Karstā laikā daudziem šķiet pašsaprotami – jo biežāk laistīs dārzu, jo labāk augi jutīsies. Taču dārzkopības speciālisti arvien biežāk brīdina, ka tieši ikdienas laistīšana var augiem nodarīt vairāk ļauna nekā laba, māca “Gardening Know How”.
Šovasar dārzkopju vidū arvien vairāk tiek izcelta tā dēvētā dziļā laistīšana (deep watering) - metode, kas palīdz augiem labāk izturēt sausumu un veicina spēcīgākas sakņu sistēmas veidošanos.
Kas ir dziļā laistīšana?
Atšķirībā no īsas ikdienas aplaistīšanas, kad samitrināta tiek tikai augsnes virskārta, dziļās laistīšanas laikā ūdens tiek padots lēni un pietiekamā daudzumā, lai tas iesūktos dziļāk zemē.
Tas mudina saknes augt dziļumā, kur augsne ilgāk saglabā mitrumu.
Savukārt, ja augus laista katru dienu pa druskai, saknes pierod meklēt ūdeni pašā augsnes virspusē. Karstā laikā šī virskārta izžūst ļoti ātri, un augi kļūst daudz jutīgāki pret sausumu.
Ko tas dod augiem?
Dziļā laistīšana palīdz:
Dārzkopji norāda, ka augi ar dziļākām saknēm daudz labāk pārcieš vairākas karstas dienas pēc kārtas.
Cik bieži laistīt?
Universālas atbildes nav - tas atkarīgs no augsnes, laikapstākļiem un paša auga.
Tomēr speciālisti uzsver, ka daudzos gadījumos labāk ir laistīt retāk, bet pamatīgāk, nevis katru dienu un nedaudz.
Piemēram, dārzeņu dobēs sausā laikā bieži pietiek ar vienu vai divām rūpīgām laistīšanas reizēm nedēļā, ja ūdens sasniedz sakņu zonu, savukārt podos augošiem augiem mitrums izžūst daudz ātrāk, tāpēc tiem ūdens nepieciešams biežāk.
Rīta vai vakara laistīšana?
Speciālisti iesaka augus laistīt agri no rīta, jo tieši tad ūdens paspēj iesūkties augsnē, pirms saule sāk intensīvi karsēt, un augi var uzņemt mitrumu visas dienas garumā.
Vakara laistīšana arī ir pieļaujama, taču ilgstoši mitras lapas un augsne nakts laikā var veicināt sēnīšu slimību attīstību, īpaši tomātiem, gurķiem un citiem jutīgiem augiem.
Kā saprast, vai laistīts pietiekami?
Pieredzējuši dārzkopji iesaka nepaļauties tikai uz augsnes izskatu.
Pat ja virskārta šķiet sausa, dažus centimetrus zemāk mitruma var būt pietiekami daudz.
Vienkāršākais veids ir ar pirkstu pārbaudīt augsni aptuveni 8-10 centimetru dziļumā. Ja tā joprojām ir mitra, laistīšanu var atlikt.
Vēl viens svarīgs paņēmiens
Dziļā laistīšana vislabāk darbojas kopā ar mulčēšanu.
Mulča - nopļauta zāle, salmi, miza vai komposts - palīdz samazināt mitruma iztvaikošanu un uztur vienmērīgāku augsnes temperatūru, kas nozīmē, ka pēc rūpīgas laistīšanas augsne mitrumu saglabā ievērojami ilgāk.
Karstā laikā vairāk ūdens ne vienmēr nozīmē veselīgākus augus - daudz svarīgāk ir tas, kā augi tiek laistīti.
Dziļā laistīšana veicina spēcīgu sakņu sistēmu un palīdz augiem labāk pārciest sausumu, tāpēc šovasar arvien vairāk dārzkopju izvēlas laistīt retāk, bet pamatīgāk - un rezultāti bieži vien ir labāki nekā nelielai, regulārai ikdienas aplaistīšanai.
Uzziniet arī, vai lietus ūdens tiešām ir piemērotāks dārza laistīšanai?
