Putni dārzā var šķist nekaitīgi, taču vasarniekiem tie nereti sagādā nopietnas rūpes. Jo agrāk rīkosieties, jo vieglāk būs pasargāt sējumus, ogas un pagalmu no nevēlamiem viesiem.
Pat parastie pilsētas baloži var nodarīt dārzam kaitējumu. Tie izknābā tikko iesētas sēklas, bojā ogas un vēl nenogatavojušos augļus, kā arī piesārņo augsni, palodzes un ēkas ar izkārnījumiem, vēsta "DoctorPiter".
Turklāt baloži var pārnēsāt cilvēkiem bīstamas baktērijas un sēnītes. Tie mēdz rakāties atkritumos, izkaisīt tos pa pagalmu un radīt nekārtību vietās, kur uzturas ģimene.
Par laimi, ir vienkāršs veids, kā šos nelūgtos putnus atturēt no īpašuma.
Kaitēkļu apkarošanas uzņēmuma „Safeguard Pest Control” speciālisti norāda, ka viens no vienkāršākajiem paņēmieniem baložu atbaidīšanai ir atstarojošu virsmu izmantošana.
Saules gaisma, atstarojoties no spīdīgas virsmas, rada asu un kustīgu atspīdumu. Tas putnus apžilbina, mulsina un liek tiem meklēt citu vietu.
Piemēram, uz palodzes vai balkona margām var uzklāt folijas sloksnes. Nelielus spoguļus iespējams piestiprināt arī pie jumta malas vai citām vietām, kur baloži mēdz nosēsties, raksta „Express”.
Dārzkopības preču veikalos var iegādāties arī īpašu augu aizsargtīklu. Tas neaizsedz saules gaismu un netraucē gaisa plūsmu, taču neļauj putniem piekļūt augiem. Vēl viena iespēja ir klasisks putnubiedēklis. Eksperti norāda, ka baložus var atturēt arī baltā krāsa, jo putniem tā var asociēties ar atklātu vietu, kur grūtāk paslēpties no plēsējiem.
Baložiem nepatīk arī augi ar baltiem ziediem. Puķu dobēs var iestādīt, piemēram, petūnijas vai Bizantijas stahijas
Svarīgi no pagalma aizvākt visu, kas varētu pievilināt baložus: atklātas ūdens tvertnes, pārtikas atliekas un atkritumu maisus. Ja putni regulāri atgriežas, vērts aprunāties arī ar kaimiņiem un noskaidrot, vai kāds tos nebaro.
Arī vārnas, strazdi un citi dārza viesi var kļūt par īstu pārbaudījumu, īpaši laikā, kad nogatavojas zemenes, ķirši, jāņogas, upenes un citas ogas. Tie spēj ātri saknābāt augļus, izēst mīkstumu un sabojāt ražu tā, ka ogas vairs nav lietojamas, raksta “birdproofinghq.com”
Visdrošākais risinājums ir fiziska barjera. Ogu krūmus, dobes un zemākus augļu kokus var pārklāt ar putnu aizsargtīklu, taču to nevajadzētu uzmest tieši uz zariem vai ogām. Labāk izmantot mietiņus, lokus vai vienkāršu rāmi, lai tīkls atrastos virs augiem un putni nevarētu aizsniegt ražu caur tīkla acīm.
Tīkla malas rūpīgi jānostiprina pie zemes, jo strazdi un mazāki putni mēdz ielīst pa spraugām. Svarīgi arī regulāri pārbaudīt, vai tīkls nav saplīsis un vai tajā nav ieķēries kāds putns. Pēc ražas novākšanas tīklu vēlams noņemt, izžāvēt un novietot glabāšanā līdz nākamajai sezonai.
Vārnas ir gudras un ātri pierod pie vienas un tās pašas biedēšanas metodes, tāpēc paņēmieni jāmaina. Atstarojošas lentes, veci kompaktdiski, kustīgi vēja rotori vai plēsīgo putnu mulāžas darbojas labāk tad, ja to atrašanās vietu ik pēc dažām dienām pamaina. Ja priekšmets stāv nekustīgi vienā vietā, putni drīz saprot, ka tas nav bīstams.
Strazdu barus īpaši piesaista nogatavojušās ogas. Tāpēc aizsardzību nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad pirmās ogas jau ir noknābtas. Tīklu, lentes vai citus atbaidīšanas līdzekļus labāk uzstādīt, tiklīdz ogas sāk iekrāsoties.
Palīdz arī kārtība dārzā. No zemes jānovāc nobirušās ogas un augļi, jāaizver komposta tvertnes un atkritumu konteineri, kā arī nevajadzētu atstāt ārā mājdzīvnieku barību. Jo mazāk viegli pieejamas barības, jo retāk putni uzturēsies pagalmā.
Mazākās platībās var izmantot arī individuālus aizsargmaisiņus ķekariem vai atsevišķiem augļiem. Tie noder vīnogām, ķiršiem un īpaši vērtīgai ražai, kuru gribas pasargāt bez plaša tīkla uzstādīšanas.
