Rudens tuvojas, bet dārzā vēl virkne zaļu tomātu. Pirmās vēsās naktis gan liek pasteigties — tomātiem aukstums nepatīk, un reizēm labāk tos novākt nedaudz agrāk, nekā gaidīt, kamēr visi paspēs nogatavoties.
Taču zaļš tomāts nebūt nenozīmē, ka sezona tam ir beigusies – daudzi tomāti turpinās nogatavoties arī pēc novākšanas, ja tiem radīs piemērotus apstākļus.
Augustā burkāni aug īpaši strauji, tāpēc tieši šajā laikā svarīgi tos pareizi laistīt, mēslot un laikus pamanīt ražas gatavības pazīmes. Pareiza kopšana palīdz sakņaugiem kļūt saldākiem, sulīgākiem un labāk uzglabājamiem.
Lavanda ir viens no iecienītākajiem dārza augiem – tā ne tikai skaisti zied un smaržo, bet arī piesaista bites un tauriņus. Tomēr daudzi dārzkopji pieļauj vienu un to pašu kļūdu – lavandu apgriež tad, kad tam atliek laiks, nevis tad, kad tas augam ir vispiemērotākais. Kā rīkoties pareizi? Māca “Gardeners' World”.
Ar gliemežiem dārzā ik vasaru cīnās tūkstošiem cilvēku – tiek izmantotas lamatas, granulas, vara lentes un dažādi tautas paņēmieni, tomēr no rīta lapās atkal redzami jauni caurumi. Dārzkopības speciālisti norāda, ka dažkārt lielākā problēma nav gliemežu daudzums, bet gan kāds ieradums, kas tiem rada ideālus dzīves apstākļus, raksta “Gardening Know How”.
Cinnijas ir vienas no pateicīgākajām vasaras puķēm – tās zied ilgi, priecē ar košām krāsām un to sēklas katru gadu nav obligāti jāpērk no jauna. Ja dārzā jau aug skaistas cinnijas, no tām pavisam vienkārši var ievākt sēklas nākamajai sezonai, raksta “Royal Horticultural Society”.
Olu čaumalas bieži tiek slavētas kā bezmaksas mēslojums, un internetā netrūkst padomu tās izbērt pie tomātiem, rozēm, zemenēm un gandrīz jebkura cita auga.
Daudzi dārzkopji ražu novāc tad, kad ir brīvs laiks. Taču izrādās – diennakts laikam var būt būtiska nozīme ne tikai tam, cik ilgi augļi un dārzeņi saglabāsies svaigi, bet arī to garšai, raksta “Royal Horticultural Society”.
Kafijas biezumi jau gadiem tiek slavēti kā bezmaksas un videi draudzīgs mēslojums. Daudzi tos ber ap tomātiem, rozēm, hortenzijām vai vienkārši izkaisa pa dobēm, cerot uz bagātīgāku ražu.
Karstā laikā daudziem šķiet pašsaprotami – jo biežāk laistīs dārzu, jo labāk augi jutīsies. Taču dārzkopības speciālisti arvien biežāk brīdina, ka tieši ikdienas laistīšana var augiem nodarīt vairāk ļauna nekā laba, māca “Gardening Know How”.
Kaitēkļu invāzija, nepareiza laistīšana vai vienkārši nepietiekama kopšana? Dzeltenas lapas rozēm var parādīties dažādu iemeslu dēļ. Padomi par biežākajiem rožu slimošanas cēloņiem un to, kā rīkoties.
Ja kādreiz esat redzējuši, kā pirms gurķa griešanas cilvēks nogriež tā galu un dažas sekundes to apļveida kustībām berzē pret griezuma vietu, iespējams, esat aizdomājušies – kāpēc tas tiek darīts? Skaidro “America's Test Kitchen”.
Spēcīga karstuma laikā pat karstumizturīgi ziedi, piemēram, rozes, var novīst. Pazīmes, ka karstums kļūst nepanesams, ir novītušas lapas un “Country Living” dārza ekspertiem, ir pienācis laiks veikt aizsargpasākumus.
Pieredzējušu dārznieku vidū klīst padoms – dažas dienas pirms tomātu novākšanas tos vairs nevajadzētu laistīt. Tiek uzskatīts, ka tā augļi kļūst saldāki, aromātiskāki un garšīgāki.
Piparmētra ir viens no izdevīgākajiem garšaugiem – tā aug ātri, smaržo lieliski un noder gan tējai, gan desertiem, gan vasaras limonādēm. Taču ir arī otra medaļas puse. Ja piparmētru iestāda dobē un atstāj bez uzraudzības, pēc dažiem gadiem tā var aizņemt ievērojamu daļu dārza.
Baziliks ir viens no iecienītākajiem garšaugiem vasarā, taču daudziem tas jau pēc dažām nedēļām kļūst garš, tievs un ar pavisam nedaudz lapām. Patiesībā problēma bieži nav ne augsnē, ne laistīšanā – galvenā kļūda ir nepareiza apgriešana, raksta “The Spruce” dārzkopības eksperti.
Daudzi dārzkopji lietus ūdeni uzskata par īstu dārgumu - dārzā tiek izliktas mucas, spaiņi un citi trauki, lai savāktu pēc iespējas vairāk ūdens puķu un dārza laistīšanai. Taču vai lietus ūdens patiešām ir labāks par krāna ūdeni? Skaidro “Royal Horticultural Society”.
Krāšņi puķu podi uz terases, balkona vai pie mājas ieejas ir viens no vasaras skaistākajiem rotājumiem. Tomēr daudzi dārzkopji ik gadu sastopas ar vienu un to pašu problēmu – šķietami veselīgas puķes pēkšņi sāk dzeltēt, lapas kļūst bālas vai pat nokalst. Nereti pirmais pieņēmums ir slimības vai kaitēkļi, taču eksperti skaidro, ka vairumā gadījumu iemesls ir daudz vienkāršāks, raksta “Home & Gardens”.
Maijā ir pienācis laiks padomāt par to, kā pasargāt nākamo dārza ražu no kaitēkļiem. Protams, dārzkopības veikalos var iegādāties specializētus produktus.