Tukšu vīna pudeles korķi lielākā daļa cilvēku vienkārši izmet, taču dārzkopības entuziasti tos nereti saglabā. Ja korķis ir izgatavots no dabīgā korķozola mizas, tas var noderēt arī puķupodos, raksta “Royal Horticultural Society”.
Atver ledusskapi, paņem gurķi un… tas vairs nav kraukšķīgs. Daudzi šādā brīdī to uzreiz izmet, taču patiesībā nedaudz mīksts gurķis vēl nebūt nav sabojājies – bieži vien tas vienkārši ir zaudējis daļu mitruma, raksta “Epicurious”.
Vasarā var būt grūti izvairīties no odu kodumiem, taču zinātnieki apgalvo, ka svarīga nav tikai ķermeņa smarža vai asinsgrupa. Pat cilvēka apģērba krāsa var ietekmēt to, cik "pievilcīgs" viņš ir šiem kukaiņiem, vēsta "Prozoro".
Lavanda ir viens no iecienītākajiem dārza augiem – tā ne tikai skaisti zied un smaržo, bet arī piesaista bites un tauriņus. Tomēr daudzi dārzkopji pieļauj vienu un to pašu kļūdu – lavandu apgriež tad, kad tam atliek laiks, nevis tad, kad tas augam ir vispiemērotākais. Kā rīkoties pareizi? Māca “Gardeners' World”.
"Ja pīlādzim šogad daudz ogu, gaidāma barga ziema." Šis ticējums Latvijā ir pazīstams jau paaudzēm, un katru vasaras nogali tas atkal parādās sociālajos tīklos un sarunās.
Tomēr zinātnieki norāda – lai arī pīlādžu zari, kas burtiski lūst no ogu smaguma, izskatās iespaidīgi, tas nav uzticams veids, kā prognozēt gaidāmo ziemu, raksta “ornisfennica.journal.fi”.
Parasti temperatūra siltumnīcā ir par 5 grādiem augstāka nekā ārā. Taču dažreiz kļūst pārāk karsti, burtiski nosmacējot augus. Noskaidrosim, kad ir absolūti nepieciešams ventilēt siltumnīcu.
Daudzi dārznieki lietus ūdeni uzskata par īstu dārza bagātību, un ne velti – tas ir mīkstāks nekā krāna ūdens, nesatur hloru un lielākajai daļai augu ļoti patīk. Taču ne visi zina, ka arī lietus ūdens kvalitāte gada laikā mainās, un pieredzējuši dārzkopji tam pievērš uzmanību, raksta “Gardener's World”.
Ar gliemežiem dārzā ik vasaru cīnās tūkstošiem cilvēku – tiek izmantotas lamatas, granulas, vara lentes un dažādi tautas paņēmieni, tomēr no rīta lapās atkal redzami jauni caurumi. Dārzkopības speciālisti norāda, ka dažkārt lielākā problēma nav gliemežu daudzums, bet gan kāds ieradums, kas tiem rada ideālus dzīves apstākļus, raksta “Gardening Know How”.
Koši zilās rudzpuķes rotā Latvijas pļavas un labības laukus, taču tās nav tikai skaists vasaras zieds – tautas medicīnā rudzpuķu ziedlapiņas gadsimtiem ilgi izmantotas ārstnieciskām tējām, kompresēm un pat skaistumkopšanā, raksta “Royal Horticultural Society”.
Cinnijas ir vienas no pateicīgākajām vasaras puķēm – tās zied ilgi, priecē ar košām krāsām un to sēklas katru gadu nav obligāti jāpērk no jauna. Ja dārzā jau aug skaistas cinnijas, no tām pavisam vienkārši var ievākt sēklas nākamajai sezonai, raksta “Royal Horticultural Society”.
Olu čaumalas bieži tiek slavētas kā bezmaksas mēslojums, un internetā netrūkst padomu tās izbērt pie tomātiem, rozēm, zemenēm un gandrīz jebkura cita auga.
Vasarā daudzi steidz izmantot ogu sezonu, lai piepildītu saldētavu ar zemenēm, mellenēm, avenēm un upenēm. Taču, pienākot ziemai, nereti atklājas viena nepatīkama problēma – ogas salipušas vienā cietā gabalā, un izņemt vajadzīgo daudzumu kļūst gandrīz neiespējami, raksta “BBC Good Food”.
"Katru svētdienu apleju visus telpaugus" – tā dara daudzi telpaugu īpašnieki. Tas šķiet vienkāršs un ērts veids, kā neaizmirst par augu kopšanu, tomēr dārzkopības eksperti brīdina – augi nepazīst kalendāru. Laistīšana vienā un tajā pašā dienā katru nedēļu bieži vien nozīmē, ka vieni augi saņem pārāk daudz ūdens, bet citi – pārāk maz, skaidro “Better Homes & Gardens”.
Kad pušķis sāk nolaist galvas jau pēc dažām dienām, daudzi vaino ziedu kvalitāti. Taču floristi norāda – bieži vien daudz lielāka nozīme ir tam, kas atrodas vāzē, raksta “Better Homes & Gardens”.
Zinātnieki ir aprēķinājuši visu skudru svaru uz Zemes un ieguvuši patiesi pārsteidzošus rezultātus – izrādās, ka visu skudru kopējais svars ir aptuveni vienāds ar visu savvaļas zīdītāju un putnu kopējo svaru, raksta “spacedaily.com”.
Dažiem vasaras lietusgāzes ir pamats skumjām, bet sēņotājiem tās nozīmē prieku — var izņemt gumijas zābakus, paņemt grozu un doties mežā cerībā uz bagātīgu ražu. Latvijā sēņošana ir gandrīz kā tradīcija, un pirmās fotogrāfijas sociālajos tīklos parasti parādās jau pēc pirmajām siltajām lietus dienām.
Kad vasaras vidū nogatavojas sarkanās jāņogas, tās bieži vien nonāk ievārījumā, želejā vai sulā. Tomēr šīs ogas ir īsts latviskais superspēks, kas daudziem šķiet tik pierasts un reizēm pat mazliet garlaicīgs.
Daudzi dārzkopji, ieraugot, ka dilles sāk ziedēt, uzskata, ka tās savu laiku ir nokalpojušas. Lapas kļūst stingrākas, aromāts mainās, un nereti viss augs nonāk komposta kaudzē.
Vasarā pietiek viegli pieskarties tomātu stādam, lai gaisā uzreiz izplatītos īpašs aromāts. Dažiem tas atgādina bērnību laukos, citiem – siltumnīcu pēc lietus vai saules pielietu dārzu.
