Rudenī āboli ir vieni no tiem augļiem, kas gandrīz vienmēr ir pa rokai. Tos var ēst svaigus, pievienot putrai, cept krāsnī vai izmantot dažādos desertos. Taču, pirms ķeries pie mizotāja, ir vērts zināt — ābola mizu ne vienmēr vajag noņemt!
Tieši ābola mizā un tās tuvumā atrodas daļa augļa šķiedrvielu un citu vērtīgu augu savienojumu, tāpēc, ja ābols ir labi nomazgāts vai nācis no pašu dārza, mizu droši var atstāt un augli apēst visu.
Galvenais noteikums — ābolu rūpīgi nomazgā
Ja vēlies ēst ābolu ar mizu, vispirms to kārtīgi nomazgā zem tekoša ūdens.
Ar rokām viegli paberzē visu augļa virsmu, īpašu uzmanību pievēršot vietām ap kātiņu un zieda galu. Ja ābols ir ļoti netīrs, to vari rūpīgi noberzt ar tīru, mīkstu dārzeņu birstīti.
Svarīgi — augļu un dārzeņu mazgāšanai nav nepieciešamas ziepes vai trauku mazgāšanas līdzeklis, jo tie var palikt uz augļa virsmas un nav paredzēti lietošanai pārtikā.
Arī vienkārša ātra noskalošana ne vienmēr ir labākais variants. Ābolu nepieciešams kārtīgi nomazgāt un pēc tam, ja vēlies, nosusināt ar tīru dvieli.
Kāpēc ābola mizu ir vērts atstāt?
Ābola miza nav tikai plāna kārtiņa, ko nomizot un izmest. Tieši mizā un tās tuvumā atrodas ievērojama daļa augļa šķiedrvielu un dažādu bioloģiski aktīvu augu savienojumu, tāpēc, ēdot ābolu ar visu mizu, organisms no šī augļa var iegūt vairāk nekā tad, ja apēsts tikai tā mīkstums.
Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir šķiedrvielas. Tās palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu, atbalsta normālu zarnu darbību un ir nozīmīga ikdienas uztura sastāvdaļa. Ābolos ir arī pektīns - šķīstoša šķiedrviela, kas atrodama gan augļa mīkstumā, gan mizā, tieši tādēļ vesels ābols ar mizu ir sātīgāka izvēle nekā, piemēram, izspiesta ābolu sula, kurā lielākā daļa šķiedrvielu vairs nav saglabāta.
Mizā ir arī polifenoli un flavonoīdi - augu izcelsmes savienojumi, kuriem piemīt antioksidanta īpašības. Pētījumos secināts, ka dažos ābolu veidos šo savienojumu koncentrācija mizā var būt ievērojami augstāka nekā augļa mīkstumā, tieši tāpēc uztura speciālisti bieži iesaka, ja iespējams, augļus ēst pēc iespējas mazāk pārstrādātus.
Protams, tas nenozīmē, ka ābola miza būtu kāds īpašs “superprodukts” vai ka nomizots ābols kļūtu nevērtīgs - arī mīkstumā ir ūdens, šķiedrvielas, vitamīni un minerālvielas. Vienkārši, noņemot mizu, mēs daļu augļa uzturvielu un augu savienojumu atstājam kopā ar mizu uz virtuves dēlīša.
Vēl viena priekšrocība ir pavisam praktiska - ābols ar mizu ir arī ērta un sātīga uzkoda, kas nav jāsagatavo, jāvāra vai jāspiež sulā. Paņemot veselu ābolu, mēs vienlaikus uzņemam šķiedrvielas un šķidrumu, un košļāšana pati par sevi nozīmē, ka augļa apēšanai nepieciešams vairāk laika nekā sulas izdzeršanai.
Tāpēc, ja ābols ir svaigs, nebojāts un paredzēts ēšanai ar mizu, to nav nepieciešams automātiski mizot. Galvenais ir to pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt zem tekoša ūdens un notīrīt redzamos netīrumus. Ja miza ir bojāta, saplaisājusi vai auglis sācis bojāties, svarīgāka par vēlmi apēst mizu ir paša augļa kvalitāte.
Un vēl viens neliels ieguvums, par kuru ikdienā nedomājam - ēdot ābolu ar mizu, paliek mazāk pārtikas atkritumu. Tā vietā, lai no laba augļa izmestu ēdamo daļu, varam izmantot to visu. Īpaši rudenī, kad ābolu ir daudz, tas ir vienkāršs ieradums, kas neprasa ne papildu naudu, ne laiku.
Ja dārzā aug pašu ābeles vai sezonā iegādāti vietējie āboli, mizu var atstāt gan svaigiem āboliem, gan ēdiena gatavošanā.
Ābolu šķēles ar mizu var pievienot auzu putrai, salātiem, pankūkām vai sacepumiem. Cepot ābolu plātsmaizi vai ābolkūku, miza var pat piešķirt desertam skaistāku izskatu.
Savukārt, ja gatavo ābolu biezeni un vēlies īpaši gludu konsistenci, ābolus var nomizot — šeit izvēle vairāk atkarīga no receptes un vēlamās tekstūras.
Vai ar mazgāšanu pietiek?
Te jāņem vērā arī tas, kādi āboli tiek izmantoti.
Ja ābolus pērc veikalā, tos pirms ēšanas vienmēr nomazgā. Ja izmanto pašaudzētus ābolus, arī tos ir vērts nomazgāt, jo uz mizas var būt augsnes daļiņas, putekļi un citi netīrumi.
Ja auglis ir bojāts, sapelējis vai tam ir izteikti puves plankumi, to nevajadzētu vienkārši nomazgāt un turpināt ēst.
Mazs triks, ja ābolu neapēd uzreiz
Sagriezts ābols diezgan ātri sāk kļūt brūns - tas galvenokārt notiek oksidēšanās dēļ, bet nenozīmē, ka auglis uzreiz ir sabojājies.
Ja gatavo uzkodu bērniem vai vēlies ābolu sagatavot līdzi ņemšanai, šķēles vari viegli apslacīt ar citrona sulu - tas palīdzēs ilgāk saglabāt gaišo krāsu.
Nākamreiz, kad paņem rokās kraukšķīgu rudens ābolu, nav obligāti jāmeklē mizotājs. Vienkārši kārtīgi nomazgā augli zem tekoša ūdens, nosusini un ēd ar visu mizu. Tas ir viens no tiem mazajiem ikdienas ieradumiem, kas ļauj no vienkārša ābola izmantot mazliet vairāk.
Nelaid ābolus postā - izcep nokritušo ābolu kūku!
