Rudens tuvojas, bet dārzā vēl virkne zaļu tomātu. Pirmās vēsās naktis gan liek pasteigties — tomātiem aukstums nepatīk, un reizēm labāk tos novākt nedaudz agrāk, nekā gaidīt, kamēr visi paspēs nogatavoties. Taču zaļš tomāts nebūt nenozīmē, ka sezona tam ir beigusies – daudzi tomāti turpinās nogatavoties arī pēc novākšanas, ja tiem radīs piemērotus apstākļus.
Vispirms pārbaudi, kuri tomāti ir gatavi nogatavināšanai
Ne katrs zaļš tomāts ir vienādā gatavības stadijā.
Ja tomāts ir sasniedzis savu šķirnei raksturīgo izmēru, ir stingrs un tā miza vairs nav pavisam koši zaļa, to var droši novākt un mēģināt nogatavināt telpās.
Īpaši svarīgi ir novākt tomātus pirms ilgstoša aukstuma, sala vai ļoti aukstām naktīm.
Savukārt ļoti mazi, cieti un tumši zaļi auglīši, kas tikko sākuši veidoties, var arī nenogatavoties tā, kā cerēts, un tos labāk izmantot citādi.
Kā pareizi nogatavināt zaļos tomātus?
Te galvenais ir nevis saule, bet siltums un piemēroti uzglabāšanas apstākļi.
Novāktos tomātus rūpīgi pārbaudi. Bojātus, ieplaisājušus vai jau mīkstus augļus atliec atsevišķi, jo tie var sākt bojāties un sabojāt arī pārējos.
Veselos tomātus vari novietot vienā kārtā kastē, grozā vai uz paplātes. Vēlams, lai tie nesaskartos cieši cits ar citu.
Novieto tos sausā vietā istabas temperatūrā, kur nav tiešas saules.
Un te ir svarīgs knifs — nevajag zaļos tomātus likt uz palodzes tikai tāpēc, lai tie dabūtu vairāk saules, jo nogatavošanai tiem nav nepieciešama spilgta gaisma. Daudz svarīgāka ir piemērota temperatūra un tas, lai augļi netiktu pakļauti aukstumam.
Ātrākam rezultātam palīdzēs ābols vai banāns
Ja gribas, lai tomāti nogatavojas ātrāk, vari izmantot pavisam vienkāršu triku - ieliec dažus tomātus papīra maisiņā vai kartona kastē kopā ar gatavu ābolu vai banānu.
Nogatavojušies augļi izdala etilēnu — dabisku augu hormonu, kas veicina augļu nogatavošanos, tādēļ ābols vai banāns var palīdzēt zaļajiem tomātiem nogatavoties ātrāk.
Maisu nevajag aizvērt hermētiski, un ik pa laikam tomātus pārbaudi un izņem tos, kas jau kļuvuši sarkani vai sāk bojāties.
Ja tomātu ir daudz, labāk tos sadalīt vairākās kastēs, nevis visus salikt vienā lielā kaudzē.
Neaizmirsti tomātus pārbaudīt
Šis ir viens no svarīgākajiem soļiem.
Apmēram reizi pāris dienās apskati visus tomātus. Tiklīdz kāds sāk mainīt krāsu, kļūst mīkstāks vai parādās bojājuma pazīmes, to izņem.
Tas īpaši svarīgi tad, ja tomāti glabājas kopā, jo pat viens bojāts auglis var ļoti ātri kļūt par problēmu pārējiem.
Nogatavojušos tomātus vari pārvietot uz virtuvi un apēst vai izmantot ēdiena gatavošanā.
Bet ko darīt ar tiem, kas tomēr nenogatavojas?
Arī tos nav obligāti jāizmet.
Ja sezonas beigās palikuši stingri zaļie tomāti, tos var izmantot ēdienu gatavošanā. Viens no klasiskākajiem variantiem ir marinēti zaļie tomāti.
Tos var arī sagriezt šķēlēs un apcept vai izmantot dažādos dārzeņu sacepumos. Zaļajiem tomātiem ir stingrāka tekstūra un izteikti skābena garša, tāpēc tie ēdienos uzvedas citādi nekā pilnībā nogatavojušies tomāti.
Ja vēlies tos saglabāt ilgāk, vari arī pagatavot zaļo tomātu čatniju vai citu konservētu piedevu.
Svarīgi tikai izmantot uzticamu, pārbaudītu konservēšanas recepti, īpaši tad, ja gatavo krājumus ilgstošai uzglabāšanai.
Kad tomātus vairs nevajadzētu izmantot?
Ja tomāts ir sācis pelēt, izteikti pūt, tam ir nepatīkama smaka vai tas kļuvis gļotains, to labāk izmest.
Tāpat nevajag mēģināt “izglābt” acīmredzami bojātu augli, nogriežot tikai vienu mazu gabaliņu.
Savukārt vienkārši zaļš, stingrs tomāts vēl nebūt nav iemesls satraukumam — tas var būt tikai dažas nedēļas priekšā savam sarkanajam dzīves posmam.
Ja dārzā šobrīd vēl ir daudz zaļu tomātu, nav jāgaida līdz pirmajam salam. Novāc veselīgākos augļus, novieto tos sausā un mēreni siltā vietā un ļauj tiem mierīgi nogatavoties, bet pašus zaļākos vari pārvērst marinējumā, čatnijā vai citā gardā ziemas krājumā. Šādi pat pēdējie dārza tomāti nepazudīs velti!
Kāpēc tomātus viduslaikos uzskatīja par slepkavām?
