Augustā burkāni aug īpaši strauji, tāpēc tieši šajā laikā svarīgi tos pareizi laistīt, mēslot un laikus pamanīt ražas gatavības pazīmes. Pareiza kopšana palīdz sakņaugiem kļūt saldākiem, sulīgākiem un labāk uzglabājamiem.
Burkānu novākšanas laiks ir atkarīgs no šķirnes, laikapstākļiem un audzēšanas reģiona. Agrīnās šķirnes parasti novāc jau no jūlija beigām, bet vēlīnās — līdz oktobrim, vēsta “DoctorPiter”.
Vairumā gadījumu tieši augustā sakņaugi uzņem pēdējās barības vielas un veido garšu. Tāpēc šajā mēnesī laistīšanai un mēslošanai jābūt pārdomātai, lai iepriekš ieguldītais darbs nepazustu veltīgi.
Sezonas beigās burkānu laistīšanas biežums jāsamazina. Tas palīdz saknēm pilnībā nobriest un pabeigt augšanas ciklu. Pārāk mitrā augsnē burkāni kļūst ūdeņaini, sliktāk glabājas un var plaisāt.
Augustā dobes pietiek laistīt aptuveni reizi nedēļā, izmantojot 10-15 litrus nostādināta ūdens uz kvadrātmetru. Ūdeni lej tieši pie saknēm. Ja starp laistīšanas reizēm bijis ilgāks pārtraukums, augsni nevajadzētu strauji pārliet — labāk mitrumu dot pakāpeniski, nelielās devās.
Laistīšanu pilnībā pārtrauc divas līdz trīs nedēļas pirms ražas novākšanas. Ja ilgstoši līst, to dara vēl agrāk. Sausāks periods pirms novākšanas palīdz saknēm izveidot stingrāku miziņu, uzkrāt vairāk cukuru un labāk saglabāties pēc izrakšanas.
Augustā burkāniem visvairāk nepieciešams kālijs un fosfors. Šīs barības vielas palīdz sakņaugiem nobriest, uzlabot garšu un kļūt noturīgākiem uzglabāšanā. Savukārt no slāpekļa šajā laikā vēlams izvairīties, jo tas veicina lapu, nevis sakņu augšanu.
Kālijs palīdz burkāniem kļūt saldākiem un sulīgākiem, samazina plaisāšanas risku un uzlabo ražas glabāšanos. Fosfors veicina pilnīgu nobriešanu, stiprina miziņu un padara mīkstumu blīvāku.
Kālija sulfāts satur ne tikai kāliju, bet arī sēru. To ieteicams lietot līdz augusta vidum, izšķīdinot 15-20 gramus 10 litros ūdens. Uz kvadrātmetru izmanto 3-5 litrus šķīduma.
Kālija magnija sulfāts satur kāliju un magniju. Tas ir īpaši noderīgs smilšainās un kūdrainās augsnēs. Deva ir līdzīga — 15-20 grami uz 10 litriem ūdens.
Monokālija fosfāts satur kāliju un fosforu. Tas ātri šķīst ūdenī un augiem ir viegli uzņemams. Ieteicamā deva ir 10 grami uz 10 litriem ūdens.
Pelnu uzlējums nodrošina kāliju, kalciju un citus mikroelementus. Vienu glāzi pelnu aplej ar karstu ūdeni un atstāj ievilkties 24 stundas. Pēc tam šķīdumu papildina līdz 10 litriem un lej pie augiem, izmantojot 0,5-1 litru uz vienu augu.
Burkānu gatavību var noteikt pēc vairākām ārējām pazīmēm. Tās palīdz saprast, vai sakņaugi vēl turpina augt vai jau ir sasnieguši novākšanai piemērotu brīdi.
Saknes izmērs. Garumam jāatbilst konkrētās šķirnes īpašībām, bet saknes plecu diametram parasti jābūt 2-5 centimetriem.
Lapu stāvoklis. Apakšējās lapas pakāpeniski dzeltē un novīst, bet augšējās joprojām paliek zaļas un stingras. Tā ir dabiska nobriešanas pazīme.
Sakņaugu izskats. Miziņai jābūt gludai, stingrai un šķirnei raksturīgā krāsā.
Sīkās saknītes. Retas un smalkas saknītes uz burkāna virsmas liecina, ka aktīvā augšana tuvojas noslēgumam un augs gatavojas miera periodam.
Plaisas virspusē. Nelielas gareniskas plaisas var liecināt par pārgatavošanos. Šādus burkānus vēlams novākt pēc iespējas drīzāk.
Latvijā burkānu novākšanā īpaši svarīgi ņemt vērā ne tikai kalendāru, bet arī rudens laikapstākļus. Ja septembris ir silts un sauss, vēlīnās šķirnes dobē var atstāt ilgāk, lai sakņaugi pilnībā nobriestu. Taču, ja tiek prognozētas salnas vai ilgstoši lieti, ražu labāk novākt laikus, jo apsaluši vai pārmitrā augsnē ilgi stāvējuši burkāni sliktāk glabājas un ātrāk bojājas.
Mazdārziņos Latvijā burkānus vislabāk rakt sausā, vēsā dienā, kad augsne nav pielijusi un saknes var izcelt bez liekas traumēšanas. No smagākas vai sablīvētas augsnes burkānus vēlams uzmanīgi pacelt ar dakšām, nevis raut aiz lakstiem, lai saknes nesalūztu.
Pēc novākšanas lakstus nogriež vai nolauž uzreiz pie saknes galvas. Tas ir īpaši svarīgi Latvijas mitrajos rudeņos, jo atstāti laksti turpina atņemt saknei mitrumu un var veicināt slimību attīstību glabāšanas laikā.
Glabāšanai paredzētos burkānus nevajadzētu mazgāt. Pietiek uzmanīgi notraukt lieko zemi, saknes īsi apžāvēt vēsā, no lietus pasargātā vietā un pēc tam likt pagrabā, kastēs ar viegli mitrām smiltīm, kūdru vai zāģu skaidām. Bojātus, ieplaisājušus vai burkānu mušas kāpuru skartus sakņaugus labāk izmantot uzreiz, jo tie var sabojāt arī pārējo ražu.
Agrīnās un vidēji agrīnās šķirnes novāc no jūlija vidus līdz septembra sākumam. Tās biežāk izmanto svaigam patēriņam. Vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes parasti izrok no septembra vidus līdz oktobra sākumam.
Ražas novākšanu vēlams pabeigt pirms pastāvīgu salnu iestāšanās, jo aukstums var sabojāt sakņaugus un pasliktināt to glabāšanos.
Vairāk dārza padomu lasiet šeit.
