātiem aukstums nepatīk, un reizēm labāk tos novākt nedaudz agrāk, nekā gaidīt, kamēr visi paspēs nogatavoties.
Taču zaļš tomāts nebūt nenozīmē, ka sezona tam ir beigusies – daudzi tomāti turpinās nogatavoties arī pēc novākšanas, ja tiem radīs piemērotus apstākļus.
Putni dārzā var šķist nekaitīgi, taču vasarniekiem tie nereti sagādā nopietnas rūpes. Jo agrāk rīkosieties, jo vieglāk būs pasargāt sējumus, ogas un pagalmu no nevēlamiem viesiem.
Augustā burkāni aug īpaši strauji, tāpēc tieši šajā laikā svarīgi tos pareizi laistīt, mēslot un laikus pamanīt ražas gatavības pazīmes. Pareiza kopšana palīdz sakņaugiem kļūt saldākiem, sulīgākiem un labāk uzglabājamiem.
Ziemassvētku zvaigzne jeb puansetija parasti mājās ienāk decembrī — skaista, koši sarkana un gatava svētkiem. Pēc pāris mēnešiem krāsainās lapas nobirst, augs paliek zaļš, un daudzi to vienkārši izmet.
Sīpols ir viens no tiem produktiem, kas mūsu virtuvē parādās gandrīz nemanot — zupās, mērcēs, salātos, sautējumos un ceptos ēdienos. Taču, stāvot pie veikala plaukta, var rasties pavisam praktisks jautājums: kuru labāk izvēlēties — balto vai sarkano?
Abi ir veselīgi, bet to sastāvs nav pilnīgi vienāds, raksta “Martha Stewart”.
Ir balkona augi, kas maijā izskatās kā tikko no žurnāla vāka, bet jūlijā jau atgādina skumjus, novītušus salātus. Un ir īstie vasaras varoņi — ilgi ziedoši augi, kas mēnešiem ilgi piešķir balkonam krāsas, piedod nelielas laistīšanas kļūdas un pat vismazāko āra stūrīti pārvērš par mājīgu vasaras oāzi.
Pēdējās zemenes apēstas, dobe vairs neizskatās tik lepna kā pirms dažām nedēļām, un rodas kārdinājums visu vienkārši atstāt līdz nākamajam pavasarim. Tomēr tieši pēc ražas novākšanas zemeņu dobei vajag nelielu uzmanību – šis ir laiks, kad augi atjaunojas un veido nākamās sezonas ražas aizmetņus, tāpēc dažas vienkāršas darbības pēc ogu laika var būt ļoti svarīgas nākamā gada ražai.
Kā pareizi laistīt augus, lai tie vieglāk pārciestu vasaras karstumu. Kad iestājas karstums un temperatūra sasniedz augstāko punktu, dārzam nepieciešama īpaša uzmanība. Šajā laikā labāk atlikt augu apgriešanu un pievērsties svarīgākajam uzdevumam — pareizai laistīšanai.
Bez sēklām – ērti, garšīgi un iecienīti. Taču daudziem rodas jautājums: ja auglim nav sēklu, kā tas vispār var izaugt? Nereti tiek pieņemts, ka bezsēklu arbūzi un vīnogas ir ģenētiski modificēti, taču patiesībā to audzēšanas noslēpums ir pavisam cits.
Neatkarīgi no tā, vai esat nolēmis ēst vairāk lapu dārzeņu vai vienkārši priecājaties par pirmajām sezonas zemenēm zemnieku tirgū, svaigu produktu iegādes laikā ir viegli aizrauties.
Vasaras otrajā pusē un rudenī zem ābelēm nereti sakrājas desmitiem kritušu augļu. Daudzi dārzu saimnieki domā, ka tie ar laiku sapūs un kļūs par dabisku mēslojumu, tāpēc nesteidzas tos savākt. Tomēr augļkopības speciālisti norāda – vairumā gadījumu tas nav labākais risinājums. Dārzkopības eksperti no “Royal Horticultural Society” skaidro, ka kritušie āboli var kļūt par slimību un kaitēkļu avotu, kas nākamajā sezonā atkal apdraudēs koku.
