Karstā laikā daudziem šķiet pašsaprotami – jo biežāk laistīs dārzu, jo labāk augi jutīsies. Taču dārzkopības speciālisti arvien biežāk brīdina, ka tieši ikdienas laistīšana var augiem nodarīt vairāk ļauna nekā laba, māca “Gardening Know How”.
Kaitēkļu invāzija, nepareiza laistīšana vai vienkārši nepietiekama kopšana? Dzeltenas lapas rozēm var parādīties dažādu iemeslu dēļ. Padomi par biežākajiem rožu slimošanas cēloņiem un to, kā rīkoties.
Kad vasaras vidū nogatavojas sarkanās jāņogas, tās bieži vien nonāk ievārījumā, želejā vai sulā. Tomēr šīs ogas ir īsts latviskais superspēks, kas daudziem šķiet tik pierasts un reizēm pat mazliet garlaicīgs.
Jūlijs ir laiks, kad novākt pirmo ķiploku un sīpolu ražu. Tomēr pirms tam kultūraugi ir pienācīgi jāapmēslo. Kā mēslot ķiploku un sīpolu dobes un kādas citas nianses ir svarīgi zināt dārzniekiem, vēsta “DoctorPiter”.
Vasarā arbūzs ir viens no iecienītākajiem augļiem, taču izvēlēties patiešām saldu un sulīgu eksemplāru ne vienmēr ir viegli. Daudzi pircēji pievērš uzmanību arbūza izmēram, formai vai skaņai, uzsitot pa mizu, taču eksperti iesaka aplūkot vēl vienu svarīgu detaļu – dzelteno plankumu uz mizas.
Ja kādreiz esat redzējuši, kā pirms gurķa griešanas cilvēks nogriež tā galu un dažas sekundes to apļveida kustībām berzē pret griezuma vietu, iespējams, esat aizdomājušies – kāpēc tas tiek darīts? Skaidro “America's Test Kitchen”.
Ja uz telpauga augsnes virskārtas parādās balts pelējums, daudzi internetā iesaka pavisam vienkāršu risinājumu – uzkaisīt nedaudz maltā kanēļa. Sociālajos tīklos šis paņēmiens tiek slavēts kā dabisks veids, kā cīnīties ar sēnītēm un pasargāt augus no bojāšanās.
Spēcīga karstuma laikā pat karstumizturīgi ziedi, piemēram, rozes, var novīst. Pazīmes, ka karstums kļūst nepanesams, ir novītušas lapas un “Country Living” dārza ekspertiem, ir pienācis laiks veikt aizsargpasākumus.
Pieredzējušu dārznieku vidū klīst padoms – dažas dienas pirms tomātu novākšanas tos vairs nevajadzētu laistīt. Tiek uzskatīts, ka tā augļi kļūst saldāki, aromātiskāki un garšīgāki.
Piparmētra ir viens no izdevīgākajiem garšaugiem – tā aug ātri, smaržo lieliski un noder gan tējai, gan desertiem, gan vasaras limonādēm. Taču ir arī otra medaļas puse. Ja piparmētru iestāda dobē un atstāj bez uzraudzības, pēc dažiem gadiem tā var aizņemt ievērojamu daļu dārza.
Hortenzijas ir vieni no iespaidīgākajiem vasaras ziediem, taču daudzi dārznieki saskārušies ar vienu un to pašu problēmu – tikko nogrieztie ziedi vāzē noliecas jau pēc dažām stundām. Kāpēc tā notiek? Skaidro dārza eksperti no “Royal Horticultural Society”.
Jūnija otrajā pusē un jūlijā Latvijas pļavas, grāvmalas un mitrākās pļavu vietas piepildās ar saldu, medainu aromātu - tā ir zīme, ka sākusies vīgriežu sezona. Daudzi šo augu atpazīst pēc tā krēmīgi baltajiem ziediem un izteiktās smaržas, taču ne visi zina, ka vīgrieze gadsimtiem ilgi izmantota ne tikai tējām, bet arī tautas medicīnā.
Baziliks ir viens no iecienītākajiem garšaugiem vasarā, taču daudziem tas jau pēc dažām nedēļām kļūst garš, tievs un ar pavisam nedaudz lapām. Patiesībā problēma bieži nav ne augsnē, ne laistīšanā – galvenā kļūda ir nepareiza apgriešana, raksta “The Spruce” dārzkopības eksperti.
Ja tavā dārzā šobrīd zied lavandas, ir īstais brīdis pagatavot ko īpašu. Lielākā daļa lavandas ziedus izžāvē tējai vai aromātiskiem maisiņiem, taču no tiem var pagatavot arī elegantu, maigi ziedainu sīrupu, iesaka “The Spruce”.
Dažas izplatītas savvaļas puķes un nezāles var izraisīt smagus ķīmiskus apdegumus, paralīzi un nopietnu saindēšanos, tāpēc ir svarīgi tos spēt atpazīt jau no pirmā acu uzmetiena. Kurus augus nedrīkst aiztikt ar kailām rokām, skaidro “Daily Express”. Tie ir augi, kas nekavējoties jāizrauj ar saknēm.
Daudzi dārzkopji lietus ūdeni uzskata par īstu dārgumu - dārzā tiek izliktas mucas, spaiņi un citi trauki, lai savāktu pēc iespējas vairāk ūdens puķu un dārza laistīšanai. Taču vai lietus ūdens patiešām ir labāks par krāna ūdeni? Skaidro “Royal Horticultural Society”.
Droši vien ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad vasaras vakarā odi izvēlas kost tikai vienam cilvēkam, kamēr pārējie var mierīgi baudīt atpūtu. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka galvenie iemesli ir asinsgrupa, ķermeņa temperatūra vai izelpotais oglekļa dioksīds, taču jaunākie pētījumi liecina – nozīmīga loma var būt arī baktērijām, kas dzīvo uz mūsu ādas, raksta “The Washington Post”.
Īstā Jāņu svētku sajūta ir rodama dabā – ar jāņu zālēm, ugunskuru un mielošanos svaigā gaisā. Lai svētki noritētu ne tikai droši veselībai, bet arī draudzīgi dabai, vērts ielāgot pāris viegli īstenojamus padomus, lai Jāņus nosvinētu videi draudzīgāk un tālredzīgāk, neradot slodzi dabai.
Droši vien ikviens vismaz reizi ir pamanījis šo dīvaino parādību – vienā mājā pušķis priecē acis vairāk nekā nedēļu, bet citā tie paši ziedi sāk noliekt galvas jau pēc pāris dienām. Nereti vaino pašu ziedu kvalitāti, taču floristi skaidro, ka ziedu mūžu vāzē bieži nosaka pavisam citi faktori, skaidro “Better Homes&Gardens”.
Krāšņi puķu podi uz terases, balkona vai pie mājas ieejas ir viens no vasaras skaistākajiem rotājumiem. Tomēr daudzi dārzkopji ik gadu sastopas ar vienu un to pašu problēmu – šķietami veselīgas puķes pēkšņi sāk dzeltēt, lapas kļūst bālas vai pat nokalst. Nereti pirmais pieņēmums ir slimības vai kaitēkļi, taču eksperti skaidro, ka vairumā gadījumu iemesls ir daudz vienkāršāks, raksta “Home & Gardens”.
