Kad vasara beigusies un dārzs pamazām sāk zaudēt savu košo izskatu, daudzi ieraduši visu sakopt līdz pēdējam stiebriņam – nogrābt lapas, izraut noziedējušās puķes, nogriezt sausos lakstus un panākt, lai dobes izskatās glītas arī vēlā rudenī.
Taču perfekti sakopts dārzs ne vienmēr ir labākais. Daļa no tā, kas rudenī izskatās pēc nekārtības, patiesībā var būt ļoti noderīga gan augsnei, gan kukaiņiem, gan putniem, tāpēc, pirms ķeries pie grābekļa un šķērēm, ir vērts dažas lietas vienkārši atstāt tur, kur tās ir.
Ja uz zāliena sakrājusies bieza, slapja lapu kārta, to gan nevajadzētu atstāt, taču puķu dobēs un zem kokiem lapas var būt ļoti noderīgas.
Tās pamazām sadalās, papildina augsni ar organiskajām vielām un veido dabisku segumu. Turklāt lapu slānis palīdz pasargāt augsni no straujām temperatūras svārstībām un izžūšanas.
Tāpēc nav nepieciešams visu dārzu rudenī padarīt pilnīgi “kailu”. Lapas vari nogrābt no celiņiem un zāliena, bet daļu atstāt zem kokiem, krūmiem un piemērotās dobēs.
Ja lapu ir ļoti daudz, tās var arī sasmalcināt ar zāles pļāvēju un izmantot kā dabisku mulču. Tādā veidā dārzs joprojām izskatīsies sakopts, bet lapas netiks vienkārši aizvestas prom.
Brūni, sausi augu kāti ziemā var izskatīties ne pārāk glīti, taču tiem ir sava funkcija.
Dobē atstāti sausie stiebri un noziedējušo augu galviņas var nodrošināt patvērumu dažādiem kukaiņiem. Savukārt sēklas, kas paliek uz augiem, var kļūt par barību putniem.
Tāpēc nav obligāti rudenī nogriezt pilnīgi visu. Īpaši skaisti ziemā izskatās graudzāles, ehinācijas, hortenzijas un daudzi citi augi ar stingrām ziedkopām.
Turklāt sausie stiebri dārzam piešķir struktūru laikā, kad lielākā daļa augu jau ir noziedējuši. Sarmas vai sniega pārklāti tie var izskatīties pat ļoti skaisti!
Ja rudenī vēl kaut kas dārzā zied, nav nepieciešams uzreiz to izraut tikai tāpēc, ka tas nav bijis ieplānots puķu dobē.
Vēlu ziedoši augi var būt nozīmīgs barības avots apputeksnētājiem laikā, kad ziedu dārzā kļūst arvien mazāk. Īpaši vērtīgi ir augi, kas turpina ziedēt septembrī un oktobrī.
Protams, tas nenozīmē, ka dārzā jāatstāj viss, kas tajā izaudzis. Ja kāds augs agresīvi izplatās vai jau ir pārņēmis dobi, to labāk ierobežot, taču pāris nekaitīgus ziedošus augus, kas rudenī vēl priecē bites un citus kukaiņus, var arī atstāt.
Noziedējušas ziedu galviņas bieži vien tiek nogrieztas tikai tāpēc, ka tās izskatās “beigtas”, taču tajās var būt sēklas, kas kļūst par barību putniem.
Saulrieteņu, ehināciju, dadžu un citu augu sēklu galviņas vari atstāt līdz ziemai vai pat pavasarim. Tas ir vienkāršs veids, kā dārzā nodrošināt papildu barību putniem, turklāt nav jāiegādājas nekādi speciāli risinājumi.
Ja nevēlies, lai sēklas pašas izsējas, pavasarī tās var nogriezt pirms jaunās augšanas sezonas sākuma.
Atstāt dārzā dabisku materiālu nenozīmē ļaut tam pilnībā aizaugt, un dažas lietas tomēr labāk savākt.
Noteikti novāc augus, kas ir slimi vai stipri inficēti ar kaitēkļiem, īpaši tad, ja pastāv risks, ka slimība nākamajā gadā izplatīsies. Tāpat sakop celiņus, notekas, terasi un vietas, kur biezs lapu slānis var kļūt slidens vai aizsprostot ūdens novadīšanu.
Komposta kaudzē vari likt veselīgas lapas, lakstus un citus piemērotus dārza atkritumus. Savukārt slimos augus labāk kompostā nelikt, ja neesi pārliecināts, ka kompostēšanas apstākļi būs pietiekami, lai iznīcinātu slimību ierosinātājus.
Rudenī dārzs mainās, un varbūt tieši šis ir īstais brīdis mazliet atkāpties no idejas, ka viss ir jānogriež, jānogrābj un jāaizvāc. Daļa lapu, sauso stiebru, sēklu galviņu un citu dabisko materiālu var palikt savā vietā līdz pavasarim.
Tādā veidā dārzs ziemā kļūst ne tikai dzīvīgāks, bet arī nodrošina patvērumu un barību dažādiem tā iemītniekiem. Un pavasarī būs daudz mazāk, ko “atgriezt” dobēs — daba lielu daļu darba būs paveikusi pati.
Vairāk par dārza darbiem lasiet šeit.
